Baisas lidmašīnu fotogrāfijas īsi pirms katastrofas11

American Airlines reiss 191. 1979.gada saulainā un siltā 25.maija pēcpusdienā American Airlines piederošā lidmašīna DC-10 joņoja pa pacelšanās skrejceļu. Šajā reisā ar galamērķi Losandželosā bija 258 pasažieri un 13 apkalpes locekļi. Vēl pirms lidmašīna atrāvās no skrejceļa kaut kas nogāja greizi. Pēkšņi nodrebēja kreisais spārns. Pārbaudot instrumentu paneli, piloti redzēja ka kreisā spārna pirmais dzinējs ir pārstājis darboties. Pasažieriem, kas sēdēja lidmašīnas kreisajā pusē un cilvēkiem uz zemes, pavērās daudz briesmīgāks skats. Pirmais dzinējs nebija vienkārši pārstājis darboties; tas bija pilnībā atrāvies no dzinējgondolas stiprinājumiem. Zaudētais dzinējs darbināja daudzas svarīgas ierīces un instrumentus, kas nu vairs nefunkcionēja. Dzinējam krītot, kreisajā priekšspārnī bija izrauts metru garš gabals, pārraujot arī elektriskos vadus un hidraulisko sistēmu. Abu priekšspārnu nesimetriskuma dēļ lidmašīna kļuva nevadāma. Piloti joprojām spēja pacelt lidmašīnu no zemes līdz 99 metru augstumam. Taču jau pieminēto bojājumu dēļ tā apmeta šaušalīgu salto un avarēja turpat pie lidostas treileru parkā. Visi lidmašīnā esošie+2 cilvēki uz zemes gāja bojā. Ar 273 bojāgājušajiem tā kļuva par nāvējošāko aviokatastrofu ASV vēsturē. Viens no šīs katastrofas aculieciniekiem bija fotogrāfs-amatieris un pilots, 24 gadus vecais Maikls Loulins, kurš nofotogrāfēja dramatisko reisa 191 salto, kā arī milzīgo ugunsbumbu, kad lidmašīna ietriecās zemē. Loulins tobrīd Čikāgas O'Hera lidostā gaidīja savu lidmašīnu uz Kanzasu. "Pēc tam, kad biju uzņēmis fotogrāfijas, es tur vienkārši šausmās stāvēju un pie sevis prātoju: Vai tas tiešām notika? Vai tiešām es uzņēmu šīs fotogrāfijas? Vai tā lidmašīna tiešām avarēja? Es vienkārši nespēju tam noticēt. Es tur vienkārši stāvēju un trīcēju", Lolins vēlāk stāstīja. Izmeklēšanā tika secināts, ka katastrofas cēlonis bija pārslodzes dēļ stiprinājuma konsolē radusies 25 cm gara plaisa, kas arvien paplašinājās un galu galā izraisīja dzinēja stiprinājuma salūšanu. To izraisīja American Airlines tehniķu paviršība un drošības instrukciju neievērošana.

Air France Concorde katastrofa. 2000.gada 25.jūlija rītā pasažieri iesēdās Air France reisā 4590 no Parīzes uz Ņujorku. Diemžēl paredzētais garais pārlidojums virsskaņas lidmašīnā izvērtās traģiski īss. Mazāk nekā divas minūtes pēc pacelšanās no Šarla de Golla lidostas, Concorde lidaparāts ietriecās kādā viesnīcā Goneses mazpilsētā netālu no lidostas. Visi 109 cilvēki lidmašīnā un vēl 4 cilvēki viesnīcā gāja bojā. Piecas minūtes pirms Concorde izbrauca uz skrejceļa, aviosabiedrības Continental DC-10 lidmašīna pa to pašu skrejceļu pacēlās reisā uz Ņuarku, tomēr ieskrienoties tai nokrita titāna sakausējuma gabals. Parastais protokols Concorde lidojumam ietver pilnu skrejceļa pārbaudi pirms pacelšanās; pārbaude netika pabeigta ( varbūt tāpēc, ka reiss jau bija aizkavējies par stundu). Pacelšanās laikā Concorde aizķēra uz skrejceļa mētājošos gabalu, tas pārdūra lidmašīnas riepu, izraisot aizdegšanos tās degvielas tvertnē. Lidmašīna paceļoties atgādināja milzīgu lāpu un gaisā ilgi noturēties nespēja. Šo šaušalīgo fotogrāfiju uzņēma kāds lidostas darbinieks. Eksistē arī citas fotogrāfijas un pat video ar reisa 4590 pēdējiem mirkļiem. Francijas tiesa pieņēma lēmumu, ka "Continental" ir jāmaksā Francijas nacionālajai aviokompānijai "Air France", kurai piederēja avarējusī lidmašīna "Concorde", viena miljona eiro soda nauda. Šī katastrofa pamatīgi iedragāja Concorde reputāciju un 2003.gadā Concorde bankrotēja. 

