Šajā rakstā varēsi paplašināt savas vēstures zināšanas un saņemt atbildes uz dažādiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem. Jautājumi būs par dažādām tēmām.
Atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem (6)9
180
2
Kāpēc padomju varas laikā holokausts bija aizliegts temats? Padomju Savienībā holokausts patiesi tika noklusēts. Bēdīgi slavens ir, piemēram, piemineklis Babijarā - vietā, kur Kijevas tuvumā holokaustā nogalināja vairākus desmitus tūkstošus ebreju. Uz tā bija rakstīts, ka piemineklis veltīts noslepkavotajiem "simts tūkstošiem Kijevas pilsoņu un karagūstekņu". Holokausta noklusēšanas cēloņi saistīti ar pašas Padomju savienības diktatūras nelabvēlīgo attieksmi pret ebrejiem un antisemītismu, kas izpaudās jau kopš padomju-vācu kara sākuma. No vienas puses, tai bija izdevīgi atspoguļot nacionālsociālistiskās Vācijas noziegumus, taču, no otras puses, tā nevēlējās īpaši izcelt ebreju lomu Vācijas īstenotā genocīda kontekstā. Vēlāk šo nelabvēlīgo attieksmi pastiprināja nepatika pret Izraēlas valstiskumu un Izraēlas politiku. Piemēram, 20. gadsimta 40.gadu sākumā parādījās PSKP Centrālās Komitejas dokuments, kas vērsās pret ebreju "pārmērīgo ietekmi" mūzikā. Vēlāk cīņa pret ebreju ietekmi kultūrā un zinātnē tikai pastiprinājās. Ja Otrā pasaules kara laikā genocīds pret ebrejiem padomju presē tika pieminēts, tad pēc kara pakāpeniski šī tēma apsīka. Smags trieciens ebreju kustībai bija padomju režīma izveidotās Ebreju Antifašistiskās Komitejas (EAK) slēgšana 1948.gadā un tās locekļu nāvessodi 1952.gadā. PSRS diktatoram Josifam Staļinam nepatika komitejas sakari ar Rietumiem, kas, viņaprāt, automātiski nozīmēja spiegošanu un sazvērestības. Daļa pētnieku ir pārliecināti, ka Staļins īsi pirms savas nāves 1953.gada martā gatavoja masu represijas pret Padomju Savienības ebrejiem. Holokausta sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Didzis Bērziņš norāda, ka arī Padomju Latvijā izvairījās no ebreju upuru specifiskas pieminēšanas uz kapa pieminekļiem. Piemēram, uzraksts uz pieminekļa Šķēdes kāpās vēstīja, ka hitlerieši nogalināja "Liepājas pilsētas iedzīvotājus" un apliecināja slavu "padomju patriotiem". Situāciju šajā jautājumā Latvijā sarežģīja arī daļas Latvijas iedzīvotāju sadarbība ar nacistisko Vāciju.
Kas notika ar Japānas imperatoru Hirohito? Pēc Otrā pasaules kara daudzi gaidīja, ka imperatoru Hirohito tiesās par kara noziegumiem, tomēr viņš no apsūdzības izvairījās. Kara laikā Hirohito bija Japānas armijas augstākais virspavēlnieks. Imperators, visticamāk, ne tikai zināja par daudziem Japānas kara noziegumiem, bet arī tos akceptēja. Tiesa, Tālajos austrumos pētnieki joprojām diskutē, cik viņš bija informēts par kara noziegumiem. Imperatoru pasargāja amerikāņu ģenerālis Duglass Makarturs. Būdams Sabiedroto spēku augstākais virspavēlnieks Japānā, viņš uzskatīja, ka Japānas valsts reorganizēšana tās okupācijas laikā norisināsies vieglāk, ja japāņiem radīsies iespaids, ka imperators sadarbojās ar Otrā pasaules kara uzvarētājiem. Šī ilūzija sabruktu, ja Hirohito sauktu tiesas priekšā.
