Tas nav tikai papīra gabals. ASV naudas vēsture ir sarežģīta, tāpat kā tās valsts kopējā vēsture. Pirmie dolāri radās līdz ar ASV rašanos 1776. g., bet pirms tam un arī ilgi pēc tam štatiem un bankām ir bijis atļauts radīt savu naudu. Tikai 20. gs. sākuma tika ieviests nacionālās valūtas standarts, kas ir kļuvis atpazīstams visā pasaulē.
1770. gada 1$
PIrmā nauda, kas bija apgrozībā kolonijās, nāk no 18. gs. vidus. Atkarībā no kolonijām nauda saucās šiliņi vai arī dolāri. Nauda tika viltota un to pastāvīgi uzlaboja ar sarežģītiem ornamentiem, tāpat par naudas viltošanu pienācās sodi.
1779. gada 50$
Pirmā ASV nauda, izlaista pēc Neatkarības kara, maz atšķīrās no koloniālās naudas, bet uz tās var redzēt nepabeigto piramīdu, pēc kuras atpazīst arī mūsdienu dolārus. Kopumā valdība izlaida apgrozībā 240 miljonus, radot milzīgu inflāciju un naudas vērtības zudumu.
19. gs. 5$
Stabilitāti izdevās atjaunot 1792. g. Tika ieviests 10 zelta dolāru standarts, kā arī vara puscentu monētas. Ar banknotēm bija sarežģīti, to vērtība bija atkarīga no iestādes, kas tās izdeva.
Konfederācijas 1862. g. 10$
Nākamais attīstības posms bija Pilsoņu karš. Dolāram sāka rasties ierastais veidols - vienkāršs, bet ar ornamentētu jostu un divām krāsām
Savienības 1862. g. 10$
Likumā tika noteikts, ka apgrozība nonāks 50 miljoni, bet jau pēc gada šī nauda tika izņemta no apgrozības
10$ (greenback)
Pēc pilsoņu kara iestājās tā dēvētais banknošu dizaina zelta laikmets. Papildus dolāriem ieviesa sudraba sertifikātus, tos varēja apmainīt pret monētam vai sudraba stieņiem.
Martas Vašingtones 1886. g. 10$
Pirmā banknote, uz kuras var redzēt īstu cilvēku - valsts pirmo lēdiju
1892. g. sudraba sertifikāts
Viena no skaistākajām banknotēm ASV naudas vēsturē ar ļoti sarežģītiem ornamentiem
