Šajā rakstā par dažiem īstiem video, kurus plašāka publika, iespējams, tā arī nekad neieraudzīs, dēļ to satura, vai arī tāpēc, ka kāds vienkārši nevēlas, lai mēs tos redzētu. Ir vēl, tādēļ drīzumā gaidiet otro daļu.
Slepeni video, kurus tu nekad neredzēsi13
962
3
Vācu kanibāla Armīna Meivesa videokasetes.
2001.gadā, Armīns Meivess ievietoja sludinājumu interneta vietnē The Cannibal Café (Kanibālu kafejnīca) cerībā atrast upuri, kurš vēlētos tikt “nokauts un apēsts.” Lai cik tas neizklausītos dīvaini, kāds vīrietis no Berlīnes vārdā Bernds Jirgens Armando Brandess atsaucās uz šo sludinājumu un piekrita tikties ar Meivesu. 2001.gada 9.martā abi tikās Meivesa mājā, Rotenburgā, Vācijā un Brandess tika noslepkavots. Līķa sadalīšanas un apēšanas process tika nofilmēts 2 stundu garā videokasetē. Meivess sāka ar Brandesa dzimumlocekli, kuru viņi abi kopīgi apēda. Pēc tam Meivess noslepkavoja Brandesu un viņa līķi pakāra uz gaļas āķa. Nākamo 10 mēnešu laikā Meivess apēda vismaz 20 kilogramus Brandesa miesas. Viņš pat sasmalcināja Brandesa kaulus, lai iegūto substanci izmantotu kā miltus priekš cepšanas. Visas šīs darbības viņš filmēja videokasetē, kuru policija konfiscēja un uz mūžīgiem laikiem noslēpa no publikas. Meivess tika arestēts 2002.gada decembrī, kad policija saņēma kāda satraukta vīrieša telefona zvanu, kurš bija redzējis jaunu Meivesa sludinājumu. Kā atklājās, Meivess bija lielījies interneta čata istabās par paveikto noziegumu. 2004.gada 30.janvāri Meivess saņēma tikai 8 gadu cietumssodu, tik maz sodu viņš saņēma, jo upuris pats vēlējās lai viņu nogalina, tādēļ tā netika uzskatīta par slepkavību. Tomēr, 2006.gadā Meivesa lieta tika izskatīta otreiz, un viņš par pastrādāto slepkavību saņēma mūža ieslodzījumu. Tiek ziņots, ka Meivess nožēlojot izdarīto un dzīvojot cietumā ir kļuvis par veģetārieti. Pēc viņa aplēsēm, Vācijā šobrīd dzīvo aptuveni 800 kanibālu. Kas attiecas uz video, 2 stundu garais ieraksts ir visticamāk jau sen iznīcināts, tomēr internetā ir atrodami daži šīs videokasetes ekrānuzņēmumi, kuros redzams uz pusēm pārgriezts līķis un vairākas ķermeņa daļas.
Karlas Homolkas videokasetes.
