Kāršu spēles ir populāras visā pasaulē un arī latvieši nav izņēmums. Viņi ne tikai spēlēja, bet arī iespieda savas spēļu kārtis, kādu nebija nekur citur. Paskatīsimies, kādas tās bija.
Laikmeta liecība – spēļu kārtis22
581
0
Pašas pirmās Latvijas teritorijā iespiestās kārtis gan nebija īstas spēļu kārtis, bet gan zīlēšanas kārtis ‘’Laimes spēle’’. Tās bija veidotas pēc slavenās franču zīlnieces Marijas Lemormanas kāršu parauga un pirmoreiz tika iespiestas 1876.gadā Jelgavā. Pēc tam sekoja vēl vairāki šo kāršu atjaunoti iespiedumi.
1918.gada martā Rīgā, ar Vācijas ķeizara atbalstu tika iespiestas spēļu kārtis ‘’latviskā garā’’. Tas bija, kā tagad teiktu – mārketinga triks, lai parādītu, kā Latvija tiek novērtēta.
Pēc neatkarības pasludināšanas sākās arī nacionālo kāršu modeļu izveide. 1921.gadā grafiķis Rihards Zariņš izveido pirmo dizainu.
1923.gadā tika izsludināts jauns konkurss kāršu dizainam un tajā uzvarēja juveliermākslinieks Stefans Bercs. Šīs kārtis kļuva ļoti populāras un tika izdotas līdz pat II Pasaules kara beigām un arī 1959.gadā Zviedrijā trimdas latviešiem.
1930.gadā savu versiju izstrādā Mākslas akadēmijas pasniedzējs, grafiķis Kārlis Krauze. Izstrādes procesā piedalās arī pasniedzēja studenti.
1932.gadā tika izdotas ilustratora Reinholda Kasparsona veidotās spēļu kārtis. Šī dizaina kārtis tika izdotas arī pēc okupācijas, pirms tam cenzori gan pastrādāja un izdzēsa režīmam netīkamās lietas.
Kāršu izveidē iesaistījās arī Kārlis Padegs. Vairāk gan kā alternatīvu viņš savā izstādē 1936.gadā parāda vairākas skices. Pilnu kavu mākslinieks tā arī neizstrādā. Pēc vairāk kā 60 gadiem iesākto pabeidz Padega mākslas cienītāji, izmantojot fragmentus no viņa darbiem un izveido ekskluzīvas Kārļa Padega spēļu kārtis.
1940.gadā Rīgā iespieda arī Melnā Pētera kārtis speciāli bērniem. Bija 11 (zilonis, lauva, govs, cūka, kaza, zirgs, briedis, mērkaķis, lapsa, suns un kaķis) dzīvnieku pāri, bet lācis bija ‘’melnais Pēteris’’.
Kara laikā, 1941.gadā tika izdotas mākslinieka Artūra Dubura veidotās kārtis. Daudzi vēl ticēja, ka Latvija atgūs zaudēto neatkarību, tāpēc pirmajos komplekta izdevumos Sarkanā krusta zīme tika papildināta ar Latvijas ģērboni. Vēlāk tas tika pamanīts un noņemts.
Pēc neatkarības atgūšanas tādas nacionālpatriotiskas spēļu kārtis vairs nebija modē. Vienīgi pirms 23. Dziesmu un deju svētkiem māksliniece Larisa Kovalass- Kovaļevska izveido kāršu dizainu par Lāčplēša tēmu.
