Pēc pasažieru atrašanās vietu plāna http://en.wikipedia.org/wiki/Air_Canada_Flight_797 sanāk, ka izglābās praktiski visi, kuri atradās aizmugurē, taču bojā aizgāja kāreiz vairums priekšpusē bijušo. Daļa no tiem bija centušies tikt uz priekšpuses izeju vai vienkārši dūmos apmaldījās. Daži jau sēžot bija zaudējuši samaņu un nosmaka. Žetons apkalpei - viņi apbalvojumus par varonību bija godam pelnījuši. Kas attiecas uz pašu lidmašinu, tai jau iepiekš bija problēmas ar izrautu bagāžas lūku un aprautiem vadiem zem aizmugures tualetes. Iepējamā aizdegšanās vieta tika noteikta kāreiz tur. Jāsaka, ka MCD lidenēm tajos gados vispār negāja viegli. Nākamajam modelim DC-10 bija vēl interesantāka vēsture - slikti projektētu bagāžas lūkas stiprinājumu dēļ pāris lidmažīnas gaisā palika bez šīs lūkas un viena dēļ tā arī gāja bojā. Lai gan jāatzīst, visi šie gadījumi tomēr kaut ko ir mācījuši. Pēc tiem lidmašīnās tika ieviesta virkne uzlabojumu, lai šādas problēmas neatkārtotos (jaunākajās lidmašīnās tas viss arī tiek ņemts vērā). Mainītas arī remonta un apkopes procedūras. Kopumā, pateicoties šiem nelaimes gadījumiem, tehniskajā ziņā lidot ir kļuvis drošāk. Protams, apkopes procedūru neievērošana apkopes laika saīsināšanai, vienkārši neizdarītas lietas un apkalpes darba grafika pārkāpumi gadās arī šodien, no tā neviens nav pasargāts. Mums labi zināmais Ryanair arī nesen izcēlās ar "optimizētiem" pilotu darba grafika laikiem.