Tā sauktais, Skārboro izvarotājs jeb Pols Bernardo terorizēja Skārboro pilsētiņu, Ontario provincē, Kanādā, 80-to gadu beigās un 90-to sākumā. Laikā no 1987.gada līdz 1989.gadam, Bernardo uzbruka 20 dažādām sievietēm un vismaz pusi no tām nežēlīgi izvaroja. 1990.gadā, Bernardo apprecējās ar sievieti vārdā Karla Homolka un kļuva apsēsts ar viņas jaunāko māsu Tamiju. Bernardo pierunāja Karlu ļaut sazāļot un izvarot viņas māsu. Kamēr Bernardo nežēlīgi izvaroja bezpalīdzīgo Tamiju, Karla to visu filmēja un guva seksuālu apmierinājumu. Tamija sāka vemt un nomira aizrijoties ar saviem vēmekļiem. Pēc tam, Karla uzvilka Tamijas drēbes un gozējās kameras priekšā izliekoties par viņu. 1991.gadā, Pols Bernardo nolaupīja vēl vienu meiteni, vārdā Leslija Mahafija un aizveda savās mājās, kur kameras priekšā abi ar Karlu Homolku, Deivida Bouvija un Boba Mārlija mūzikas pavadībā viņu sita un spīdzināja. Nākamajā dienā Leslija Mahafija tika nožņaugta. Dažus mēnešus vēlāk pāris nolaupīja vēlvienu meiteni, aizveda viņu pie sevis mājās un vairākas stundas spīdzināja, pēc tam nogalināja. Homolka un Bernardo tika arestēti 1993.gadā. Tiesā, Homolka savi pasniedzā kā vienu no Bernardo upuriem un visu vainu novēla uz viņu. Policija, laulātā pāra dzīvesvietā atrada veselu videokasešu kolekciju, kurās bija redzamas viņu abu vardarbīgās seksa rotaļas ar jaunajām meitenēm. Video bija redzams kā Homolka vienatnē sazāļo meitenes, lai pēc tam Bernardo varētu tās bez pretestības izvarot. 1995.gadā, Pols Bernardo saņēma mūža ieslodzījumu tiekot atzīts par vainīgu 3 slepkavībās un 13 izvarošanās, bet Karla Homolka saņēma 12 gadu cietumssodu, jo tiesā pēc vienošanās ar tiesnesi aktīvi sniedza liecības pret savu vīru. Pieminētās videokasetes, vienošanās dēļ līdz tiesai nemaz nenonāca, ja tas būtu noticis, Homolkas sods būtu krietni bargāks. 2001.gadā policija nolēma, ka šīs kasetes viņiem vairs nav vajadzīgas un iznīcināja tās. Arī intervija ar Homolku, kuras laikā viņa vēroja šīs kasetes, tiek slēpta no publikas. 2005.gadā, Homolka izkļuva brīvībā un tagad ar savu jauno vīru un trīs bērniem dzīvo Gvadelupē.
Kristīnes Čubukas pašnāvība tiešajā ēterā.
1974.gada 15.jūlijā, sarunu šova Suncoast Digest vadītāja Kristīne Čubuka tiešajā ēterā izdarīja pašnāvību. Čubuka savu karjeru sāka kā WXLT-TV kanāla reportiere, pēc tam viņai tika iecelta par pieminētā sarunu šova vadītāju. Čubuka jau ilgstoši bija cietusi no smagas depresijas, viņa saviem ģimenes locekļiem atklāja, ka viņai esot grūti komunicēt ar cilvēkiem un jau ilgstoši bijusi viena bez puiša. Trīs nedēļas pirms savas nāves, viņa devās uz vietējo šerifa departamentu, lai veidotu sižetu par pašnāvībām. Intervijas laikā, policijas virsnieks atklāja vissefektīvāko pašnāvības veidu - šāvienu pakausī. Diemžēl, Čubuka tieši šo metodi vēlāk izmantoja, lai atņemtu sev dzīvību. Nedēļu pirms pašnāvības, Čubuka savam kolēģim atklāja, ka uz darbu līdz paņēmusi ieroci un jokoja, ka nogalinās sevi tiešajā ēterā. Savas pēdējās darba dienas rītā, Čubuka saviem kolēģiem teica, ka pirms sava sarunu šova sākuma viņai vajagot nolasīt trīs svarīgas ziņas. Viņa nolasīja šīs ziņas un sāka diskutēt par iepriekšējā dienā notikušo apšaudi vietējā Sarasotas restorānā. Tad viņa teica savus pēdējos vārdus: “Turpinot 40.kanāla iekšu un asiņu radīšanas tradīcijas, tulīt jūs redzēsiet televīzijas vēsturē pirmo pašnāvības mēginājumu“, tad izvilka ieroci un iešāva sev galvā aiz labās auss. Viņas pašnāvību tiešajā ēterā savos TV ekrānos redzāja miljoniem Floridas iedzīvotaju. Čubuka nomira slimnīcā, 14 stundas vēlāk. Viņas ģimene pieprasīja, lai ziņu kanāls nekad neizplatītu šī notikuma video ierakstu. Policija konfiscēja video ierakstu un nodeva to ģimenes rokās. Tiek uzskatīts, ka šim ierakstam nav neviena kopija un domājams, ka tā oriģināls ir ticis iznīcināts. Par cik, tajā laikā VHS kasetes vēl netika plaši izmantotas, ir mazticams, ka kāds skatītājs šo notikumu varēja ierakstīt.
