Vēstule, kura pienāca bija šāda:
"Sveiki!
Jā es zinu, es zinu. Tu saņēmi automātisko atbildi. Un tu pie sevis jau biji paspējis nodomāt - Ā, viņš VAR atbildēt uz e-pastiem!"
Bet, mīļo rakstītāj. Es esmu devies uz saulainu salu ar diviem cilvēkiem ko mīlu visvairāk. Nē, ne ar Lūku Skaivolkeru un Džimmiju Hendriksu. Ar sievu un mūsu dēlu. Nekas izņemot nedēļu ar sauli un kvalitatīvu laiku ar maniem mīļākajiem cilvēkiem.
Tā ir laimes recepte. Es tev nopietni iesaku izmēģināt to. Ar taviem mīļajiem, es domāju. Tu nevari ar maniem. Tas būtu dīvaini.
Jebkurā gadījumā es tev neatbildēšu. Parasti cilvēki raksta, ka viņiem nav pieeja e-pastam vai telefonam, bet mēs visi zinām, ka tie ir meli - viņi vienkārši negrib atbildēt. Savukārt, es esmu izdzēsis uz nedēļu MS Outlook no sava telefona un atslēdzis pāradresāciju, līz ar to ar mani nav iespējams sakontaktēties, līdz es nebūšu atpakaļ, kas notiks otrdien, 11. decembrī.
Es tev tad atbildēšu... Ja, protams, mani nebūs apēdusi haizvs vai kaut kas tamlīdzīgs.
Ja, kas tāds notiks haizvs tiks pie laimīgas maltītes.
Es tikai lūdzu tevi atcerēties mani kā laipnu vīru, kurš mīlēja veģetāro kariju un metālu un kura automātiskā atbilde padarīja tavu dienu mazliet mazāk "Ziem nāk" un mazliet vairāk "sala saulē".
Lai tev jauka nedēļa!