Simtiem milzīgu statuju atrodamas uz mazas, klajas salas, ko ietver Klusais okeāns tūkstošiem jūdžu rādiusā. Arheologi jau gadiem ilgi centušies saprast, kā tās tur nokļuvušas un kam tās bijušas paredzētas. Taču arī mistiskās statujas glabā noslēpumu par aizmirstu vides katastrofu.
Lieldienu salas noslēpums5
Mūžsenais noslēpums
Mūsdienu Lieldienas salas iedzīvotāju priekšteči kala un transportēja milzīgās staujas moai uz ciematiem visas salas teritorijā. Kad eiropieši 1722. gadā pirmo reizi ieradās salā, viņi nespēja saprast, kā vietējie iedzīvotāji spējuši izveidot tik iespaidīgas statujas ar saviem vienkāršajiem rīkiem. Mūsdienu eksperimentos atklāts, kā viņi to darījuši.
Šīs statujas atrodas uz ahu jeb ceremonijām paredzēta paaugstinājuma. 1960. gadā satatujas apgāza paisuma vilnis, vēlāk tās tika novietotas atpakaļ.
Šobrīd ir zināms, ka gandrīz visas statujas tika izkaltas vienās akmeņlauztuvēs Rano-raraku (attēlā). Tur mīkstās vulkāniskās klintis tika skaldītas, izmantojot no cietāka akmens veidotus āmurus, kas arī atrodami uz salas. Simtiem nepabeigtu, daļēji izkaltu moai joprojām atrodas pie akmeņlaiztuvēm. Tas palīdz izprast kā tās veidotas.
Statuju veidošana
Nepabeigtas moai statujas atrodas guļus pozā uz muguras(attēlā pa labi). Akmeņkaļi sāka darbu no augšas un pēc tam apstrādāja sānus. Tad viņi noķīlēja statuju ar akmeņiem, lai tā nekustētos, veidojot statujas muguras daļu, kas bija bīstams process. Visticamāk, ka viņi izmantoja koka ragavas vai veltņus, lai novietotu statujas citās vietās.
Tāpat akmeņkaļi veidoja acis, kuras statuju acs dobumos tika ievietotas speciālās ceremonijās. Visām statujām uz galvas tika novietotas smagas galvassegas jeb pukao, kas bija veidotas no dažāda veida sarkanīga akmens.
Galvassegu pacelšana bija patiess varoņdarbs, jo šie akmeņi bija ārkārtīgi smagi. Pastāv vairākas teorijas par to, kā tas tika darīts. Izmantojot koka rāmi un virves, kā parādīts zīmējumā, bez problēmām to varētu paveikt daži cilvēki.
Triumfs un posts
Ar šiem vienkāršajiem paņēmieniem un rīkiem salas iedzīvotāji radīja apbrīnojamus un iespaidīgus pieminekļus. Tomēr viņi pārāk nesaudzīgi izmantoja dabas resursus. Aptuveni 1680. gadā statuju veidošana pēkšņi tika pārtraukta. Arheoloģisko putekšņu analīze liecina, ka palmas, kas agrāk auga Lieldienu salā, ap šo laiku iznīkušas.
Notikušajā daļēji vainojami ir paši salas iedzīvotāji, jo viņi bija tie, kas izcirta pārāk daudz koku, lai pārvietotu savas statujas. Viņiem nācās ciest salas koku nociršanas dēļ. VIsticamāk, Lieldienu salas iedzīvotāji izmantoja tradicionālās kanoe laivas, tādēļ, kad iznīka koki, viņi nokļuva grūtā situācijā. Iedzīvotājiem bija jāpiedzīvo nemierīgi laiki. Plosījās slimības un norisinājās savstarpējas cīņas par salas izzūdošajiem resursiem.
Paldies par uzmanību