Apmēram vienā laikā ar Henriju Fordu autobūvē itin veiksmīgi startē arī emigrants no Latvijas- Augusts Krastiņš. Tikai liktenis nebija labvēlīgs.
Krastiņš pret Henriju Fordu.29
1165
1
Augusts Krastiņš piedzima 1859.gada 1.februārī, Liepājā kalēja ģimenē. Interese par tehniku viņu aizved uz Vidzemes barona Maksa fon Volfa Hinzenberga (IInčukalna) muižu, kur Krastiņš apgūst atslēdznieka un tvaika mašīnu mašīnista arodu. Barons pamana jaunā cilvēka ‘’tehnisko ķērienu’’ un atbalsta tā centienus par zināšanu papildināšanu. 1892.gadā Krastiņš ar slavinošu rekomendācijas vēstuli kabatā aizbrauc uz Vāciju, bet ģimene paliek Latvijā. Tālāk jau ceļš ved uz lielo iespēju zemi- Ameriku, kur viņš sāk strādāt Klīvlendas ‘’Brush’’ elektroierīču fabrikā. Tur paveras lieliska iespēja iepazīties un apgūt tā laika jaunāko tehniku. 1894.gadā Krastiņš jau ir iedzīvojies un materiāli nodrošināts un uz Ameriku pārceļas arī viņa sieva ar abiem dēliem.
Krastiņam ir liela interese par automobiļiem un 1896.gadā, pēc Daimlera spēkratu parauga, viņš no darba brīvajā laikā izgatavo savu pirmo automobili. Vēl pat nebūdams ASV pilsonis, Krastiņš sapulcina akcionārus un 1901.gadā tiek dibināta ‘’Krastin Automobile Company’’. Starta kapitāls ir 200 000$ un tas ir par 50 000$ vairāk kā divus gadus vēlāk savā kompānijā ‘’Ford Motor Company’’ iegulda Henrijs Fords.
1901.gadā tiek izveidots automobiļa modelis "Krastin Gasoline Automobile" ar elektrisko aizdedzi, kas plašākai publikai tiek prezentēts 1902.gadā. Ar ko tad šis auto atšķīrās no tā laika tipiskajām amerikāņu mašīnām? Konstrukcija bija unikāla ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem ( Krastiņš patentējis 12 savus izgudrojumus). Stūri varēja noliekt uz priekšu, lai šoferis varētu ērti apsēsties. Sajūgs bija savienots ar stūres ratu un to noliecot sāniski varēja pārslēgt ātrumus. Tā bija vēsturiski unikāla un savdabīga automātiskās pārnesumu kārbas ideja. Stūres ratu varēja arī pagriezt, lai nepieciešamības gadījumā ērtāk būtu vadīt automašīnu atpakaļgaitā. ‘’Pašattīrošās’’ aizdedzes sveces. Uzlabotas konstrukcijas karburators, kas mazināja dūmošanu un īpašas konstrukcijas lodīšu gultņi pakaļējā tilta reduktorā, kā arī kardāna spēka pārvadu ķēdes vietā, kas tolaik vēl bija retums.
Krastiņš optimistiski preses pārstāvjiem paziņo, ka viņa fabrika katru dienu izgatavos četrus auto. Vēlāk gan prognoze tiek koriģēta uz septiņām mašīnām nedēļā. Bet realitāte izrādījās daudz skaudrāka. 1903.gadā tiek saražoti tikai 11 dažādu automobiļu tipi. Ar pārdošanu veicās pagalam slikti. Auto tirgū, kas jau tā nebija liels, bija ienācis jauns un spēcīgs konkurents- Henrijs Fords, kas automobiļus piedāvāja par trīsreiz zemāku cenu.
Un tad sekoja iznīcinošais trieciens- 1904.gadā 1000m2 plašo fabriku pilnībā noposta ugunsgrēks. Tiek zaudēta akcionāru uzticība un finansiālais atbalsts. Un sapnis par autobūvniecību ir izsapņots. Krastiņš uzsāk darbu uzņēmumā ‘’De Dumo MFG Co’’’, kur savas zināšanas pielieto benzīna sūkņu modernizēšanai un lauksaimniecības mašīnu uzlabošanai. 1929.gadā Krastiņš pāriet darbā firmā ‘’ Cavall Steel Products Co.", kur tiek ražotas lauksaimniecības mašīnas un to rezerves daļas. 1942.gada 28.septembrī izcilais konstruktors un izgudrotājs aiziet mūžībā.
Latvijas seno spēkratu entuziasti kopā ar domubiedriem ASV ilgus gadus Amerikas plašumos meklēja šo unikālo automobili. Un kas meklē, tas arī atrod. Viens tāds auto atradās Nebraskas štatā. Tad sākās ilgas sarunas ar auto īpašnieku, kurš nepavisam nevēlējās šķirties no unikālā auto. Bet galu galā 2012.gadā Krastin auto atceļo uz Latviju. Līdz novembra beigām tas bija apskatāms Rīgas Motormuzejā, bet tālāk jau darbs restauratoriem.
Ieteikums – sameklē inženiera un vēsturnieka Edvīna Liepiņa grāmatu ‘’Rīgas auto. Nezināmās automobiļu vēstures lappuses.’’ un varēsi izlasīt daudz interesanta.
