Sveiki! šis ir mans pirmais raksts. Ceru, jums patiks.Diemēl šeit nebūs neviena foto, jo ķīnā nav saglabājusies neviens foto par šī kampaņa sekām.
Tātad, ,,Lielais lēciens,, ir kampaņa, ko izdomāja Mao Dzedums. Tā iznākuma jābūt tam ķinai jākļust par lievaru. Tātad agrārā zeme ir jāpārvērš par industriālu lielvalsti, kuras rūpniecības ražošanas apjomi pārspēj Lielbritāniju.
Un lidz ar to sākās lielās reformas: laukos veido komūnas, visu metālu pārkausē tērauda ražošanai un manlikās smieklīgi tas , ka Mao Dzeduns lika nogalinot zvirbuļus ,lai raža būtu lielāka(kaut vai viss aizgāja uz otro pusi). Un pateicoties ,,varenajam,, Mao Dzedunam, sākas bads un nomira 18-40 milj. cilvēku.
No sākuma īsi pastāstīšu par Mao Dzedunu.Viņš ir Ķīnas tautas republikas priekšsēdētājs.
1.
1958.gadā sākot kampaņu,,Lielas lēciens,, valstī veica vēl apjomīgāku kolektvizāciju, veidojot milzīgas komūnas un salaužot Ķīnas lauku ļaužu tradicionālo dzīvesprieku.Tika pilnībā aizliegts privātīpašums.Un diemžēl tika ieviestas iekšzemes pases un īpaša pierakstu sistēma(hukou), liedzot iespēju ceļot bez speciālas atļaujas.auku ciemus apvienoja 26 000 komūn, kur katrā ietilpa 5000-26 000mājsaimniecību.Tātad, visiem kam bija mājokļi, lopi un citi īpašumi, viss nonāca komūnā.
2. Par bērniem
Visos ciemos atvērās bērnudārzi un pamatskolas. Gados jaunām un vecām sievietēm organizēja ātros kursus bērnu pieskatīšanā, tomēr viņas izrādījās pilnīgi nesagatavotas reālajai situācijai. Labākajā gadījumā bērnudārzi tika ierīkoti pussagruvušās barakās.
Gan zīdaiņi, gan mazuļi, gan mazliet vecāki uzturējās bērnudārzos no rīta līdz vakaram savā vaļā.Diemžēl bija arī miesasodi.Lai bērni klausītu, uzraudzes ne tikai viņus nnopēra, bet dažkārt pat dedzināja ar nokaitētu dzelzi vai bāza viņiem zem naga nokaitētu dzelzi.Un protams bērni arī tika mērdēti badā.
3.darbs
Gan sievietes, gan vīrieši tika sūtīti uz darbem. Piem. 100 milj ķīniešus sūtīja būvēt dambjus. Protams ka ar lielajiem sasniegumiem mira daudz cilvēku.
4.Partijas biedri uzdzīvo.
Kamēr vienkāršie cilvēki mira, tikmēr Komunistiskās partijas biedri uzdzīvoja. Piemērām, kādā konferencē 260 biedri 4 dienu laikā apēda 210 kg gaļas,500 kg, cūkgaļas, 680 vistas un 40 kg šķinķa.
5. Kamēr Vājākie paliek bez ēdiena un bads bija visā valstī, tad partijas biedri sāka uzskaitīt pārtiku par biedējošu un efektīvu ieroci.Līdz šim ēdnīcās varēja izniegt pārtiku visiem, bet tagad to varēja saņemt tikai darbaspējīgie.Vairāki milj bērnu, pieagušo, slimnieku un veco ļaužu nedabūja nekā ēdama, jo nepietiekamas pārtikas vai smaga darba dēļ bija pārāk izvārguši.
6.Apēd bada upurus.
Kad cilvēkiem nebija ko ēst, viņi sāka nodarboties ar kanibālismu. Piemērām 1960. gadā Aņhujas provincē apēda vismaz 63 cilvēkus.Lielā lēciena laikā cilvēki pārdeva visu ko vien varēja un bada nāves priekšā audzi bija speisti pārdot pašu dārgāko- bērnus par aptuveni 15 juaņiem ar kuru pietika, lai nopirktu bļodiņu ar rīsiem un pāris kg zemesreikstus.Komunistiskā partija par to bija ziņota bet diemžēl skatījās uz to caur pirkstiem.
7.Spīdzina un nogalina.
Kad visas dabas bagātības tika izsmeltas, cilvēki sāka ķerties klāt pie laupīšanu.
Un protams šī kampaņa nevarēja iztik bez spi'dzināšanām. Pēc pētnieku domām, tika spīdzināti apm 2,5 milj cilvēku.Pat bērnus nesaudzēja. Piemērām, kādā ciemā noslīcināja kādu 8.gadu vecu meitenīti, jo viņa nozaga saujiņu rīsu. Tik nožēlojami.
8.Beigas
Par laimi visas šīs Dzeduna stūlbības beidzās 1961.gadā. Tātad ,,Lielas lēciens,, ilga no 1958.-1961. gadam.
Ceru ka jums interesēs. 
