Vēsturē ir bijuši daudz dīvaini ar klimatu saistīti atgadījumi, taču šajā rakstā uzzini par vienu no zināmākajiem - par ''gadu bez vasaras''.
Gads bez vasaras10
Fenomens tika novērots 1816.gadā , kad dēļ dažādām, globālām apstākļu sakritībām diezgan lielā teritorijā pasaulē vidējā gaisa temperatūra nokritās par 0.4-0.7 grādiem pēc Celsija. Avoti liecina, ka sāda anomālija temperatūra ir izskaidrojama ar ļoti zemu saules aktivitāti un vulkāniskajiem pelniem debesīs, kas aizsedz saulestarus. Pelni gaisā turējās tik ilgi, jo tikai gadu iepriekš lielu izvirdumu piedzīvoja vulkāns Tambora, Indonēzijā.
ASV anomālija izpaudās kā bieza ''migla'' pavasarī un vasaras sākumā , kura uzturējās augstu gaisā un aizsedza sauli. Maija sākumā daudzviet Amerikā naktīs bija liels sals, kurš ļoti kaitēja zemniekiem, kuru augi ātri vien nosala. Pat jau 4.jūnijā, Konektikutā tika novērots liels sals, tajā pašā dienā Jaunanglijā atrādās zem lielas aukstās frontes, radot milzu kaitējumu zemniecībai. 1816-1817.gada ziemā, Ņujorkā bija -32 grādu sals, kas izraisīja Ņujorkas līča aizsalšanu. To izmantoja daudzi iedzīvotāji un ar zirgu kamanām brauca pāri aizalušajam līcim, lai ātrāk nonāktu otrā krastā. Tas parādīja to, cik ledus ir biezs.
Eiropā fenomens izpaudās ne mazāk aktīvi un iznīcināja lielu daļu zemnieku darbu Anglijā un īrijā, raidot no mākoņiem milzīgu daudzuma lietus un radot pārāk aukstas gaisa temperatūras. Daudzas ģimenes no Velsas brauca prom no savām mājām, lai varētu palūgt kādam pārtiku. Daļējs bads iestājās arī lielā daļa Īrijas, jo galvenās pārtikas sastāvdaļas kartupeļi, labība u.c. neizauga dēļ nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. Dēļ mazās ražas Vācijā krasi paaugstinājās pārtikas cenas. Cilvēki neziņā par to, kāpēc veikalos cenas ir tik augstas un pārtikas daudzumi ir ļoti ierobežoti sāka protestus pie pārtikas veikaliem un tirgus stendiem. Tā bija lielākā pārtikas krīze Eiropā, 19.gadsimtā.
Ķīnā lielais aukstums nosaldēja daudzus kokus, rīsu laukus kā arī daudzus bifeļus, kuri uzturējās kalnu apvidū. Tamboras izvirdums aizkavēja īpašo ''mēnessezonu'' , kas izraisīja masīvus plūdus, kuri pieveica vēl atlikušos rīsu laukus. Indijā tie paši pelni radīja, ko līdzīgu izraisot biežas lietavas, kuras palīdzēja attīstīties holēras slimībai Gangas reģiona krastos, Bengālijā līdz pat pašai Maskavai.
Visā visumā fenomens radīja milzīgus zaudējumus pārtikas krājumos kā arī iznīcināja lielu daļu ''zaļās'' dabas.