Atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem (12)7

Kad sāka oficiāli pieteikt karu? Jau kopš seniem laikiem pastāvējis paradums oficiāli pieteikt karu. Gan 4000 gadu vecajā Babilonijas Gilgameša eposā, gan Vecajā Derībā ir aprakstīts, kā oficiāli diplomātiskie sūtņi nogādā kara pieteikumus. Sengrieķu vēsturnieks Tukidīds (ap 460. - 399. g. pr. Kr.) nosodīja tēbiešus, ka viņi sākuši uzbrukumu Atēnām bez brīdinājuma. Taču, lai gan vēstures avoti bieži piemin kara pieteikumus, tie senatnē noteikti nebija vispārpieņemta norma. Lielākā daļa uzskatīja, ka ir nepieciešams veikt arī pārsteiguma uzbrukumus. Prasība pēc oficiāliem kara pieteikumiem ir pieņemta 1907. gadā Nīderlandes pilsētā Hāgā. Daudzu valstu vadītāji vienojās, ka cīņu starp "naidīgām varām nedrīkst iesākt bez iepriekšēja un uzsvērta brīdinājuma".

Vai Karalis Artūrs ir reāla vēsturiska personība? Britānijas ķeltu varonis Artūrs ir viens no vēsturiskajiem tēliem, kas izraisījis plašu un nepārejošu pētnieku interesi. Lai gan leģendas un nostāsti Artūra darbību saista ar cīņām pret anglosakšiem 5.gs beigās un 6.gs sākumā, viņa vārds neparādās šo gadsimtu nedaudzajos rakstītajos vēstures avotos. Senākie sacerējumi, kuros tas minēts, ir ap 600. gadu apkopotie velsiešu dziedājumi "Gododdina", abata Nennija pēc 800.gada sarakstītā hronika "Britu vēsture" un 10.gadsimta otrajā pusē tapušās "Velsas annāles". Savukārt plašākas ziņas par Artūra dzīvi atrodamas ap 1138.gadu pabeigtajā Monmautas Džefrija pseidovēsturiskajā hronikā "Britānijas karaļu vēsture". Saskaņā ar to karalis Artūrs 12 kaujās uzvarējis barbarus (sakšus). tad iekarojis Galliju un devies uz Romu. Taču, uzzinot, ka pa to laiku viņš ir gāzts no troņa, Artūrs devies atpakaļ un izšķirošajā kaujā nogalinājis troņa sagrābēju Mordredu, lai gan pats ticis nāvīgi ievainots. 12.gadsimta laikā Džefrija darbs ieguva lielu popularitāti ne tikai Anglijā, bet arī citās Eiropas zemēs. Tas apauga ar leģendām, un Artūrs kļuva par bruņniecības vērtību un ideālu iemiesojumu. 12. gs. otrajā pusē franču trubadūrs Kretjēns de Truā šīs leģendas sapludināja ar citu ķeltu leģendu ciklu - nostāstiem par Svēto Grālu. Vēlāko gadsimtu angļu autori, ieskaitot populāro Tomasa Melorija darbu "Artūra nāve" (1470), jau veidoja abu leģendu aciklu kompilācijas. Vēsturnieku un literatūrzinātnieku viedokļi par karaļa Artūra vēsturiskumu ir ļoti daudzveidīgi. 18. gadsimta nogalē britu vēsturnieks Edvards Gibons izvirzīja hipotēzi, ka Artūrs ir bijis vēsturiska persona, un liela daļa pētnieku mūsdienās pieļauj Artūra eksistenci. Tomēr, ņemot vērā liecību raksturu, vēsturiskais karalis Artūrs nekad nebūs pierādāms un saistāms ar konkrētiem vēsturiskajiem notikumiem. Iespējams, šajā tēlā savijas vairāku reālu personu likteņi.

Kuras divas valstis ir karojušas viena pret otru visvairāk reižu? Zinātniekiem ir grūti noteikt, kuras valstis visvairāk karojušas viena ar otru, taču labs minējums būtu Dānija un Zviedrija. Kopš Gustavs Vāsa 1521. gadā apvienoja Zviedriju, abas valstis ir izcīnījušas 11 karus. Ja pieskaita arī konfliktus pirms un pēc Kalmaras ūnijas, tad karu skaits varētu sasniegt teju 30. Gandrīz tikpat daudz konfliktu ir bijis arī Anglijas un Francijas attecībās. Abas valstis ir cīnījušās viena pret otru 16 karos, ja daudzās kaujas Simtgadu kara laikā rēķina kā vienu vienīgu karu. Citādi skaits būtu ievērojami lielāks. Lai varētu šo skaitli precizēt, būtu nepieciešams noteikt precīzu kara definīciju un arī laiku, kad dzimusi katra valsts. Lielākā daļa vēsturnieku Napoleona Bonaparta karus par vienotu karagājienu, nevis vairāku karu virkni. Tāpat arī romiešu cīņas pret dažādām tautām neuzskata par kariem divu nāciju starpā.

