Vai laime ir atrodama finansiālajā labklājībā?17
213
0
Katrs cilvēks kaut reizi pats sev ir jautājis, kas galu galā ir laime? Sveicot draugus, tuviniekus vai paziņas mēs gandrīz vienmēr novēlam laimi, tāpēc, ka apzināti vai neapzināti uzskatām, ka galvenais dzīvē ir būt laimīgam. Bet laimes definīcijā, tās izpratnē katrs individuāli ietver savu, personīgo domu. Kādam laime ir mīlestība, citam naudā, trešie ar pārliecību bilst, ka svarīgākais ir būt veselam un vienkārši dzīvot, daudzi par laimi uzskata visu iepriekš minēto kopumu. Pieminēsim, ka eksistē arī diez gan daudz cilvēku, kuri pārliecināti pauž par laimes neiespējamību, noliedzot tās eksistenci. Aizkadrā tik skarbam viedoklim var būt neizdevušies sapņi, dzīve,nelaime pēc nelaimes, tā arī pat cilvēks, kuram piemīt ļoti augsts intelekts, loģisks aprēķins un skats un dzīvi, kurš izteikti dominē pār viņa mentālās apziņas laimes un ciešanu izjūtām un ne reti laimes izjūtu ietver savās teorijās un gadās, ka arī noliedz to. Galu galā, kas īsti ir laime un vai tā tiešām ir sasniedzama kā ilglaicīga pilnības izjūta vai tomēr tā funkcionē tik vien kā ātri gaistoša laimes nojauta, pēc kuras lielākā daļa tik ļoti tiecās?
Pēc vikipēdijas materiāliem vadoties, tiek pausts uzskats, ka “laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta. Laime cilvēkam izpaužas līdz ar citām emocijām — no vienkārša apmierinājuma līdz pat lielam priekam. Filozofi un teologi laimi dažkārt raksturo kā veiksmīgas un labas dzīves dzīvošanu, nevis kā vienkāršu emociju.” Nu, īsāk sakot, pilnvērtīgums, prieks, harmonija utt. Protams, visiem ir skaidrs, ka laime ir kaut kas patīkams. Bet kā to sasniegt un vai tā ir ilglaicīga?
Dažādi dzīves periodi, vecums, ārējie dzīves apstākļi, iekšējie apstākļi, dzīves pieredze un pat valsts, reliģija, nācija pie kuras pieder cilvēks, intelekta līmenis, sistēma, kurā tiek dzīvots, emocionālie pārdzīvojumi, iekšējā stabilitāte – nenoliedzami, visi tikko nosauktie faktori un pat vēl vairāk noteikti spēcīgi ietekmē individuālo, patieso laimes definīciju, precīzāk sakot – ko tajā brīdī ir nepieciešams izdarīt vai iegūt, lai to eiforiju, mieru, patiku sajustu, tomēr neskatoties uz dažādību, sabiedrībā ir pieņemta kopīga laimes panākšanas shēma vai arī tās sastāvs. Tā izskatās aptuveni tā: panākumi, sevis realizācija, mīlestība, ģimene, karjera. Tomēr eksistē cilvēku grupa, kuriem laime nekādā veidā nav atkarīga no dotajiem pieciem kritērijiem. Viņiem laime ir pavisam cita veida un atrodas ārpus materiālās pasaules robežām. Dzīves jēgas meklēšana un tās realizācijas, cilvēka būtības izpratne, garīgā augšana, sevis meklēšana ir viņu laimes avots. Domāju, ka gan sabiedrībā pieņemtā laime, gan tā teikt garīgā, indivīda laime noteikti var pārklāties vienā cilvēkā un dažbrīd pat nostādīt viņu iekšēja konflikta stāvoklī. Dominējošā pers. daļa bieži atkarīga arī no vecuma.
