Kad man bija 14, mēs ar pāris manām draudzenēm dauzījāmies apkārt pa nakti, darīdamas visādas pusaudžu blēņas. Mēs apstājāmies atpūsties pamestā laukumā, kas robežojās ar aizaugušu un lapām nobērtu ieliņu. Pēkšņi mana draudzene nolamājās un norādīja uz to ieliņu. Es redzēju vīrieša siluetu ceļoties kājās un lienam laukā no lapu kaudzes, pēc kā viņš sāka sprintot mūsu virzienā. Gluži loģiski, mēs metāmies bēgt ko kājas nes, ne reizi neatskatoties. Domāju, ka kādā brīdī viņš vienkārši pārtrauca mums sekot. Neesmu droša, ka viņa mērķis bija mūs nogalināt, bet, lai ko arī viņš neplānotu, tas noteikti nebija nekas patīkams.
Tiem, kuri galināja vai smacēja, galviņās kaut kas sašķobījies.