Pamēģināsim nedaudz tikt skaidrībā ar to, kas tad īsti ir "Ģenētiskā atmiņā"!?!
Ar ģenētisko atmiņu saprot spēju atcerēties to, ko reāli nemaz nevar atcerēties, to, kā nemaz nebija tiešās dzīves pieredzē!
Patīkamu lasīšanu! Attēli var nesakrist ar doto tekstu! :)
Pirmkārt ko var teikt par šo parādību - tas ir tas, ka ģenētiskā atmiņa atrodas kaut kur mūsu atmiņas padziļinājumos, tālajos zemapziņas stūros, sajūtu sfērā. Tā reizēm var izpeldēt laukā no zemapziņas un izraisīt neskaidrus attēlus, iespaidus un sajūtas.
Otrkārt, šodien jau ir zināms tas, ka grūtniecības laikā, auglītis /topošais mazulis/ dzemdē, aptuveni 60% no visa laika sapņo. No Sergeja Rastorgujeva, grāmatas "Informācijas karš" autora viedokļa, tie sapņi izpaužās tieši kā ģenētiskā atmiņa, kur smadzenes to pārskata un apmācās. "Sākotnējais tukšums, kuru aizpildīs embrijs mātes miesās, kalpoja kā ģenētiska programma, kurā savu dzīvi jau bija izdzīvojuši seņči". Pateicoties zinātnei, šodien mums ir zināms, ka cilvēka auglītis mātes miesās, nogatavošanās cikla laikā iziet visu evolūcijas attīstību - no vienšūnas organisma līdz bērniņam - "īsumā atceroties visu savu vēsturi, kā dzīvās būtnes vēsturisko attīstību".
Tas nozīmē, ka jaundzimušais bērniņš glabā sevī ģenētisko atmiņu, kuru viņam ierakstīja viņa vēsturiskie seņči. Piemēram, tikko piedzimis mazulis ir spējīgs pats sevi turēt virs ūdens. Šī peldētspēja pēc mēneša izzūd.
Tātad, bērni piedzimst ar pilnu zināšanu arsenālu, kas ir rūpīgi saglabāts ģenētiskajā atmiņā, kā gadsimtiem ilgā evolūcijas attīstība. Līdz 2 gadu vecumam bērnam saglabājas dzirdes, redzes un taustes ģenētiskā atmiņa. Diemžēl, augot un izglītojoties, šī atmiņa samazinās.
Tas nozīmē to, ka mūsu psihikas klātbutnē, ģenētiskās atmiņas dati parasti nav pieejami apziņas izpratnē. Šīs atmiņas parādīšanās aktīvi pretojas mūsu apziņai, cenšoties aizsargāt mūsu psihiku no "personības dalīšanās". Taču ģenētiskā atmiņa var rasties miega vai arī apziņas stāvokļa maiņas (hipnozes, transa vai meditācijas) laikā, kad apziņa tiek novājināta.
Secinam to, ka noteiktos apstākļos smadzenes spēj izspiest šo atmiņu laukā no zemapziņas.
Treškārt jāatzīmē tas, ka ģenētiskā atmiņa ir iebūvēta tādā struktūrā, kā "kolektīvā bezapziņa". Psihologs Karls Jungs izskatīja "kolektīvo bezapziņu" kā dziļu psihikas līmeni, kas nav atkarīgs no personīgās pieredzes un raksturīgs katram cilvēkam. Kolektīvā bezapziņa slēpj sevī vairākus oriģinālus tēlus, kurus viņš nosauca par arhetipiem. Pēc Junga vārdiem: "Arhetipu ir tik daudz, cik tipisku dzīves situāciju". Pietam, arhetipi netiek mantoti caur kultūru, tie ir iedzimti, tas ir - ģenētiski pārraidīti.
Tādejādi Jungs uzskatīja, ka cilvēka pieredze netiek zaudēta, bet gan tiek iemantota no paaudzes paaudzē, saglabājoties tālākajos smadzeņu nostūros. Dažādi attēli un pārdzīvoti iespaidi no seņču dzīvēm tiek pārraidīti uz jaundzimušo caur zemapziņu.
Turklāt, saskaņā ar Jungu, pastāv noteikta, iedzimta garīgā struktūra, kas attīstijās simtiem tūkstošu gadu, kura liek mums pārdzīvot un realizēt mūsu dzīves pieredzi noteiktā veidā. Un atkal runa ir par tiem pašiem arhetipiem, kas ietekmē mūsu domas, jūtas un rīcību.
