Lai gan Bonija Pārkere (1910. - 1934.) un Klaids Barovs (1909. - 1934.) bija noziedznieki, pasaule vienmēr atcerēsies viņus kā uzticīgus mīlētājus.
Bonija un Klaids.4
Bonija Elizabete bija priekšzīmīga skolniece, kurai īpaši labi padevās rakstīšana un publiskā runa, savukārt nabadzīgais Klaids Česnats Barovs jau sešpadsmit gadu vecumā nonāca likuma sargu uzmanības lokā un tika arestēts.
Bonijai bija raksturīgi neprātīgi iemīlēties sliktajos puišos, tāpēc, par spīti labajām sekmēm, viņa kopā ar klases biedru Roju Torntonu pameta skolu un sešas dienas pirms sešpadsmitās dzimšanas dienas apprecējās.
Laulība nebija veiksmīga, jo Rojam bija problēmas ar likumu un lielu daļu laika viņš pavadīja slēpjoties vai cietumā. Taču viņi oficiāli neizšķīrās, un nāves dienā Bonijai vēl aizvien bija laulības gredzens.
Klaids Barovs piedzima ārkārtīgi nabadzīgā daudzbērnu ģimenē, kas bēgot no sūrās dzīves laukos, bija pārcēlusies uz Dalasas nabadzīgo ļaužu kvartālu. Klaids ilgu laiku tika cauri vien ar īslaicīgiem arestiem, bet kad veiksme no viņa novērsās, puisis nonāca cietumā. Ieslodzījums Klaidu ļoti izmainīja – viņš iznāca brīvībā jau kā rūdīts noziedznieks. Cietumā Klaids izdarīja pirmo slepkavību – nogalināja agresīvu kameras biedru, kurš vairāk kā gadu bija viņam seksuāli uzmācies. Klaids sašķaidīja pāri darītāja galvas kausu ar caurules gabalu.
Ir dažādas versijas par to kā Bonija un Klaids iepazinās, taču visticamākā ir tā, ka abi satikās 1930. Gada janvārī kādā kopīgu draugu mājā. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena.
Izdarot noziegumus Bonija un Klaids iesaistījās vairākās apšaudēs ar policiju, taču divus gadus viņiem veiksmīgi izdevās izbēgt no likuma sargiem. Paralēli laupīšanām pāris palīdzēja izbēgt no cietuma pieciem ieslodzītajiem, un plāna realizēšanas laikā tika nogalināti divi apsargi.
Jāteic, ka diez vai Klaida Barova nešpetnais pulciņš kaut cik lielāku ievērību visā Amerikā, ja nebūtu Bonijas. Tas, ka kādā kriminālā grupējumā līdzās vīriešiem uzdarbojās jauna meitene, kuru saista romantiskas attiecības ar bara vadoni, presei bija kā medusmaize.
Drīz vien Bonija tika padarīta par aukstasinīgu noziedznieci, kas šaudās pa labi un pa kreisi, acis nepamirkšķinot, un visā tur līdzi večiem – pat cigāru smēķēšanā. Šādu tēlu palīdzēja uzburt fotogrāfijas, kurās Bonija pozēja ar cigāru mutē un pistoli rokā – attēlus policija atrada bandas slēpnī, no kurienes bija tos aizbiedējusi, taču ar realitāti tiem bija maz sakara, jo Bonija nesmēķēja cigārus un nemēdza aktīvi piedalīties apšaudēs, nemaz nerunājot par to izraisīšanu.
Veiksmīgajai bēguļošanai tika pielikts punkts, kad viņus nodeva kāds draugs. Bonija un Klaids brauca pa lielceļu, kad pēkšņi viņus ielenca policija un sāka apšaudīt. Policijas darbinieku raidītās lodes izrādījās liktenīgās – abi mīlnieki gāja bojā notikuma vietā.
Lai gan viņi bija izteikuši vēlēšanos tikt apbedīti viens otram blakus, Bonijas ģimene to nepieļāva. Uz jaunās sievietes bērēm ieradās vairāk nekā 20’000 cilvēku, jo visi gribēja redzēt leģendāro personību. Arī Klaida bēres bija plaši apmeklētas, jo abi bēguļotāji jau bija kļuvuši par valsts mēroga slavenībām. Viņiem pašiem gan nebija nodoma par tādiem kļūt.