local-stats-pixel fb-conv-api

Par uzticību...3

53 0

Tātad sāksim...

Lētticība varētu teikt ir viena no cilvēka vājajām īpašībām, bet būt uzticīgam tā ir viena no stiprākajām īpašībām, bet uzticība kā tāda ir arī jāmāk nopelnīt.Žans Reno (Franču aktieris) teicis tādus vārdus (citēju saviem vārdiem), nekad nedrīkst atkārtot tādu kļūdu, kā atgriezties atpakaļ pie tādiem cilvēkiem, kas tevi kaut reiz mūžā ir pievīluši, apmānījuši. Uzticība, kā īpašība mūsdienās piemīt reti kuram cilvēkam, jo prakse rāda ka bieži vien lai kam tu uzticētus, lai kas viņš tev arī nebūtu, cilvēks smaidot sejā tev vienkārši brutāli iemetīs nazi mugurā. Uzdodot pašam sev tādu jautājumu, kam īsti tad var uzticēties? Atbildi uz šo jautājumu var meklēt ilgi un dikti, bet konkrēti nekad nevar uz viņu atbildēt ar vienu vārdu, vienu teikumu.

Meklēsim atbildes, cilvēki iedalās vairākās kategorijās no vairākiem aspektiem ņemot, viņu kā gribi tā dali (nerunāju par rasu piederību) mentalitāte, šķiras (jā šķirās, 21.gadsimtā cilvēki joprojām sevi dala kastās), reliģijas, tautības ... Nu īsāk saku ņemšu 3 tipus - pesimists, optimists un reālists.

Pesimists - diezgan sarežģīti būs tagad izteikt savu domu, bet es pacentīšos. Pesimists, kā mēs zinam ir ļoti skumjš, depresīvs cilvēks, kuram nekad nekas nav labi, un vienīgais, kam viņš var uzticēties tas ir vienīgi viņš pats (brīžiem pat sev pats viņš nevar uzticēties, kā tajā vecajā anekdotē, par hipiju kurš upē bikses mazgāja, jo gribējis tikai nopirsties). Pesimistiem ir raksturīgas īpašības, kā egoisms, gļēvums, arī augsta pašcieņa, bet nevienmēr, mūžīgs naids pret pasauli, skopums. No vienas puses tā skatoties pesimisti ir morāli spēcīgi tajā pašā brīdī vārgi, viņi čīkstedami, cenšās kautko darīt un dara, bet viņiem nevienmēr to gribas un sanāk. Viņi neuzticas un viņiem ir grūti ko uzticēt.

Optimistis - Pozitīvi noskaņoti cilvēki, kā teikt, grūtos brīžos optimists redz iespējas, pesimists, iespējās redz grūtības. Pozitīvi cilvēki, runājot par viņu uzticību un uzticēšanos, viņiem var uzticēties un viņš kā tips uzticas visiem, bet tajā pašā brīdī optimistiem piemīt lētticība, jo bieži vien sanāk mijiedarbība ar tādu tipāžu, kā pesimists, kurš svarīgas lietas vai noslēpumus aizies un izstāstīs visai pasaulei (cilvēku mīļākais ēdiens ir otrs cilvēks), bet optimistam ir vienalga, būs protams smagi pieņemt neuzticamības faktu no cilvēka, kautvai labi zināma, bet viņi vienmēr piedos, jo viņam nepaliks sliktāk no tā.

Reālists - viss rēālākais un patiesākais tips, no visiem trijiem. (Anekdote pesimists glāzi redz pusstukšu, optimists puspilnu, rēālists redz glāzē ielietu šņabi) Šie cilvēki bieži norobežojas konkrētā cilvēku lokā (draugi, paziņas, ģimene, kolēģi) , tā pat arī runājot par primāro tēmu, ko es gribu spriest savā pirmajā oriģinālrakstā, par uzticību, reālists uzticas katrai no tās grupas savādāk, ceru jūs paši saprotat nevaig skaidrot to. Tai pašā laikā, viņš nezaudē uzticību sev.

Ņemsim piemēru kā biznesā notiek - Pircējs (optimists), Reālists (uzņēmējs/izplatītājs), pesimists (ražotājs). Ražotājs ražo preci, ar tādu domu ka viņu neappisīs klienti (dotajā piemērā tie būs uzņēmēji), var secināt ka mūsu pesimistiskais ražotājs uzticas vai neuzticas reālistam, savukārt optimistiskie pircēji tāpat gaida, kad pieejama ir prece (uzticas viņš gan reālam uzņēmējam, gan pesimistiskam ražotājam), reālistiskais ražotājs, savukārt atšķirīgi uzticas gan sev, gan ražotājam, lai produkcija pienāktu, laikā, gan pie saviem klientiem, lai tie neietu pie konkurentiem. Runājot par klientiem, ja cilvēks piemēram visu mūžu dzer mangali vai aldari, tad diezvai viņš vienā dienā sāks dzert lāčplēsi vai vytautas.

Jebkurā situācijā rodas mijiedarbība starp šiem tipiem, jo kā vienmēr viens nevar bez otra, bet arī trešais liekas, kad nav lieks šajā situācijā.

Labi rakstot tālāk, par mūsu tēmu - dzīve, kā mēs zinam ne vienmēr ir rožu dārzs, ne vienmēr viss iet kā plānots. Bez uzticības, dzīvē nekas nenotiek (varbūt arī tāpēc daļa šo pesimistu ir bomžuki?!) Cilvēks, bez uzticības, nevar pastāvēt, nevar pastāvēt gan ģimenē, gan attiecībās, gan draudzībā, gan mīlestībā, gan reliģijā. Visi mēs cilvēki neesam vienādi, bet uzticība, ticība ir tāda īpašība, kas mūs visus vieno. Šajā rakstā es arī jums nepateikšu, kam drīkst uzticēties, kam nedrīkst. Vienīgi varu jums teikt to, ka tā ir mūsu paša katra izvēle kam mēs uzticamies, kas mums uzticas, cik lētticīgi mēs esam, cik uzticīgi mēs esam, tāda ir mūsu cilvēku būtība. Ir jābūt pozitīvāk ikdienā, pasaulē jau tā pietiek daudz negatīvu pesimistisku cilvēku, tāpēc jākļūst pašiem labākiem un pasaule kļūs labāka. Draudzība tā arī ir svēta lieta, ja tev draugs lētticīgi uztic kautko, bet tu ar balamuti izstāsti to visai pasaulei, kā tu vispār vari saukties par šī cilvēka draugu , vai pietiek kauna vēl mest ar akmeņiem tam cilvēkam, kas tev uztic varbūt pat pēdējo. Arī viss ko uztic, tad arī jāpilda solījums, ja esi solījies klusēt tad klusē, ja darīt, tad dari. Cietumā (neesmu es tur bijis) bet šādus cilvēkus sauc par kazjoliem (āžiem). Cilvēki neaizmirstat kas jūs esat, un jebkurā situācijā paliec par cilvēku...

Šajā rakstā es vienkārši cenšos apspriest uzticības būtību, kā arī šis ir mans pirmais oriģināl raksts lūdzu tauta nevērtējat strikti...

Vissu labu ...

53 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt
Vai kas par palagu...😪
1 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt