Klizmas, dzīvnieku spīdzināšana un nemitīga pašapmierināšanās - tās ir tikai dažas no dižciltīgo valdnieku dīvainajām apsēstībām.
Nauda, veiksme un slava var cilvēku burtiski padarīt traku. Ir daudzi gadījumi vēsturē, kad ietekmīgiem ļaudīm bijušas visnotaļ īpašas tieksmes. Dažiem šie ekscentriskie hobiji pārvērtās pat bīstamās mānijās.
Kaligulam bija īpašas attiecības ar viņa zirgu
Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks bija plašāk atpazīstams ar vārdu Kaligula. Viņš bija Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis un Romas imperators no 37. līdz 41. gadam. Kaligulam bija savas īpatnības, to skaitā, piemēram, incests ar māsām, bet tas nobāl salīdzinājumā ar viņa mīlestību pret savu zirgu - Inkitātu.
Viņš zirgam dāvāja dārgakmeņu apkakli, marmora stalli un māju ar plašu dārzu, un pat kalpotājus. Kaligula pat zirgu aicināja uz formālām vakariņām, kurās Inkitāts tika barots ar auzām, kas sajauktas ar zelta plāksnītēm.
Klīst baumas, ka viņš pat gulējis kopā ar zirgu un pat vēlējies Inkitātu padarīt par konsulu.
Ivans Bargais izbaudīja dzīvnieku spīdzināšanu
Ivans IV tika kronēts par caru 1547. gadā, viņam bija nopietna paranoja un viņš bija apsēsts ar cilvēku noglināšanu un izkropļošanu.
Viņa apsēstība ar nogalināšanu un spīdzināšanu sākās jau agrā vecumā. Kad viņš bija mazs zēns, Ivans brīvo laiku pavadīja spīdzinot mazus dzīvniekus, viņš, piemēram, noķēra mazus putniņus un izkropļoja to ķermeņus, izraujot to spalvas, izdurot acis un pat tos uzšķēržot. Viņš mēdza arī noķert klaiņojošus kaķus un suņus, lai tos nomestu no augstās Kremļa sienas.
Pēteris III brīvajā laikā spēlējās ar lellēm
Pēteris III piedzima Vācijā, bet pēc vecāku nāves viņu savā aizbildniecībā paņēma tante, Krievijas imperatore Elizabete Petrovna. Pēteris pie varas bija neilgu laiku 18. gadsimta vidū, līdz sieva Elizabete viņam troni atņēma, bet Pēteri tas nemaz neuztrauca, jo tas viņam nozīmēja tikai to, ka nu atliks vairāk laika, lai spēlētos ar lellēm. Viņš lielāko daļu laika pavadīja savā istabā, spēlējoties ar rotaļu karavīriņiem, valdnieks pat bieži iesaistīja sievu, lai varētu labāk izspēlēt cīņas.
Reiz Pēteris notiesāja uz nāvi kādu žurku, jo tā bija iekļuvusi viņa istabā un nograuzusi vienam rotaļu zaldātiņam galvu. Grauzējs tika notiesāts un pēcāk pakārts.
Luijam XIV bija savāda apsēstība ar klizmām
Luijs XIV bija Eiropā visilgāk valdošais monarhs, viņš Francijā valdīja 72 gadus. Viņš bija zināms kā Saules karalis, bet viņam patika ievietot lietas vietā, kur saule neiespīd. Kā daudzi augstmaņi, tolaik arī Luijs XIV bieži taisīja klizmu, jo tika uzskatīts, ka tas nāk par labu veselībai.
Lai vai kā, Luijs, iespējams, ar resnās zarnas attīrīšanu bija pārlieku aizrāvies. Zināms, ka viņš savas dzīves laikā veicis vairākus tūkstošus klizmas procedūru. Izmantotais ūdens bieži tika papildināts ar krāsvielām, kā arī rožu un citiem aromātiem.
Kristiāns VII nespēja no sevis noraut rokas
Kristiāns VII kļuva par Dānijas karali vien 17 gadu vecumā, neskatoties uz bērnišķīgo uzvedību un plānprātības pazīmēm. Kristiānam bija novērotas daudzas antisociālisma pazīmes, bet pati savādākā apsēstība bija pašapmierināšanās. Tieši tā, karalis bija apsēsts ar masturbāciju. Viņš to darīja tik daudz, ka tas traucēja viņa pienākumu izpildei un tas, visticamāk, arī bija iemesls viņa sievas sānsolim.
Ārsti bija nobažījušies par to, vai viņa apsēstība ar pašapmierināšanos neatstās negatīvas sekas uz veselību, padarot viņu neauglīgu vai kavējot augšanu.
Napoleonam patiešām ļoti garšoja lakrica
Vairums zina, kas ir Napoleons Bonaparts - slavenais Francijas imperators un militārais vadonis, kurš 1800. gados iekaroja lielas teritorijas Eiropā. Ir dzirdēti daudzi fakti un mīti par Napoleonu, bet šim kompleksu pārņemtajam vīram bija arī mazāk zināmas aizraušanās, viena no tām - lakrica.
Napoleons lakricu ņēma līdzi visur, kur vien devās. Viņš gardumu uzskatīja un izmantoja kā ārstēšanas līdzekli dažādām saslimšanām, piemēram, klepum, gremošanas problēmām, infekcijām. Napoleons uzturā lietoja tik daudz lakricu, ka viņa zobi ar laiku kļuva tumši. Pirms nāves Napoleons dzēra tikai ūdeni, kurā bija iemērkta lakrica.
Fjodoram I patika zvanīt baznīcu zvanus
Fjodors I bija jau iepriekš pieminētā Ivana Bargā garīgi atpalikušais dēls. Viņu uzskati par izklaidi krasi atšķīrās. Kamēr viņa tēvs Ivans deva priekšroku slepkavošanai un spīdzināšanai, pats Fjodors deva priekšroku daudz rāmākām izklaidēm. Fjodors bieži bija redzams, apmeklējot dažādas baznīcas un klosterus.
Viņa mīļākā nodarbe bija baznīcu zvanu zvanīšana, kas aicināja cilvēkus uz baznīcu. Tieši šī iemesla dēļ viņa iesuka bija «zvanītājs».
Vladam III patika sēdināt ienaidniekus uz mieta
Vlads III bija 15. gadsimta Valahijas valdnieks un bija atpazīstams kā Vlads Mieta Sēdinātājs. Viņa mīlestība pret šo nodarbi aizsākās reiz, kad valdnieks pie sevis vakariņot uzaicināja simtiem bajāru. Viņš pieņēma, ka šie bajāri varētu apdraudēt viņa autoritāti, tādēļ Vlads visus caurdūra, uzsēdinot uz mieta. Viņš līdzīgus pasākumus piekopa pret Osmaņu impērijas pārstāvjiem, klīst runas, ka reiz valdnieks mierīgi ieturēja maltīti mežā, kas bija pilns ar uz mieta uzsēdinātiem, caurdurtiem Osmaņu impērijas karavīriem.
Slaktiņi ar to vien nebeidzās. Pēc vēl vienas veiksmīgas uzvaras kaujā ar Osmaņu impēriju, Vlads caurdūra aptuveni 20 000 cilvēku un atstāja tos Tragovištes pilsētā, lai tos redzētu strauji uzbrūkošā Osmaņu impērijas armija. Pēc šī gājiena sultāns pavēlēja vīriem atkāpties un doties atpakaļ uz Konstantinopoli.
Paldies, ka izlasīji šo rakstu, vairāk interesantu rakstu meklē manā profilā!
.JPG){kind=link}
