Sāksim ar 5 mītiem...Tā kā pašam bija interesanti lasīt, izdomāju padalīties arī ar jums... 
Patiesība ir kaut kur tur ārā, bet es jums palīdzēšu un atklāšu daļu no šīs patiesības, paliekot pie datora ekrāniem.. 
Laužam mītus..21
454
1
1 kalendāra gads ir 7 suņu gadi.
Ir populārs pieņēmums, ka viens gads sunim ir 7 cilvēka gadi, jo vidējais suņa dzīves ilgums ir septītā daļa no vidējā cilvēka dzīves laika. Respektīvi, 2 gadus vecs suns ir pielīdzināms 14 gadus vecam pusaudzim. Vairumam sugu pirmais dzīves gads ir pielīdzināms 14-15 cilvēku gadiem. Vēlāk viss ir atkarīgs no suņa svara, kas ir tipiska suņa sugai.
Īsāk sakot viss ir apmēram tā: mazie suņi(20 mārciņas vai mazāk), vidēja lieluma(21-50 mārciņas), lielie suņi (51-90mārciņas) un milzīgie(vairāk kā 90 mārciņas). Pēc pirmajiem 2 kalendāra gadiem, apmēram 5 suņa gadi ir pielīdzināmi 1 kalendāra gadam mazajiem un vidējā lieluma suņiem, 6-7 gadi ir pielīdzināmi 1 kalendāra gadam lielajiem un milzīgajiem suņiem.
Zelta zivtiņām ir 3 sekunžu atmiņa.
Patiesībā, zelta zivtiņām ir ļoti laba atmiņa, priekš zivs. Tās var trenēt, lai tās atbildētu uz noteiktām gaismu krāsām, dažāda veida mūziku un citām maņu rindām. Tās arī spēj atcerēties iemācītās lietas pat gadu vēlāk. Zinātnieki zelta zivtiņām ir spējuši iemācīt spēlēt ķeršanu, nospiest sviras un pat spēlēt futbolu. Ja tās tiek barotas noteiktā laikā, tad tās arī atcerēsies to. Zelta zivtiņām ir ļoti laba laika izjūta. Pat, ja zelta zivtiņa ir akla, tā spēj atpazīt savu saimnieku un citus pazīstamus cilvēkus pēc balss, kamēr no svešiem tās mēdz slēpties.
Hameleoni maina krāsu, lai pieskaņotos videi.
Tā nav patiesība. Viņi biežāk maina krāsu atkarībā no garastāvokļa, temperatūras, veselības stāvokļa, kā saziņas līdzeklis un gaismas ietekmē. Ne visiem hameleoniem ir spēja mainīt krāsu, un citiem ir ierobežota spēja mainīt krāsu. Vairums spēj kļūt tiki zaļi, brūni vai pelēki. Citi spēj variēt starp dažādām krāsām, kā rozā, zilu, sarkanu, oranžu, zaļu, melnu, brūnu, dzeltenu, tirkīza un violetu. Kad tiem ir auksts, viņi mainīs krāsu uz tumšākas nokrāsas krāsu. Kad tiem ir karsts, tie kļūst gaišāki, jo gaišāka krāsa labāk atgrūž sauli.
Koalā lāči ir lāči.
Koalā nepavisam nav pie lāču tipa. Zinātniskajā vārdā beigās nav iekļauts vārds „lācis”, kā to izrunā ārpus Austrālijas, it īpaši angliski runājošajā pasaules daļā. Tie ir vienkārši Koalā. Patiesībā tie, tā pat kā ķenguri, pieder pie somaiņiem.
Koalā ieguva klāt ‘’lāči’’, jo 18.gs. ieceļotāji no Anglijas, kuri aktīvi deva vārdus jauniem dzīvniekiem, atkarībā no to izskata. Ap to laiku, koalas arī tika saukti par koka lāčiem, sliņķiem, mērkaķlāčiem. Lai gan koalas izskatās mīkstas un mīļas, tās tādas nav. Apskaut koalu būtu tas pats, kas apskaut aitu, jo koalām, tāpat kā aitām, ir vilna. Atšķirība ir tikai tajā, ka koalām ir nagi un zobi, ar kuriem tās tevi ļoti veiksmīgi spētu savainot.
Aiztiekot mazu putnēnu, tā vecāki to vairs nepieņems.
Ja tu pieskarsies vai paņemsi rokās mazu putnēnu, tā vecāki to pametīs un atļaus tam nomirt. Patiesībā putniem ir ļoti slikta oža, tāpēc vairumā gadījumu, tie nespēj sajust cilvēka smaržu uz putnēna. Vairums putnu pat nejūt seska radīto smaku. Vairums putnu vecāki, pat jums neļautu aizskart savu putnēnus un cīnītos līdz pat nāvei, ja jūs tos aizskartu.
Putni orientējas pēc ainavas un redzes. Pat, ja ligzda ar putnēniem būtu izjaukta vēja dēļ, jūs to varētu sataisīt no jauna un putnu vecāki nepamanītu atšķirību. Galvenais, lai ligzda atrodas tuvumā vecajai.
Ja esat drošs, ka putnēnu vecāki ir miruši, tikai tad ņemiet tos uz mājām, lai aprūpētu. Labāk nolieciet tos atpakaļ ligzdā. Tiem ir jāiemācas pārāk daudz lietas no to vecākiem, lai izdzīvotu.
Tev patiks šie raksti