Sandy Hook pamatskolas novērošanas kameru ieraksti.
2012.gada 12.decembrī, Ādams Lanza, Sandy Hook pamatskolā nošāva 26 cilvēkus, to skaitā 20 mazus bērnus. Pēc traģēdijas atklājās, ka skolā nesen tika ierīkota jauna un moderna novērošanas sistēma, līdz ar to jebkurš ienācējs skolā tika identificēts ar video. 9:35 pēc vietējā laika, 5 minūtes pēc tam, kad Sandy Hook skolas durvis tika slēgtas, Ādams Lanza ar savu jaudīgo Bushmaster karabīni izšāva caurumu stiklotajās durvīs un iekļuva skolā. Šajā brīdī viņš tika nofilmēts novērošanas kamerās. Tomēr, kautkādu iemeslu dēļ šie novērošanas kameru ieraksti nav tikuši nodoti publiskai apskatei. Policija pat nav izplatījusi kaut vienu bildi, kurā Lanza būtu redzams skolā. Tas viss ir veicinājis konspirāciju teoriju izplatīšanos, ka ar šo viltus notikumu ASV valdība centās iedzīvotājiem atņemt tiesības turēt ieročus. Arī par pašu šāvēju ir ļoti maz informācijas, internetā ir atrodamas vien dažas viņas bildes, nav zināms pilnīgi nekas par to ko viņš darīja pēc vidusskolas pabeigšanas un kādi bija viņa motīvi. Daudzi uzskata, ka šāda mēroga slepkavību varēja veikt tikai īpaši apmācīts un trenēts kaujinieks, nevis ar anoreksiju sirgstošs jaunietis.
Stīva Ērvina nāves video.
Stīvs Ērvins bija savvaļas entuziasts, kurš veltīja savu dzīvi, lai palīdzētu dzīvniekiem. 2006.gada 4.septembrī filmējot zemūdens dokumentālo filmu Ocean’s Deadliest, viņu navējoši sadūra dzeloņraja. Filmēšanas laikā Stīvs snorkelēja Bata rifā (kas ir daļa no lielā Barjerrifa) Port Duglasā, Kvīnslendā, kad pēkšņi pasliktinajās laikapstākļi. Tā rezultātā viņš iepeldēja seklākos ūdeņos un nolēma nofilmēt dažus segmentus priekš savas meitas Bindijas dokumentālās filmas Bindi the Jungle Girl. Stīvs pamanīja dzeloņraju un mēģināja tai tuvoties, kad pēksņi tā iecirta savu dzeloni viņa sirdī, izraisot lielu asiņošanu. Stīvs tika izvilkts no ūdens, bet nomira dažus mirkļus vēlāk. Šī domājams ir pirmā reize vēsturē, kad kameras priekšā dzeloņraja ir nogalinājusi cilvēku. Pēc traģēdijas, Kvīnslendas zoodārzā Stīvam tika sarīkota privāta bēru ceremonija, tomēr nav zināms vai viņš tika apglabāts tieši tur. Par Stīva Ērvina nāves apstākļiem nekas daudz nav zināms, jo ir pieejams ļoti maz informācijas kā tieši viss notika. Tiek ziņots, ka viņa pēdējie vārdi bija: “Neuztraucies, tās parasti nepeld atpakaļgaitā,” kas varētu liecināt, ka viņš apzinājās, ka dzeloņraja uzvedas savādi. Videomateriāls, kurā tika nofilmēta Stīva nāve nonāca policijas īpašumā, bet pēc viņa ģimenes lūguma tas tika iznīcināts. Par spīti šim faktam, miljoniem cilvēku pasaulē joprojām cenšas atrast Stīva Ērvina nāves video.
Tev patiks šie raksti
. Kaut kur 4-6 gadu vecumā skatījos viņā pārraides, joprojām atmiņā palicis. 