Arhetipi (garīgās struktūras, reliģija) ir saistīti ar fizioloģiskiem instinktiem (ķermeni). Kolektīvā bezapziņa ir atkarīga no tā, cik ļoti attīstītas ir cilvēka smadzenes, jo smadzenes ir galvenais domāšanas orgāns. Tas viss liecina par vienotu psihikas kontekstu, ķermeni un garu.
Ceturtkārt, Jungs paskaidro, ka sakarā ar bioloģisko faktoru, pastāv atšķirības starp kolektīvo bezapziņu dažādām cilvēku rasēm. Kā piemēru, var nosaukt vienu no svarīgākajiem pētījumiem, kuru vadīja Dr. Daniel G. Freedman - Čikāgas Universitātes profesors. Žurnālā "Human Nature" 1979. gadā tika publicēti šī pētijuma rezultāti: Frīdmans un viņa kolēģi veica eksperimentu uz dažādas rases jaundzimušajiem bērniņiem, laižot viņos identiski vienādus stimulus, kā rezultātā profesori saņēma dažādas atbildes reakcijas no katras rases.
Tātad, varam secināt to, ka katra cilvēka garīgā pasaule ir ģenētiski noskaņota uz savu noteiktu frekvenci.
Tā kā cilvēka ģenētiskā atmiņa iebūvēta kolektīvajā bezsamaņā un dota viņam "pati no sevis", nav nepieciešamas īpašas pūles lai to izzinātu. Taču, ja šī atmiņa tiek iznīcināta, rodas psihiskā pretošanās, kura var izraisīt dažādas emocijas. Bērna prāts, psihika nav vienkārši balts papīrs, uz kura jūs drīkstat jebko uzrakstīt. Mazuļa dvēsele ir ļoti jūtīga un spēj aktīvi reaģēt uz noteikta veida rīcību.
Un beidzot pietkārt, ko gribētos teikt par ģenētisko atmiņu un informāciju. Psihologs Nikolajs Podhvatilins - Krievijas Universitātes klīniskās psiholoģijas profesors un Valsts Akadēmijas inovāciju darbinieks, paziņo, ka ģenētiskā informācija nēsā sevī zināmu enerģijas potenciālu. Varam atcerēties dīvanos seno laiku karus. Piemēram, Iļja Muromets, kurš cīnijās viens pats ar milzīgu ienaidnieka armiju, atspoguļo seno karavīru fenomenu liekot pretiniekam bēgt prom vēl pirms kaujas.
Ģenētiskās atmiņas energopotenciāls tiek atbalstīts medicīnā, psihoterapiskajās praksēs, kur izmanto hipnozes kā arī meditācijas praksēs - introspekcijas stāvoklī.
Tas ir, ja cilvēkam aktivizējas ģenētiskā atmiņa, ko viņš mantojis no seņčiem, viņš iemanto seņču spēkus un prasmes. Pētnieki vēl nav tikuši skaidrībā, kādā veidā tas ir iespējams.
Protams, viss iepriekš teiktais par ģenētisko atmiņu attiecas uz jebkuru cilvēku, neatkarīgi no viņa rases vai tautības.
Lūk arī tikām skaidrībā, kas tad tieši ir "Ģenētiskā atmiņa" - ko tā spēj un cik nozīmīga tā ir!!!
Interesanti. Jau Platons arī teica, ka viss, ko mēs zinām, ir mūsos kopš dzimšanas, tikai ir aizmirsts. Viņš gan ar to skaidroja dvēseles eksistenci vēl pirms dzimšanas, ģenētika nebija vēl īsti pazīstama :D
Tam "pietam" (raksta tulkotājam) vajadzētu iešķiebt pamatīgu naudassodu par valsts valodas kropļošanu un publisku ņirgāšanos par latviešu valodu!
Ja šādi raksti tiek publicēti, tad vai nu lapas veidotājs arī ir mazizglītots ļautiņš, vai arī viņš atbalsta latviešu valodas kropļošanu...
Kad beidzot Saeimas ļautiņi attapsies, ka par šādiem pārkāpumiem pienākas sods??? Un, šķiet, šādu lampaušu administratīva sodīšana valstij dotu ilgstošus ienākumus. Diemžēl...