Kad sarīkotas pirmās slavenās F-1 autosacīkstes? Slavenās autosacīkstes var uzskatīt par Parīzē iedibināto sacensību "Grand Prix Motor Racing" mantinieci. Pirmo reizi jēdziens "Formula 1" parādās 1946. gadā, kad Starptautiskā Automobiļu federācija izstrādāja jaunus, standartizētus sacīkšu noteikumus, kas jāievēro visiem augstākā līmeņa sacensību braucējiem. Jaunos noteikumus nosauca par "formulu A", kas neoficiālās sarunās pamazām pārtapa par "formulu viens". Pirmo sacensību sezonu, ievērojot "formulas viens" noteikumus, federācija sarīkoja 1950. gadā. Tā sākās 13. maijā Lielbritānijas Silverstonas trasē un noslēdzās 3. septembrī. Pirmajās sacensībās Silverstonā uzvarēja itālietis Džuzepe Farīna (1906-1966), pārstāvot "Alfa Romeo" komandu.

Vai otrā pasaules kara laikā izmantoja žurkas pašnāvnieces? Īsa un precīza atbilde uz šo jautājumu būtu - nē, tādu ziņu nav. Lielas grūtības sagādātu gan šo dzīvnieku dresūra, lai panāktu, ka tie dotos turp, kur vajadzīgs, gan to nogādāšana tuvu svarīgiem ienaidnieka objektiem. Visbeidzot žurka diez vai spēj nogādāt pie mērķa lielu sprāgstvielu daudzumu. Otrā pasaules kara kontekstā žurkas minētas divas reizes. 21. gadsimta sākumā atklātībā nonākušie dokumenti liecina, ka kara laikā Lielbritānijas specdienestiem bija plāns, kā izmantot zinātniskos un militāros eksperimentos lielā daudzumā bojāgājušās laboratorijas žurkas. Briti plānoja piepildīt žurku ķermeņus ar sprāgstvielām un uzdot vācu okupēto Eiropas zemju pretošanās kustību dalībniekiem tos ievietot starp kurināšanai paredzētajām akmeņoglēm, piemēram, vilcienā vai rūpnīcā. Kad notiktu eksplozija, tā izsistu no ierindas svarīgu iekārtu. Šis plāns cieta neveiksmi, jo jau pirmo šādu "suvenīru" partiju pārtvēra vācieši. Tomēr briti nosprieda: izdevumi un pūles sevi attaisnoja. Vācieši bija spiesti tērēt resursus, pastiprināti pētot svarīgu objektu apkārtni un uzmanoties no žurkām. Britu specdienests ar lepnumu atzīmēja, ka žurkas demonstrētas visās vācu karaskolās un tās radījušas vairāk problēmu nekā tajā gadījumā, ja plāns būtu izdevies. Otrs, daudz baisāks žurku pielietojums saistīts ar bakterioloģisko karu. Otrā pasaules kara laikā Japānas armijas bēdīgi slavenā 731. vienība, kuru oficiāli sauca par Epidēmiju novēršanas un ūdens attīrīšanas grupu, okupētajā  Ķīnas teritorijā Mandžūrijā strādāja pie bakterioloģisko ieroču izstrādes. Šīs vienības darbība iezīmēja vienu no šaušalīgākajām kara lappusēm, veicot arī nežēlīgus eksperimentus ar cilvēkiem. Žurkas izmantoja blusu audzēšanai, savukārt blusas bija inficētas ar melno mēri. Inficētās blusas kopš 1942. gada ar panākumiem tika izmantotas aviobumbās kara pret Ķīnu - ir zināmi labi dokumentēti gadījumi. Dzīvniekiem izbēgot, it īpaši pēc vienības likvidācijas līdz ar Japānas sakāvi karā, tās iznēsāja apkārtnē šo nāvejošo slimību. Pēc ķīniešu pētnieku domām, inficēto dzīvnieku upuru skaits sasniedzis vairākus desmitus tūkstošus.

