Fakti par Valentīndienu6

- Valentīn dienas pirmsākumi ir meklējami Francijā un Anglijā. 1537. Gadā Anglijas karalis Henrijs 7 oficiāli paziņoja, ka 14. Februāris ir Valentīndiena.

- Ja jūs domājat, ka Valentīndiena ir tikai lai iepriecinātu cilvēkus jūs maldaties. Apmēram 3% cilvēku Valentīndienā apsveic arī savus četrkājainos draugus.

- Šajā dienā ziedus pērk apmēram 73% vīriešu tikai katra 3. sieviete dāvina mīļotajam ziedus.

- Valentīndienā prezervatīvu pieprasījums pieaug par apmēram 25%.

- Atsaucoties uz iepriekšējo faktu šajās dienās pieaug arī pieprasījums pēc pretapaugļošanās tabletēm un grūtniecības testiem.

- Sievietes Vlentīndienā lai iepriecinātu savu mīļo tērē vismaz uz pusi mazāk naudas kā vīrieši.

- Pirmo šokolādes kasti sirds formā izdomāju izveidot Richard Cadbury 1868.gadā, šobrīd pasaulē vairāk kā 35 miljoni šokolādes kastu sirds formā tiek dāvināts Valentīndienā.

- ASV kopējās pārdotās šokolādes vērtība šajās dienās ir ap 1 miljardu dolāru.

- 15% sieviešu ASV ziedus Valentīndienā sūta pašas sev, lai citi domātu, ka arī tiek apsveiktas.

- Apmēram 110 miljoni rožu ( galvenokārt sarkanas) tiks pārdotas trīs dienu periodā ap Valentīndienu.

- Katru Valentīndienu ap 1000 vēstuļu tiek nosūtītas uz Itālijas pilsētu Veronu, māju kur dzīvoja Šekspīra tēls Džuljeta kas adresētas tieši viņai.

- Šobrīd lielākā dāvana ko kāds ir davinājis lai apliecinātu savu mīlestību ir Tadžmahals, ko 17.gs uzcēla Mogulu valdnieks Šāhdžahāns savas mīļotās sievas Mumtāzas Mahalas piemiņai.

Šokolāde un ziedi ir populārākās dāvanas visā pasaulē, tāpēc ne velti katru gadu tiek pārdoti apmēram 27 miljardi kilogramu šokolādes un uzdāvināti 50 miljoni rožu. Viduslaikos sievietes pirms gulēt iešanas mēdza ēst šokolādi, lai sapnī redzētu savu nākamo vīru. Savukārt 17.gadsimtā ārsti pacientiem, kuri sirga no salauztas sirds, izrakstīja šokolādi.

Noteikti ikviens no mums reiz sev uzdevis jautājumu: “Kurš bija pirmais, kurš sāka skūpstīties?” Kā stāsta pētnieki, skūpstīšanās cēlusies no apostīšanas, un vēlāk cilvēki saprata, ka saskaršanās ar lūpām ir daudz ērtāka. Interesanti arī tas, ka cilvēces vēsturē daudzi ir centušies aizliegt skūpstīšanos. Piemēram, Romas imperators Tibērijs vēlējās aizliegt skūpstīšanos, jo uzskatīja, ka tādā veidā iespējams inficēties ar lepru. Tomēr mīlnieku vēlme skūpstīties bija pārāk liela, tāpēc šis likums nestrādāja. Savukārt, kad 19.gadsimtā amerikāņi iepazīstināja japāņus ar skūpstīšanos, viņi to uzskatīja par kaut ko pretīgu. 1920.gadā Tokijā uzstāstīja Rodēna skulptūru “Skūpst””, kuru japāņi noslēpa aiz bambusa aizkara. Tāpat skūpstīšanās cenzūra tika pielietota arī filmās, jo pēc otrā pasaules kara no Japānā radītajām Holivudas filmām, tika izgrieztas ārā visas skūpstīšanās ainas.