Gan jau katrs ir dzirdējis cukursaldo teicienu “Laime nav naudā!” Tas ir ļoti diskutējams jautājums, par cik katrā situācijā tas nospēlēs savu lomu, bet diez gan izteikti var apliecināt, ka konkrētā brīdī naudas trūkums noteikti var kalpot kā laimes bloķētājs. Izskatīsim situāciju - bērnam ir slima māte un ir nepieciešama astronomiska summa, lai būtu cerības uz viņas atveseļošanos. Bērnam tajā brīdī ne jau nauda kā tāda ir vajadzīga, lai viņš būtu laimīgs, bet nepieciešama tā, kā instruments savas laimes sasniegšanai. Ja bērns šajā gadījumā neiegūst naudu, viņš jūtās ļoti nelaimīgs, par cik vajadzīgā instrumenta, lai sasniegtu tā brīža mērķi – viņam nav! Tātad, protams, šajā gadījumā laime nav naudā, tomēr pašas naudas trūkums kalpo kā laimes bloķētājs un nelaimes veicinātājs. Šo pašu var attiecināt uz ļoti daudzām dzīvē iespējamām situācijām (nespēja piepildīt savu sapni, nespēja izveidot, pieņemsim, biznesu, ceļot, saglabāt savu dzīvesvietu, slimība, mācīties utt) , kad diemžēl tieši trūkstošais cipars ir tas, kas traucē būt laimīgam vai vismaz dzīvot mierīgi un tiekties pretī tam, kas laimi sniegtu. “ Šaubu nav, ka laimīgus mūs dara nevis tas, kas mums pieder, bet gan tas, kā mēs izmantojam to, kas mums pieder. Vai tad neizklausās prātīgi?”
Ļoti lielu nozīmi laimē sniedz ne vien apstākļi, dzīves periods, bet arī vecums. Pavisam noteikti, jo... “Bērns ārkārtīgi priecājas par spēļu mašīnīti; porša atslēga viņam vēl neko nenozīmē.” Laikam ejot, prioritātes, mērķi, vēlmes, vajadzības, protams, mainās. Ja pusaudze spēj just dziļu emocionālu pārdzīvojumu vien nedabūjot to kleitiņu, kuru tik ļoti vēlējās, tad pieaugusi, nobriedusi sieviete diez vai kristu histērijā tāda iemesla dēļ, bet uztrauktos par tādām lietām, kuras būtu ārpus bērna sapratnes ( nodokļi, valdība, vīrs, bērni, veselība u.c.).
Bet, vai tad laime ir iespējama tikai balstoties uz ārējo apstākļu ietekmi uz personību? Pēc iepriekš rakstītā, rodas uzskats, ka es uzsveru tieši apkārtējā ietekmi uz iekšējo laimes izjūtu, ka mums tā ir “jāķer”, jāietekmē, jāvirza, tomēr, lai gan apkārtējais (attiecības, finanses, vide) nenoliedzami spēlē lielu lomu uz sajūtām, stāvokli , tomēr tas ne vienmēr ir noteicošais.
M.Bartela: “Laime ir apzināta vēlme, nevis automātiska reakcija.” Visiem gan jau ir pazīstama liela, dziļa tukšuma izjūta, neskatoties uz labvēlīgajiem apstākļiem “ārpus”. Tādos gadījumos cilvēki praktizē jogu, meditāciju, vai vienkārši dodas pie dabas, dara sev tīkamas, kaut vai maznozīmīgas sabiedrībā lietas, tadejādi cenšoties atgūt iekšējo enerģiju, pilnību, laimi, kura ir zudusi pārmērīgi spēlējot spēli “materiālā pasaule, sabiedrība, atzinība, izglītība, nauda”, Kā daudzi rakstnieki saka: “stiprs ir tas, kurš ir stiprs garā”. Skumjākos gadījumos, pat ja apstākļi apkārt ir pozitīvi, cilvēks sevi mentāli “apēd” un pazudina tumsā, dažreiz cīņu ar sevi tā arī neuzvarot un izvēloties nāvi, jo nekas vairs nespēj dod viņam iekšēju enerģiju, laimi un arī pats iekšēji viņš nav spējīgs to radīt. Daudziem ir zināmi gadījumi, kad veiksmīgi, it kā dzīvespriecīgi cilvēki, nodrošināti un mīlēti aiziet neceļos. Un tad visiem prātā staro viens jautājums:”Kāpēc?” un skaļais apgalvojums “Viss taču bija kārtībā!”
Galu galā, es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir ne viens tiekties pēc laimes un pilnības darbībā, meklēt naudā, slavā, ģimenē, pretējā dzimumā, draugos, bet gūt pilnību un atrast arī laimi sevī pašā, neatkarīgi no tā, kas ir pieņemts, kas ir nepieciešams, ko vēlas citi, bet vienkārši – atslābt! Baudīt mirkli, darot kaut ko kaut vai maznozīmīgu pasaulē, bet nozīmīgu personīgās pasaules veselīgai funkcionēšanai. Bet, ja runā par laimes termiņu, piekritīšu Jozefa Kiršnersa vārdiem: “Ja tu šodien esi brīvs un laimīgs, var gadīties, ka rīt tu tāds vairs nebūsi. Jo katra diena ir jauna dzīve, bet brīvībai un laimei nav garantiju. Tu vari vienīgi katru dienu visiem spēkiem pēc tām tiekties”.
Un ko Jūs domājat?
Tev patiks šie raksti