Kad radās alfabēts? Alfabēts ir daudz jaunāks izgudrojums nekā rakstība. Par vissenāko uzskata ziemeļsemītu alfabētu, kas radās ap 1700. gadu pr. Kr. Palestīnā un Sīrijā, un tajā bija 22 līdzskaņu burti. Šo paraugu izmantoja ebreji, arābi un feniķieši, no kuriem to ap 1000. gadu pr. Kr. pārņēma grieķi. Viņi šim alfabētam pievienoja arī patskaņus. Viena no jaunākajām versijām pieļauj, ka alfabēts varētu būt 200-300 gadu senāks. Balstoties uz atradumiem netālu no Luksoras, arheologi lēš, ka to izveidoja Senajā Ēģiptē dzīvojošie semīti. Uzskata, ka tā bija Ēģiptes vienkāršo iedzīvotāju rakstība, kuru viņi atvasināja no ēģiptiešu hieroglifiem. Doma nodalīt valodas katru skaņu un attēlot to ar īpašu zīmi - burtu - ir visērtākā un vieglāk piemērojamā rakstības sistēma. Alfabēta izgudrošana ļāva pierakstīt jebkuru tekstu, neskarot, piemēram, vārdu nozīmi.

Kad notika pirmais maratons? Sengrieķu vēsturnieka Hērodota vēstījumā par grieķu-persiešu karu ir minēts ziņnesis Feidipsīds, kurš 490. gadā pr. Kr. divās dienās noskrējis 240 km garu ceļu no Atēnām uz Spartu, lai lūgtu spartiešu palīdzību cīņai pret persiešiem. Domājams, tieši no šī stāsta ir dzimusi mūsdienās tik populārā leģenda par maratona skrējienu. Antīko domātāju darbos, kas tapuši aptuveni 500 gadu vēlāk (piemēram, Plutarha), arī figurē ziņnesis Feidipsīds, tikai jau ar citu misiju. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pie Maratonas ziņnesis skrējis bez apstājas garo ceļu uz Atēnām, lai paziņotu: "Līksmojiet, mēs esam uzvarējuši!" Šos vārdus viņš izsaucis pēc aptuveni 40 km, tad saļimis bezspēkā un nomiris. Kāpēc Hērodota stāstā Feidipsīdam ir viens uzdevums, bet vēlākajos darbos - pavisam cits, ir mīkla līdz pat mūsdienām. Tiesa, organizējot pirmās garo distanču skriešanas sacensības jaunākajos laikos par šo seno leģendu neviens nedomāja. 18. gadsimtā skrējēji sacentās aptuveni 32-48 km garās distancēs. Tikai arheoloģiskie izrakumi pie Maratonas 19. gadsimta otrajā pusē atsauca atmiņā aizkustinošu stāstu. 1894. gadā franču valodnieks Mišels Breārs (1832-1915) ierosināja leģendāro skrējienu 40 km garumā iekļaut Atēnu olimpiskajās spēlēs. Tā 1896. gadā pirmo reizi tika skriets olimpiskais maratons - no Maratonas tilta līdz Atēnu oimpiskajam stadionam. Par šī skrējiena uzvarētāju kļuva grieķu ūdensnesējs Spiridons Luiss (attēlā). Šo sacensību testa skrējiens notika aptuveni divas nedēļas pirms spēlēm. Maratona pažreizējais precīzais garums - 42,195 km - radās Londonas olimpisko spēļu laikā 1908. gadā. Sacensību distance bija nolikta no Vindzoras pils līdz pilsētas stadiona karaliskajai ložai, kas kopumā bija 41, 840 km. Pēdējā brīdī starta vietu tomēr pārcēla tālāk, lai karaliskās ģimenes atvases šo pasākumu varētu vērot pa pils logiem.

Vai Leonardo da Vinči izgatavoja kādu no daudzajiem izgudrojumiem, kurus bija uzzīmējis? Da Vinči skices, kurās redzami visdažādākie priekšmeti, sākot no ieročiem un beidzot ar industriālām mašīnām, bija drīzāk dažādi teorētiski mēģinājumi atrisināt mehānikas un dabaszinātņu mīklas, nevis pielietojamu izgudrojumu rasējumi. Viņa domu augļi paliek uz papīra. Pie dažām idejām daudzpusīgais itāliešu ģēnijs neatgriezās, citas kalpoja par pamatu turpmākajām studijām. Taču, ja Leonardo da Vinči būtu uzbūvējis visas mašīnas, ko bija uzzīmējis, tikai dažas no tām spētu funkcionēt bez modernā motora. Līdzās mākslai viņš darbojās arī kā arhitekts un inženieris. Piemēram, 1499. gadā Venēcijā da Vinči saņēma uzdevumu nostiprināt pilsētas aizsardzības būves.