Treškārt jāatzīmē tas, ka ģenētiskā atmiņa ir iebūvēta tādā struktūrā, kā "kolektīvā bezapziņa". Psihologs Karls Jungs izskatīja "kolektīvo bezapziņu" kā dziļu psihikas līmeni, kas nav atkarīgs no personīgās pieredzes un raksturīgs katram cilvēkam. Kolektīvā bezapziņa slēpj sevī vairākus oriģinālus tēlus, kurus viņš nosauca par arhetipiem. Pēc Junga vārdiem: "Arhetipu ir tik daudz, cik tipisku dzīves situāciju". Pietam, arhetipi netiek mantoti caur kultūru, tie ir iedzimti, tas ir - ģenētiski pārraidīti.
Tādejādi Jungs uzskatīja, ka cilvēka pieredze netiek zaudēta, bet gan tiek iemantota no paaudzes paaudzē, saglabājoties tālākajos smadzeņu nostūros. Dažādi attēli un pārdzīvoti iespaidi no seņču dzīvēm tiek pārraidīti uz jaundzimušo caur zemapziņu.
Turklāt, saskaņā ar Jungu, pastāv noteikta, iedzimta garīgā struktūra, kas attīstijās simtiem tūkstošu gadu, kura liek mums pārdzīvot un realizēt mūsu dzīves pieredzi noteiktā veidā. Un atkal runa ir par tiem pašiem arhetipiem, kas ietekmē mūsu domas, jūtas un rīcību.
Arhetipi (garīgās struktūras, reliģija) ir saistīti ar fizioloģiskiem instinktiem (ķermeni). Kolektīvā bezapziņa ir atkarīga no tā, cik ļoti attīstītas ir cilvēka smadzenes, jo smadzenes ir galvenais domāšanas orgāns. Tas viss liecina par vienotu psihikas kontekstu, ķermeni un garu.