Vai esi aizdomājies par to, kā dzīvoja spartieši? Viņu militārie spēki bija ļoti spēcīgi, tas ir viegli izskaidrojams. Kareivji, gan sievietes, gan vīrieši, tika stingri disciplinēti un trenēti tā, lai varētu pārvarēt visas grūtības, lai ko tas viņiem prasītu. Uzvara bija viņu galvenais mērķis.
Turpini lasīt un iepazīsties ar interesantiem un, iespējams, nedzirdētiem faktiem par vidusmēra spartieša dzīvi!
Ja Tu nepiedzimi perfekts, Tevi nogalināja
Grieķija varbūt ir demokrātijas dzimtene, bet tas acīmredzami neattiecās uz mazuļiem. Katrs Spartā dzimušais bērns tika nogādāts speciālā padomē, kura to rūpīgi izpētīja, ja tika novērotas nepilnības vai vājības, bērniņam bija lemts mirt. Populārs ir mīts, ka šie bērni tika iemesti aizā, taču tie, visticamāk, vienkārši tika pamesti savvaļā, starp kalniem.
Vīrieši bija kareivji līdz pat 60 gadu vecumam
Vīriešiem nebija izvēles attiecībā uz iestāšanos armijā. Viņus piespiedu kārtā armijai sāka sagatavot jau no 7 gadu vecuma līdz aptuveni 21 gadam. Lai gan bija arī citas profesijas, bija neierasti, ja vīrietis bija kas cits, ne kareivis. Vīriem lika cīnīties līdz pat 60 gadu vecumam.
Piedzeršanās bija domāta tikai vergiem
Spartiešu mērķis bija perfekts, atlētisks ķermenis un ass prāts. Protams, viņi izbaudīja vīnu tikpat ļoti kā turpmākās civilizācijas, bet viņiem piedzeršanās nebija pieņemama. Viņi piedzirdīja savus vergus, lai citiem parādītu to, cik alkoholam ir slikta ietekme. Lieki piebilst, ka spartiešu vidū nebija daudz alkohola cienītāju.
Pret bērniem neizturējās ar īpašu laipnību
Pat tad, ja bērns tika pieņiemts Spartiešu vidū, tas nenozīmēja to, ka viņa bērnība bija saulaina un rožaina. Ja bērns raudāja, viņi bieži vien to ignorēja vai pat sodīja viņu. Viņiem tika noteikts ne no kā nebaidīties, bērniem tika aizliegts valkāt apavus, tikai lai norūdītu pēdas. Interesanti, ka viena no pirmajām lietām, ko spartieši mazuļiem izdarīja, bija izpeldināšana vīna vannā. Viņi uzskatīja, ka vājākie bērni pēc peldes mirs no krampjiem.
Visi ieturēja maltīti atsevišķās apvienībās
Kad spartiešu vīrs sasniedza cīņas vecumu, viņš varēja piedalīties sisitijās, kas bija publiskas galda apvienības. Varēja pieteikties vairākām sisitijām, bet kareivis tika pieņemts tikai vienā no tām. Līdzko kareivis bija pievienojies, bija jāierodas katru dienu, ja vien nebija ļoti īpašs attaisnojums. Tēvi parasti uz tām veda savus bērnus, lai satuvinātos ar kopienu un izglītotu viņus par tās kultūru.
Būt labā fiziskajā formā bija īpaši svarīgi
Spartiešu bērniem tika piešķirts tikai viens apģērba gabals uz visu gadu, lai pasargātu viņus no pieņemšanās svarā. Ja kļuvi resns un drēbes vairs nederēja, tad vienīgais veids, ka tās atgūt, bija vai nu vairāk sportot, vai mazāk ēst. Arī jau minētajās sisitijās tika pasniegtas porcijas, kas pilnībā neapmierināja vīru izsalkumu, lai uzturētu kareivjus formā. Ja spartietis bija resns, viņš kļuva par izstumto un daudzos gadījumos tika padzīts.
