Sveiki,spocēni, kā jau zināms lielākā daļa no mums rītu bauda ar tasi karstas kafijas, tādēļ nolēmu uzzināt par to kautko vairāk.
Ceru ka jums patiks! 
(neaizmirsti novērtēt rakstu!)
Interesanti fakti par kafiju3
19
0
Kafija satur svarīgas uzturvielas,kas nepieciešamas izdzīvošanai
Viena krūzīte kafijas satur 11% rekomendējamās riboflavīna (vitamīns B2) devas, 6% vitamīna B5, 3% mangāna un kālija un 2% niacīna un magnija.
kafijas lietošana var palīdzēt sadedzināt taukus 
Pētījumi pierādījuši, ka kofeīna lietošana uzturā var palielināt metabolismu no 3 līdz 11%. Tas ir viens no nedaudzajām vielām, kas tiešām palīdz atbrīvoties no liekā svara!
Kafijai pielejot pienu,samazinās kofeīna ietekme
Cilvēka ķermenis kofeīnu absorbē krietni vien lēnāk nekā, ja kafijai pievienots treknāks piens.
Lielākā, jebkad pagatavotā kafijas tase Dienvidkorejā
Šīs kafijas krūzes tilpums ir vairāk nekā 14 000 litri. Lielākā krūze ar aukstu kafiju (5600 litri) tika pagatavota Lasvegasā 2010. gadā.
Arabikas kafijas skrubis ievērojami spēj samazināt celulīta izpausmes
Kafija var radīt pozitīvu ietekmi arī uz cilvēka ādu. Kafijā esošais kofeīns paplašina asinsvadus. Tāpat tas nostiprina un tonizē ādas audus, palīdzot ādai izskatīties gludākai. Savukārt antioksidanti, kas arī ir kafijā, darbojas kā kaitīgo toksīnu izvadītāji. Tie padara ādu maigāku un veido vienmērīgu tās toni.
No kurienes nāk kafija?
Daudziem no mums mājokļos ir kafijas aromāti, franču preses un citas iekārtas dzēriena pagatavošanai, taču vai zinām, no kurienes nāk kafija, kuru lietojam? Ļoti iespējams, ka no Brazīlijas, kas saražo 40% no visas pasaules kafijas apjoma. Otrajā vietā ir Kolumbija un trešajā – Vjetnama.
Kafijas biezumus droši izmanto dārzā!
Vai tev ir savs piemājas dārziņš? Tādā gadījumā neizmet kafijas biezumus, bet pielieto tos lietderīgi. Ir divi galvenie veidi, kā tu vari kafiju izmantot. Pirmkārt, kafijas biezumus var likt kompostā, jo to sastāvā ir slāpeklis, kas paātrina komposta pārmaiņu procesu. Otrkārt, kafijas biezumus var izmantot arī kā mēslojumu. Daži mēdz teikt, ka kafija ne tikai uzlabo augu izskatu un veselību, bet arī pasargā tos no gliemežiem.
Ik gadus visā pasaulē tiek izdzerts ap 500 miljardiem kafijas tasīšu, kas šo leģendām un mītiem apvīto dzērienu padara par pasaulē otru populārāko bezalkoholisko dzērienu. Ņemot vērā to, kur tiek audzēta kafija un kā tā nonāk līdz patērētajam, tad ir secināts, ka kafija ir arī pasaulē otrs ienesīgākais tirdzniecības produkts uzreiz aiz naftas. 
Pirms kāda laika daudzi mediķi un veselības eksperti apšaubīja kafijas kā veselīga produkta nozīmi, Taču pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka kafija var būt ne tikai mundra noskaņojumu un garšas kārpiņu baudas avots, taču var pasargāt arī no daudzām slimībām – piemēram, depresijas, Parkinsona slimības, čūlas, sirds un asinsvadu slimībām.
Leģenda vēsta, ka kafiju kā tādu pirmo reizi vēl 9. gadsimtā atklājis kāds etiopiešu govju gans, kurš novēroja interesantu sakritību – kad govis nobaudījušas kāda krūma ogas, tās kļuvušas daudz mundrākas. Gans krūma ogas esot aiznesis sava ciema vecākajam, kurš esot izdomājis, kā no ogām pagatavot kafiju tādu, kādu mēs to pazīstam. Kafija jau viduslaikos kļuva plaši izplatīta arābu pasaulē, un vēsturnieki secinājuši, ka pirmais kafijas nams atklāts tālajā 1475. gadā Konstantinopolē jeb mūsdienu Stambulā.
Tev patiks šie raksti
