Sveiki! 
Pats nesen biju Griezē un ieraudzīju šo baznīcu. No pirmā acu uzmetiena grūti nosaukt par baznīcu, jo pāri palikušas saplaisājušas un brūkošas sienas. 
Šī baznīca mani tā iedvesmoja, ka gribējās izvidot rakstu par tās vēsturi un notikumiem.
Lai labi lasās! 
Griezes baznīca celta 1580 gadā, bet draudze pastāvējusi vēl pirms 1567.g. Pēc Kurzemes hercogistes landtāga, jeb hercoga un muižniecības sanāksmes lēmuma Rīgā, 1567.gadā, bija pavēlēts uzbūvēt 58 (70) baznīcas. Viena no tām bija Griezes baznīca.
1563./1564.g. Kurzemē tika veikta baznīcas revīzija, kas atklāja visai nepatīkamu ainu – baznīcas sagrautas un pamestas, mācītāji maz un tie paši neprot latviešu valodu
Šīs idejas autors bija Gothards Ketlers, pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Ketleru dinastijas aizsācējs, 1561.g. bija pārgājis luterticībā.
1769. gadā un 1846. gadā ir veikti pārbūves darbi. Šajā laikā baznīca zaudē daudz no sava greznuma, tajā skaitā tumši brūno, glazēto dakstiņu jumtu un logus ar svina dzīslojumu. Jumta konstrukcija tiek pārbūvēta un tas kļūst krietni lēzenāks. Torņa mūrētā daļa tiek pagarināta par 2,5 metriem, apaļie lodziņi torņa augšdaļā aizmūrēti un saīsināti pārējie torņa logi, gan 3. stāvā, gan zvanu telpā.
Baznīcas zvani. Šajā bildē nav orģinālie zvani, šie ir zvani kā dāvinājums no Šteinbahas-Hallenbergas ev. lut. Cionas draudzes Vācijā.
Orģimnālie zvani - līdz 2.Pasaules karam baznīcai bija 2 zvani, kuri lieti Meijera lietuvē 17.gsm.
Lielāko zvanu vācu karaspēks 2.Pasaules kara laikā noņēma un aizsūtīja uz Vāciju pārkausēt militārām vajadzībām. Otrs palika tornī, bet ļoti cieta artilērijas apšaudēs 1944.g. rudenī. Pēc baznīcas slēgšanas zvans tika uzstādīts Griezes kapu zvanu tornī. Tad līdz deviņdesmito gadu sākumam - 7 gadus - malkas krāvumā to glabāja bakusesošo "Meiju" māju saimnieki Valeiņi. Pēc tam zvans tika atdots glabāšanā Saldus muzejam. 2002.g. atjaunotā Griezes draudze zvanu atkal uzstādīja kapu zvanu tornī, no kurienes pēc dažiem mēnešiem tas tika nozagts 
(Bildē Griezes draudzes mācītājs Verners Titelbahs savā pēdējā dievkalpojumā ap 1938.g.)
Baznīcas altāris. Altāra retabla centrā, pusloka arkā, bija Johana Lēberehta Eginka glezna „Kristus Ģetzemenes darzā”. Glezna 50,60 gados tika saplēsta un gāja bojā.
Baznīcas interiers. Baznīcā bija ap 200 sēdvietu.
(Bildēts 1960 ajos gados)
Baznīca stipri cieta 2. pasaules kara laikā.
Kara laikā, 1944.g. rudenī, ar tiešiem artilērijas šāvieniem, tika stipri bojāts baznīcas tornis. Vairāki artilērijas šāvieni trāpīja arī baznīcas dienvidu sienā.
Ejot pāri frontes līnijai neizdevās noturēt Pļaujas svētku dievkalpojumu, kuram baznīca bija sagatavota 1944.g. oktobrī. Šāda, saposta Pļaujas svētkiem, baznīca sagaidīja kara beigas. Taču arī Vasarsvētku dievkalpojumu baznīcā 1945.g. maijā neizdevās noturēt, jo dievnama apkārtnē no 1945.g. 10.maija līdz 17.jūnijam bija ierīkota kara gūstekņu filtrācijas nometne, veļas mazgātava.
Šajā laikā sarkanarmieši baznīcas iekštelpās veica ievērojamus postījumus ( tika izvesti visi soli – „kara vajadzībām”, nodarīti bojājumi kancelei, iznīcinātas ērģeles u.c. postījumi).
Sašautais tornis.
