Vēsture parasti ir karaļu, prezidentu, karavadoņu vēsture. Bet - kā īsti dzīvo pa vidu vienkāršie cilvēki- tas ir pat interesantāk- kaut kad sataisījos no vecmāmiņas uzzināt kaut ko par viņas jaunību briesmīgajos Staļina laikos- bet šausmu stāstu vietā dabūju dzirdēt par kupliem svārkiem, tango,fokstrotu un RDMV direktora Fūrmaņa kaitināšanu...
Nu un tā- ko elpoja Berlīne šajā laikā...
Kad 1933 gadā pie varas Vācijā nāca Ādolfs Hitlers, Berlīne bija viena no jautrākajām un bohēmiskākajām Eiropas pilsētām.
1933
Janvārī Hitlers kļūst par reihskancleru. Viņš savā atklātajā mersedesā brauca pa Vilhelmštrāsi un apstājas ik pēc dažiem metriem- neskatoties uz to, ka bija auksts laiks , bija savācies milzu pūlis, lai sveiktu jauno valsts galvu. Gēbelss bija parūpējies, lai jaunums parādītos visās avīzēs.
Ebreju baņķiera sieva frau Lipšuca pievērš uzmanību jaunā kanclera deklaratīvajam tonim, bet atzīmē, ka no komunistiem viņa baidās vairāk kā no Hitlera. Kreisā prese gatavojas slēgšanai- jau pēc dažām dienām būs jāpāriet pagrīdē. Hitlera trieciennnieki ieņem radiostacijas, un drīz visi Berlīnes masu informācijas līdzekļi nokļūst zem stingras cenzūras. Visā pilsētā un visur parādās svastika baltā aplī uz sarkana fona: tā ir uz katra karoga un plakāta, tā spīd tumsā un lien laukā uz katras fasādes: ir grūti kaut ko nofotogrāfēt, lai nacistu emblēmas nebūtu kadrā. Stacijās sāk pulcēties ebreju ģimenes, lai, kamēr vēl nv par vēlu, dotos projām no Vācijas.
1936
Berlīnieši gandrīz pilnīgi visi ir iemīlējušies savā līderī un valstī atkal atveras kara rūpnīcas, bezdarbnieku kļūst daudz mazāk.
Visās malās veselīga dzīvesveida un sporta propaganda, pilsētā gandrīz katru dienu notiek sacensības, parādes, demonstrācijas un lāpu gājieni.
Gaisā redzamas pašas mūsdienīgākās Luftvaffes lidmašīnas un pilsētnieki tās lepni pavada ar skatieniem. Pirms olimpiādes Berlīne ir pilna ar ārzemju viesiem, vācu žurnālisti Berlīni lepni sauc par "pasaules galvaspilsētu"
Aprīļa sākumā tiek atklātas Olimpiskās spēles: tās notiek jaunā, milzīgā stadionā, kurš ir izmaksājis gandrīz 100 miljonus marku
1938
kara rūpnīcas sāk izlaist pa 500 bumbvedējiem un iznīcinātājiem mēnesi. Šīs lidmašīnas talu pārspēj visus ASV un Eiropas aviorūpniecības sasniegumus.
Ar katru dienu Berlīnes apkārtnē parādās arvien vairāk kazarmu, Gandrīz katrā berlīniešu ģimenē, vakarā, sēžoties pie galda, trūkst tēva vai dēla- visi vīrieši tiek iesaukti uz kaujas mācībām.
Viens no Hitlera tuvākajiem cīņubiedriem- Gērings- apgalvo, ka "sviestam jādod priekšroka lielgabaliem", tāpēc laboratorijās pilnā sparā tiek izstrādāti pārtikas erzaci. Valdība dara visu, lai valsts kļūtu ekonomiski neatkarīga. Gebelss nemitigi presei uzspiež tēmu par čehu un padomju draudiem.
