Atrasta Dieva daļiņa!196

CERN gadiem ilgie pūliņi ir vainagojušies panākumiem! Šis atklājums, iespējams, ir gadsimta atklājums elementārdaļiņu fizikā! Šie veiksmīgie eksperimenti pa daļai ir veikti vēl iepriekšējā gadā, bet datu ir bijis tik daudz, ka to analīze ir pabeigta tikai tagad. Lielā Hadronu Kolaidera (LHC) divi detektori ATLAS un CMS neatkarīgi viens no otra ir apstiprinājuši jaunas elementārdaļiņas esamību ar enerģiju 125-126 GeV. Tiks smags bozons vēl nekad nav atrasts, turklāt tā masa atbilst teorijā paredzētajām īpašībām. Tātad, visticamāk, Higsa bozons ir rokā! CERN preses relīze:

"Mēs savos eksperimentālajos datos ar 5 sigma (99.99994%) ticamību atradām drošu apstiprinājumu jaunas elementārdaļiņas esamībai, kas pēc savas masas atrodas reģionā ap 126 gigaelektronvoltiem (GeV). Izcilā LHC un ATLAS detektora darbība un daudzu cilvēku pūliņi ir noveduši pie jauna atklājuma sliekšņa.", saka ATLAS detektora komandas runasvīrs Fabiola Džianotti, "taču mums vajag mazliet vairāk laika, lai apkopotu un publicētu visus datus"

"Rezultāti vēl nav pilnīgi, taču novērotais 5 sigma signāls ap 125 GeV ir dramatisks. Tā patiešām ir jauna elementārdaļiņa. Mēs zinām, ka tas ir bozons, turklāt vissmagākais, kāds jebkad ir atrasts." saka CMS detektora komandas runasvīrs Džo Inkandela. "Šis paziņojums ir neaptverami svarīgs, un tāpēc mums ir jābūt absolūti drošiem par saviem datiem un jāveic vissīkākās pārbaudes"

"Ir grūti nesajūsmināties par šiem rezultātiem", saka CERN direktors Sergio Bertoluči. "Mēs jau pagājušajā gadā apgalvojām, ka 2012. gadā mēs vai nu atradīsim Higsa bozonam līdzīgu daļiņu, vai arī noraidīsim šādas daļiņas eksistenci. Ar visu savu piesardzību es varu apgalvot, ka mēs stāvam uz jauna atklājuma sliekšņa, jo šīs daļiņas novērošana mums paver plašākas iespējas detalizētāk izpētīt to, ko mēs esam atraduši šajos datos."

Higsa bozons jeb tā dēvēta Dieva daļiņa līdz šim bija teorētisks pieņēmums un viens no daudziem trūkstošajiem mozaīkas gabaliņiem, lai mēs varētu izskaidrotu pasauli mums visapkārt un apvienotu visas četras fundamentālās mijiedarbības vienā lielā, vienotā teorijā. Līdz šim neviens nav spējis pamatot to, kāpēc kvantu līmenī gravitācija darbojas pēc savādākiem likumiem nekā atomu, molekulu, planētu, zvaigžņu un galaktiku līmenī, taču attiecībā uz pārējo vislabākā teorija šobrīd ir Standarta modelis.

Standarta modelis ir vispāratzīta teorija, kas sevī apvieno trīs no četrām fundamentālajām mijiedarbībām: elektromagnētismu, vājo kodolspēku un stipro kodolspēku, un daļēji sevī ietver arī gravitāciju. Gravitācijas izskaidrošanai šī teorija paredzēja Higsa bozona eksistenci. Tās ir mazas daļiņas, kuras atrodas visur un darbojas kā "līme", un šo darbību mēs redzam kā gravitāciju. Tas izskaidro, kāpēc elementārdaļiņām ir vai nav masa. Milzu caurums šajā teorijā bija tas, ka Higsa bozonu neviens vēl nekad nebija noteicis reāli dabā, jo tā radīšanai ir nepieciešama tik liela sadursmes enerģija, kuru spēj radīt tikai tāda iekārta kā LHC. Higsa bozona atklāšana nozīmē to, ka Standarta modelis ir patiess un mēs esam uz pareizā ceļa, lai izprastu to, kā ir būvēts Visums.

CERN uzsāka meklējumus Higsa bozona esamībai jau pirms 20 gadiem. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika uzcelts LHC, kurš šobrīd ir lielākais zinātniskais instruments pasaulē. Būvē tika ieguldīti miljardiem dolāru, un sākotnēji radās dažādas aizķeršanās ar tehniku. Īstās Higsa bozona medības tika uzsāktas tikai 2009. gadā. Taču šobrīd ieguldītā nauda un pūliņi ir atmaksājušies, un ar uzviju. Atliek tikai novēlēt viņiem veiksmi un turēt īkšķus, lai visi šie lieliskie jaunumi nebūtu izrādījušies tikai kļūda datos.