Vilks - pelēkais, pelēcis, meža suns, Dieva suns, meženis, spīdacis ...... , kā simbols, kas ietver sevī gan pozitīvas nozīmes, gan negatīvas un mežonīgas.
Dieva suņi - Vilki17
Vilks, kaut arī bīstams plēsoņa, zināmās situācijās var kļūt par bezpalīdzīgu radību aizstāvi. Līdz ar to tā būtība ir uztverama divējādi. Tas piešķir šim tēlam zināmušarmu un visos laikos rosinājis cieņpilnu attieksmi.
Ģermāņu mitoloģijā, plēsīgais un rijīgais vilks sastopams kā bīstams dēmons, kas ar savu gaudošanu pavēsta pasaules galu. Daudzām tautām vilks simbolizē karu vaiagresiju. Tas ir sens karavīra spēka un goda simbols. Vilku ādas senatnē ir izmantotas karavīru apģērbos. Daudzu tautu mītos karavadoņiem piemitusi spēja pārvērsties par vilkiem.
Viduslaikos vilki dēvēti par ļaunuma un naida sākotni, kas izriet no tēlu saistības vilks-velns.
Kristietības simbolikā vilks visbiežāk minēts saistībā ar jēru, jērs apzīmē ticīgos,turpretī vilks- spēkus, kas apdraud ticību. Vilks, kas pārkož jēram rīkli, dažkārt simbolizē Kristus nāvi. Arī elles vārtus attēlo daļēji kā pūķa un daļēji kā varena vilka purnu. Kādā agrīnās kristietības sacerējumā vilks tiek dēvēts kā viltīgs un ļaunprātīgsdzīvnieks, kurš satiekot cilvēku, izliekas par klibu, lai pēc tam varētu uzbrukt.
Arī fabulās par vilku, kurš notur sprediķiavīm ,un par vilku un dzērvi- dzērve izvelk vilkam no rīkles tur iesprūdušu kaulu, bet vilks kā atalgojumu nenokož dzērvei galvu – tas ir viltības simbols. „Tādi ir nepacietīgie bagātnieki, kuri pārtiek no nabagu darba”.
Amerikā vilks ir saistīts ar indiāņu kultūru, kā totēma, gara simbols. Šamanismāvilks var būt tā saucamais spēka dzīvnieks. Kādā Ziemeļamerikas indiāņu ciltī teikavēsta, ka viens no senčiem saticis vilku un ar to sadraudzējies, vilks apsolījis senci aplaimot, tādēļ cilts sākusi uzskatīt vilku par savu totēmu. Interesantas ir šīs kultūras stilizācijas vilkiem, tas piedod mākslas darbiem sava veida orģinalitāti.
Vilks - latviešu mitoloģijā ir Dieva suns. Senči vilkam veltījuši savu zvaigzni - sens ticējums vēsta, kad pie debesīm rudens pusē parādās vilka zvaigzne - jābeidz ganīt lopi. Agrāk tautā decembra mēnesis tika saukts par vilku mēnesi. Ja pār ceļu pārskrien vilks, tad būs laime. Bet, ja ziemā vilki gaudo mājas tuvumā, tad būs sals jeb tuvosies karš. Bet vispār daļā ticējumu par vilka gaudošanu uz karu ir atskaņas no uzskata par vilkiem, kas gaida laupījumu.
Diezgan populārs ir vilka atvasinājums vilkatis - savienojums starp vilku un cilvēku.
Latvijas mitoloģiskajā vēsturē šis zvērs ir pieminēts bieži. Vilkacis, vilkats, vilkateks (dialektā kadars) ir ar īpašām maģiskām izdarībām par vilku pārvērties cilvēks. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārvērsties par vilkati - sev ap vidu apsiet vilka ādas strēmeli ar visu vilnu. Spontānu pārvēršanos par vilku veicina pilnmēness. Ir leģendas, kur apgalvots, ka cilvēks var jau piedzimt kā vilkatis, bet citās- tas kļūst par to, ja sakož kāds cilts vilkatis.
Ir uzskats, ka vilkatis mūsu tautas verdzības laikos ir bijis brīvības un nesalaužamas cīņas simbols. Vilkatis ir vienlaicīgi upuris- izstumtais un vajātais, gan plēsoņa un laupītājs.