Kāpēc Latvijā nav piemiņas dienu abu okupācijas varu karavīriem? Latvijā nav oficiālas piemiņas dienas Latvijas vīriem un jaunekļiem, kas tika iesaukti nacistiskās Vācijas militārajos formējumos. Tā tika iedibināta kā piemiņas diena latviešu trimdā 20. gadsimta 50. gados. 16.marts bija oficiāla piemiņas diena laikā no 1998.gada jūnija līdz 2000.gada februārim, un tās oficiālais nosaukums bija Latviešu karavīru atceres diena. 16.marts kļuva par pretrunīgu piemiņas dienu kopš 1998.gada Latvijas un Krievijas attiecību krīzes, kad Krievijas oficiālā propaganda izmantoja to pret Latviju. Tas izraisīja neizpratni arī Latvijas Rietumu sabiedrotajos. Valdošā politiskā elite šo piemiņas dienu neatbalsta vai atbalsta daļēji un aicina visus latviešu karavīrus pieminēt Lāčplēša dienā 11.novembrī vai arī pieminēt latviešu karavīrus 16.martā Lestenes brāļu kapos. 1998.gadā Jurim Dalbiņam nācās pamest Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu par pretrunīgu dalību 16.marta pasākumos. Toreiz ASV prezidents Bils Klintons, nevienu vārdā nesaucot, rakstīja Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim, ka Latvijas militārpersonām jāspēj sekot valsts politiskajiem mērķiem un ievērot demokrātijas normas. 2014.gada 13.martā Ministru prezidente Laimdota Straujuma atlaida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski par nodomu piedalīties 16.marta gājienā pie Brīvības pieminekļa. 16.martu kā atceres dienu aktīvi atbalsta tikai Nacionālā apvienība. Ja runājam par piemiņas dienu latviešu karavīriem, kas tika iesaukti Sarkanajā armijā, tad no oficiālā Latvijas valsts viedokļa nav daudz variantu, kā atzīmēt viņu piemiņu. Bez 11.novembra atliek tikai 8.maijs, kas likumā noteikta kā Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Mēģinājumi uzsvērt šīs atceres dienas nozīmi bija raksturīgi Valsts prezidenta Andra Bērziņa (2011-2015) periodam.
Vai vārdam liekulis ir kāda saistība ar Hipokratu? Rietumeiropas valstu valodās vārds hypocrite parādās viduslaikos, piemēram, angļu valodā tas pirmo reizi lietots 13. gadsimtā. Šī vārda izcelsmi saista ar sengrieķu valodas vārdu hypokritēs, kas nozīmē aktieris - tāds, kas izliekas par kādu citu. Lai gan hypocrite ir šķietami līdzīgs Hipokrata vārdam, tiem nav savstarpējas saistības. Par Hipokratu no Kosas (ap 460.-370. g. pr. Kr.) ir zināms ļoti maz, lai gan viņu piemin daži klasiskās Grieķijas autori, piemēram, Platons un Aristotelis. Līdz ar to nav saglabājusies detalizēta laikabiedru sniegtā informācija par viņa dzīvi, izskatu, raksturu un uzskatiem. Ziņas par Hipokratu nāk galvenokārt no 2.gadsimta sengrieķu ārsta Sorana sarakstītās Hipokrata biogrāfijas. Hipokrats izveidoja medicīnu par atsevišķu zinātņu nozari un profesiju, būtiski attīstot klīnisko medicīnu, un vienprātīgi tiek atzīts par mūsdienu "medicīnas tēvu".
Kā Brazīlija ieguva nosaukumu? 16.gadsimta sākumā portugāļi kolonizēja mūsdienu Brazīliju un atrada tur daudz jaunu koku sugu, ko viņi dēvēja par brazila koku (latviski- Brazīlijas sarkankoks). Portugāļu valodā brasil nozīmē "līdzīgs gailošām oglēm", un tas norādīja uz sarkano krāsvielu, ko ieguva no šī koka un kas bija ļoti iecienīta Eiropas audumu krāsotāju vidū. Tā kā parasti eiropieši savām kolonijām deva nosakumus, vadoties no vietējām tirgus precēm, tad jauno zemi nosauca par Brazīliju. Salīdzinājumam eiropiešu kolonijas Āfrikā dēvēja par Ziloņkaula krastu, Zelta krastu un Vergu krastu. 16.-18. gadsimtā portugāļi nocirta tik daudz koku, ka šī suga bija tuvu iznīcībai. Brazīlijas sarkankoki joprojām ir stipri apdraudēti, taču varasiestādes cenšas tos glābt.
Kurš izgudroja "vienroci bandītu"? Par mehānisko spēļu automātu visas pasaules azartspēlmaņi var pateikties - vai sūtīt lāstus - vācu izcelsmes amerikānim Čārlzam Fejam (1862-1944). Tas nebija pirmais šāda veida automāts, taču neviens cits modelis pats nespēja izdot laimestu monētu veidā. Precīzs spēļu automāta izgudrošanas gads nav zināms, bet jau 1896.gadā pieprasījums bija tik liels, ka Fejs varēja atvērt savu fabriku Sanfrancisko. Par godu slavenajam Filadelfijas zvanam viņš spēļu automātam deva vārdu "Liberty Bell" (Brīvības zvans). Taču tautas mutē automāts ieguva palamu "vienrocis bandīts". Spēlētājs to iedarbināja, paraujot sviru automāta sānos, un bieži varēja sīknaudā nospēlēt krietnu naudas summu, neigūstot laimestā pat 50 centu. Kalifornijas štats, kurā Fejs bija apmeties, aizliedza spēļu automātus, taču viņam nebija problēmu pārdot savus "Liberty Bell" citur ASV. Pirms tirgu pārņēma sarežģītāki automāti, viņš paspēja saražot 30 000 "Liberty Bell" eksemplāru. Fejs pats turpināja pelnīt ar katru automātu, jo viņš tos nevis pārdeva, bet iznomāja par 50 procentiem no peļņas.
