95% šo rakstu būs neērti lasīt, jo viņi paši ir starp viņiem - telefonu zombijiem. Vienīgie, kuri nav šajā armijā ir tie, kuri nāk no cita laika, kad tādas tehnoloģijas nebija pieejamas un kategoriski atsakās tās apgūt vai arī tie, kuri ir sapratuši, cik šī problēma ir nopietna un sāka piedomāt pie saviem telefona lietošanas paradumiem.
Cilvēki savā starpā komunicē arvien mazāk
Stāsts no dzīves - ko katru dienu var redzēt un ko, visticamāk, ir ievērojuši visi:
Sēž cilvēku grupa kafejnīcā, bārā vai klubā. No 10 cilvēkiem - 8 komunicē ar savu telefonu, bet vidēji divi tikai sarunājas savā starpā (iespējams, ka viņiem jau telefoni ir izlādējušies).
Otrs stāsts - satiekas divi paziņas, kuri nav tikušies vairākus gadus, pirmās minūtes notiek aktīva diskusija, bet pēc tam roka ieslīd kabatā vienam, izvelkot telefonu un rūpīgi sākot pārbaudīt, kādas nu notifikācijas ir sanākušas un kas jauns sociālo tīklu joslā... Ko darīt otram? Protams, ka arī vilkt telefonu ārā un sākt skrullēt. Jā, senais draugs, tiešām prieks Tevi satikt!
Depresija un iekšējais tukšums
Kādā Amerikas pētījumā tika atklāts, ka jaunajai paaudzei nav palielinājusies tieksme pēc alkohola vai narkotikām, bet gan - problēmas ar depresiju un pat tieksme uz pašnāvību...
Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka jaunieši pavada lielāko daļu telefonā, nevis komunikācijā ar vienaudžiem. Netiek gūtas tik ļoti vajadzīgās cilvēcīgās emocijas, kas veicina iekšējo tukšumu laika gaitā. Virtuālie ''like'' to, diemžēl, nespēj dot. Tas tikai uz laiku sniedz viltus prieku.
Neesi zombijs! Dzīvo reālo dzīvi - nevis virtuālo
Iespējams, ka kādam šī liekas jautra tēma, bet tā tas nebūt nav. Katrā laikmetā ir savas problēmas. Telefons var būt lielisks ikdienas palīgs, bet, tai pašā laikā, tas var kļūt par problēmu cēloni. Sāc ar vienkāršu uzdevumu - ja satiecies ar draugiem - izaiciniet sevi, ka neviens neņems telefonu rokā. Sarunājieties. Stāstiet stāstus. Lieciet otram smaidīt. Baudiet dzīvi!
Dēļ šīs problēmas dažās valstīs ir pieprasījums pēc kursiem, kuros māca sarunāties un veidot diskusiju ar dzīviem cilvēkiem.
Cittreiz besī sēdi kompānijā un visi sēž savās trubās. Pēc totāla autisma vienkārši izskatās.
Karoč nesen biju spiests noskatīties filmu kas tiko iznakusi, tipa par Geimeriem, nākotnē.. Tā doma bija kad izdomāta jauna spēle kur visi uzvelk brilles un tusēt pa virtuālo pasauli tur lasīt naudu un citus mēslus, tik vien cik dirst un mist aiziet..
Filmas loģika sanāca tāda kad pohu* ka reālā dzīve ir dirsa un jadzīvo svalkā galvenais lai var kā nākas atruaties virtuālaja pasaulē... 
Realitāte ir tāda ka cilvēku grip lopu vietā nolikt... Virtuālajā vidē ir krietni vienkāršāk uzlikt iemauktus.. Turklāt tā ir degradējoša... Es domāju nākotne tā sistēma kļūs aizvien reālāka un pamatīgāka... Jau tagad ir visādi GTA un tamlīdzīgas šņagas. Kuri jau būtībā ir izveidota pilnvērtīga virtuālā pasaule, kua ir krietni intrsantāka nekā 90% cilvēku dzīve, atliek vien izdomāt kā to padarīt pēc iespējas taustāmāku un reālāku un UALA MATRIX gatavs
Nu es neesmu nekāds "60to ražojums" un esmu diezgan jauns (24) bet telefonos nesēžu.Ja vajag internetu lietoju planšetdatoru un drīz būs salabots arī portatīvais kompis.Lai nu kā ar lietām kā feisbuks,instagrams un graudiem.lb esmu uz jūs.Profils ir tikai feisbukā un es viņu apskatos labi ja reizi nedēļā uz 10 minūtēm.Tāka mani par telefonu zombiju nevar nosaukt.
