"Uzvara ir skaista, bet vēl skaistāka ir draudzība" Teica olimpiskais čempions Emils Zatopeks, jautājot par olimpiskajām spēlēm. Mūsdienās olimpiskās spēles ir kļuvušas par kopumu, kurā parādās viss labais, kas ir cilvēkā. Atskats uz skaistākajiem brīžiem, kad sportisti ar savu rīcību ir pārkāpuši dažādiem aizspriedumiem un sekojuši savai dvēselei.
Emocionālākie olimpisko spēļu mirkļi6
114
0
Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja iesoļo stadionā zem viena karoga. Šīs valstis tika sadalītas, bet uz brīdi atkal apvienojās Sidnejā. Tam bija tikai simboliska nozīme, bet, kad divu karojošu valstu pārstāvji iesoļo kopā un ar vienu karogu, tas liek ticēt, ka olimpiskās spēles var kļūt par īstu spēku tautu draudzībā.
Āfrikāniešu dubultuzvara Barselonā. Viena baltās rases dienvidāfrikāniete, otra etiopiete. Derartu Tulu un Elena Meijere 10 000 metru distancē finišēja pirmajās divās vietās. Sekojošais goda aplis iespējams bija emocionālākais olimpisko spēļu vēsturē. Sadevušās rokās abas āfrikānietes svinēja uzvaru kopā. Tas bija kā gaismas stariņš melnajā kontinentā.
Mongolieša maratona finišs. Piambu Tūls Barselonas olimpiādes maratonā pārstāvēja Mongoliju. Viņš finišēja pēdējais. Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc rezultāts esot tik zems, sportists atbildēja, ka tas nav zems rezultāts un ka tas esot Mongolijas rekords maratona distancē. Uz nākamo jautājumu, vai ņemot vērā nacionālā rekorda sasniegšanu, šī esot laimīgākā diena viņa mūžā, sportists atbildēja, ka laimīgākā diena ganesot bijusi apmēram pusgadu atpakaļ, kad ar ārstu palīdzību pirmo reizi kopš agras bērnības viņš atguvis redzi un ieraudzījis sievu un savas divas meitas. Lieki teikt, ka žurnālistiem jautājumu vairs nebija.
Dena Jansena pēdējā iespēja. Šķita jau, ka viss atkārtosies kā vienmēr. Ātrslidotājam, kuram vajadzēja sasniegt ļoti daudz, nebija izdevies praktiski nekas. Pirms četriem gadiem Kalgari viņam nācās piedalīties finālslidojumā dažas stundas pēc tam, kad bija pienākusi ziņa par viņa māsas Džeinas nāvi. Protams, labs rezultāts nesekoja. Bet Lillehammerē savā pēdējā slidojumā savā karjerā, Jansens slidoja kā vēl nekad, uzstādot jaunu pasaules rekordu. Bet emocionālākais brīdis bija apbalvošanā, kad Jansens ar meitu uz rokām beidzot saņēma savu zelta medaļu un skatoties uz augšu varēja pateikt "Tas Tev, Džeina".
Brīnums uz ledus. Leikplesida 1980. gads. ASV hokeja izlasi sastādīja amatieri tāpēc liels bija pārsteigums, kad ASV studenti izvirzījās vadībā pret Sarkano mašīnu. Spēles turpinājumā PSRS vienības spiediens pieauga, bet varonīgā cīņā amerikāņi izturēja. ASV vēl joprojām rāda šīs spēles mirkļus, lai parādītu, ko nozīmē būt amerikānim.
Džona Stefena Akhvari finišs Mehiko. Momo Valde maratonā ieguva zeltu maratona distancē un tikai pēc stundas stadionā, turoties pie izmežģītā ceļgala ieskrēja Tanzānijas sportists. Pēc skrējiena, kad žurnālisti jautāja, kāpēc sportists neizstājies, sekojusi atbilde, ka tauta sūtījusi viņu nevis startēt, bet finišēt.
Melnais spēks. Attēls, kas redzēts simtiem reižu un ir lielākā protesta akcija, kas jelkad pieredzēta olimpiskajās spēlēs. Amerikāņu sportisti Tomijs Smits un Džons Karloss ASV himnas laikā uzvilka rokā melnu cimdu, protestējot pret negatīvo attieksmi pret afroamerikāņiem. Vēlāk viens no sportistiem izteicās:"Es vēlos uzvarēt kā amerikānis, nevis American nigger".
Lucs Longs un Džese Ovenss. 19 gadus vecais vācietis bija pirmais, kas devās apskaut Ovensu un apsveikt ar uzvaru. Zinot tālaika Vācijas un ASV attiecības, Ovenss atzina:"Tā bija liela drosme Hitlera priekšā izrādīt šādu draudzību. Varat izkausēt visas manas zelta godalgas un pat tad tās nebūs tik vērtīgas kā mana 24 karātu draudzība ar Lucu".
Muhameds Alī aizdedzina olimpisko lāpu. Neviens cits sportists nav nozīmējis tik daudz un tik daudziem kā Muhameds Alī. Cilvēks, kas savu godu un ideālus neļāva aptraipīt ar naudu un slavu. Ali bija tautas čempions un arī lāpas iedegšanas brīdī tāds bija, neskatoties uz visu savā mūžā pārdzīvoto.
Tev patiks šie raksti