Kurš saņēma pirmo sarkano kartīti futbolā? Vēsturē pirmo sarkano kartīti futbolā saņēma izcilais čīliešu spēlētājs Karloss Kaseli (attēlā apvilktais). 1974.gadā viņu noraidīja pasaules čempionāta atklāšanas spēlē pret Vācijas Federatīvo Republiku. Sarkano un dzelteno kartīti ieviesa jau iepriekšējā čempionātā 1970.gadā, bet tad neviens netika noraidīts no laukuma. Šīs kartītes izgudroja britu tiesnesis Kens Estons, kad 1966.gada čempionātā viņš piedzīvojis, ka vairāki spēlētāji nav sapratuši tiesneša izteikto noraidījumu. Tāpēc viņš, balstoties uz luksofora signāliem, izstrādāja sistēmu, kurā dzeltens nozīmē brīdinājumu, bet sarkans - noraidījumu.
Kā sauca pēdējo astronautu, kurš staigājis pa Mēnesi? Jūdžins Endrū Sernans (attelā) ir pēdējais astronauts, kurš spēra kāju uz Mēness. 1972.gada 14.decembrī pulksten 5.40 pēc īsas runas viņš iekāpa uz Mēness nolaižamajā aparātā un aizvēra aiz sevis lūku. Pēc piecām dienām viņš atgriezās uz Zemes kopā ar abiem pārējiem astronautiem Ronaldu Evansu un Harisonu Šmitu. Sernana izkāpšana uz Mēness notika ASV kosmosa organizācijas NASA 17. kosmosa kuģa "Apollo" lidojumā. Sākot no 1969.gada, veiktas sešas nolaišanās uz Mēness, kurās 12 amerikāņu astronauti uz Mēness virsmas savāca materiālus un citus datus.
Kāpēc aizliegtais auglis ir ābols? Saskaņā ar Bībeles Vecās Derības 1. Mozus grāmatu Ādamu un Ievu izraidīja no Ēdenes dārza tāpēc, ka viņi bija ēduši aizliegto augli no laba un ļauna atzīšanas koka. Pats auglis tekstā nav nosaukts vārdā, taču Eiropas mākslinieki visos laikos to ilustrējuši ar ābola attēlu. Visticamāk, gleznotāji smēlās iedvesmu savā apkārtnē. Eiropā ābols ir viens no izplatītākajiem augļiem, un viņi gluži vienkārši zīmēja to, kas atradās vistuvāk. Sava nozīme bija arī vārdu "ābols" un "grēks" līdzībai latīņu valodā. Toties ebreju tradīcijā aizliegtais auglis ne vienmēr ir ābols. Tas attēlots arī kā vīģe, granātābols un pat kviešu vārpa. Starp citu, jēdziens "ādamābols" cēlies no stāsta, ka auglis esot iesprūdis Adamam kaklā.
Kādam nolūkam celta Sv. Jēkaba baznīca? Pirmajās desmitgadēs pēc Rīgas dibināšanas bīskapa Alberta uzdevumā uzcēla trīs dievnamus: Doma baznīcu kā bīskapa katedrāli, Sv. Pētera baznīcu kā pilsētas dievnamu, bet Sv. Jēkaba baznīca bija Rīgas lauku draudzes dievnams. Var teikt, ka tā bija vienkāršās tautas baznīca. Te bija altāri zvejniekiem un alus nesējiem, kā arī lielai daļai amatnieku. Precīzs baznīcas celšanas gads nav zināms. Dokumentos tā pirmo reizi minēta 1226.gadā un, domājams, agrāk par 20. gadiem nav uzcelta. Lielas pārmaiņas draudzi skāra 16. gadsimtā - pēc reformācijas Sv. Jēkaba baznīca bija pirmais latviešu luterāņu draudzes dievnams. Katoļu īpašumā tā atkal nonāca pēc 1582.gada, kad drīz vien to nodeva Jezuītu ordenim. Jezuīti šeit atvēra skolu un izdeva pirmās grāmatas latviešu valodā.
Tev patiks šie raksti