Vīrieši nevarēja dzīvot kopā ar sievām līdz 30 gadu vecumam
Precības, protams, nebija rets notikums, laulātie stājās dzimumsakaros un ar laiku radīja kopīgus bērnus. Lai vai kā, militārā pienākuma dēļ, vīri vismaz līdz 30 gadu vecumam bija spiesti dzīvot kazarmās. Līdzko tika sasniegts 30 gadu vecums, kareivim tika atļauts izvēlēties citu dzīvesvietu. Jaunākie vīri, kuri jau iepriekš bija apprecējušies, bija spiesti naktīs izlavīties no kazarmām, lai satiktu savas mīļotās.
Sieviešu izglītošana bija obligāta
Spartieši nebija tuvos draugos ar filozofiju, bet tomēr savā veidā izglītoja savus iedzīvotājus. Izglītošana pārsvarā koncentrējās uz fizikām nodarbībām, treniņiem un sievietēm (arī, ja viņas nebija kareives kā vīrieši) arī šīs nodarbības bija obligātas. Sievietēm bija atļauts iziet no mājas un brīvi pārvietoties, pretēji tolaik pastāvošajiem aizliegumiem citur senajā pasaulē.
Palikt vientuļam bija apkaunojums
Jebkurā sabiedrībā ir svarīgi radīt pēcnācējus. Spartas gadījumā bija īpaši svarīgi mirušos kareivjus aizstāt ar jauniem. Atslēga uz jauno spartiešu radīšanu, protams, bija laulība. Loģiski, mērķis bija radīt vairāk zēnu, bet jebkādi pēcnācēji, arī meitenes, bija labi. Vīri, kuri neapprecējās bija izsmiekla objekts un viņus apsūdzēja Spartas neatbalstīšanā.
Bērniem nebija ilga bērnība
Septiņu gadu vecumā spartiešu zēni tika aizvesti no mājām, lai uzsāktu apmācības un treniņus, šo režīmu dēvēja par agoge. Šis process viņus izveidoja par īsteniem, bezbailīgiem cīnītājiem. Viņus apmācīja daudzās jomās, tostarp medībās un cīņas mākslā. Sieviešu kārtas spartietēm nebija tādas pašas apmācības. Viņas apguva tādās lietas kā vingrošana, dejošana un šķēpmešana, lai viņas varētu būt spēcīgas mātes.
Vājākos ķircināja un pazemoja
Spartiešu bērnu pēršana un fiziska pazemošana nebija neierasta lieta. Vecākie radīja spriedzi starp bērniem, provocējot strīdus un cīniņus viņu starpā. Tas viss tika darīts, lai pazemotu vājākos zēnus. Līdzko kāds spartiešu zēns izrādīja kādu vājuma pazīmi, viņš tika par to izsmiets, ķircināts un pazemots.
Bija trīs sabiedrības kārtas, kareivji bija paši augstākie
Spartai sabiedrības nevienlīdzība nebija sveša. Augstākā kārta - spartieši, bija pamatiedzīvotāji, kuriem bija pilnas politiskās un legālās tiesības. Vidējais slānis - perioiki, bija zemnieki, amatnieki un tirgotāji, kuri visbiežāk ražoja ieročus un bruņas. Zemākā kārta bija heloti - tie pārsvarā pildīja vergu pienākumus.
Sievietēm bija īsi mati un viņas varēja piedalīties sporta sacensībās
Pateicoties helotiem, kuri pildīja lielāko daļu sieviešu darbu, dāmas bija brīvas no daudziem pienākumiem. Viņām pat bija atļauts būt zemes īpašniecēm. Ja viņām nebija bērnu, sievietes piedalījās dažādās sacensībās, tostarp dziedāšanas, dejošanas, mešanas un cīņas sacensībās. Pārsvarā tās tika rīkotas, lai pievērstu vīriešu uzmanību, bet tas arī palīdzēja viņas sagatavot par labām mātēm.
Kad sievietes apprecējās, viņas noskuva visus galvas matus un arī pēcāk tos saglabāja īsus.
Paldies, ka izlasīji šo rakstu, vairāk rakstu meklē manā profilā!