Japan Airlines reiss 123. 1985.gada 12.augustā fotogrāfam-amatierim izdevās nofotogrāfēt Japan Airlines Boeing 747 lidmašīnu neilgi pēc tam, kad tā zaudēja tās vertikālo stabilizatoru eksplozīvas dekompresijas rezultātā. Lidmašīna izlidoja no Hanedas lidostas un lidoja uz Osakas starptautisko lidostu ar 509 pasažieriem un 15 apkalpes locekļiem uz klāja. Lidmašīnas salonā strauji kritās gaisa spiediens un visiem pasažieriem tika izdalītas skābekļa maskas. Dekompresijas rezultātā piloti pilnībā zaudēja kontroli pār lidmašīnas hidraulikas sistēmu un to varēja vadīt tikai ar dzinējiem. Apbrīnojami, bet bojātās lidmašīnas piloti spēja lidmašīnu noturēt gaisā vēl 32 minūtes, lai gan tā neganti šūpojās. Galu galā, lidmašīna nokrita Otsukas kalna nogāzē, apmēram 100 kilometrus no galvaspilsētas Tokijas. Bojā gāja 520 cilvēki un šī kļuva par nāvejošāko vienas lidmašīnas katastrofu civilās aviācijas vēsturē. Neticami, bet bija arī izdzīvojušie. Izdzīvoja četri pasažieri, kuras sēdēja lidmašīnas astesdaļā. Izdzīvojusī stjuarte Jumi Ošiaji vēlāk, no slimnīcas gultas stāstīja, ka pēc avarījas viņa vēl ilgi dzirdējusi citu izdzīvojušo pasažieru kliedzienus un vaidus, kas pakāpeniski apklusa nakts laikā. Arī pēc bojāgājušo sekcijas varēja spriest, ka daudzu cilvēku dzīvības būtu bijis iespējams glābt, ja palīdzība būtu ieradusies ātrāk. Daudzi ievainotie pasažieri pēc lidmašīnas nokrišanas esot bijuši dzīvi pat desmit stundas. Izmeklēšana tika noskaidrots, ka katastrofa tiešā veidā saistīta ar incidentu, kas ar šo lidmašīnu atgadījās septiņus gadus iepriekš. 1978.gada jūnijā nosēžoties Osakas lidostā lidmašīna spēcīgi atsita astesdaļu pret skrejceļu, un ievainojumus guva 30 pasažieri. Pēcāk veiktais bojātās astesdaļas remonts tika veikts pavirši. Jaunās un vecās starpsienas sastiprinājumam paredzēto divu kniežu rindu vietā tika izmantota tikai viena kniežu rinda. Paviršā remonta sekas bija tādas, ka starpsienas izturība mazinājās par 30 procentiem sienā vieglāk varēja rasties spraugas, kas arī radās. Ikmēneša pārbaudēs šīs spraugas neviens nebija pamanījis. Tajā liktenīgajā dienā starpsiena salūza milzīgās gaisa spiediena starpības dēļ pasažieru salonā un lidmašīnas ārpusē.

BOAC reiss 911. 1966 gada 5.martā British Overseas Airways Corporation Boeing 707 lidmašīna pacēlās no Tokijas lidostas, lai dotos uz Honkongu. Laikapstākļi tajā dienā bija tik ideāli, ka reisa kapteinis lūdza atļauju veikt izmaiņas paredzētajā lidojuma maršrutā, proti, pasažieriem par prieku nolidot gar Fudzi kalnu - vienu no Japānas slavenākajiem simboliem. Fudzi kalna tuvumā lidmašīna iekļuva spēcīgā turbulencē un izjuka, nokrītot kalna pakājē. Lidmašīnas pēdējos mirkļus fotogrāfijās iemūžināja kāds japāņu pašaizsardzības spēku biedrs, pirmajā redzams, ka aiz lidmašīnas paliek balti dūmi, un otrajā redzams, kā tā virpuļodama krīt pretī zemei. Izdzīvojušo šajā katastrofā nebija.