Nolaidīgi pieņemti lēmumi, kas noveda pie katastrofām12

"Herald of Free Enterprise" nogrimšana. Šo katastrofu izraisīja lētums un neuzmanība, kā arī visparastāko drošības noteikumu neievērošana. Britu prāmja "Herald of Free Enterprise" nogrimšana 1987.gada 6. martā Zēbriges ostā, Beļģijā, bija šausminoša jūras katastrofa, kas paņēma 193 cilvēku dzīvības. Lielajā steigā pēc iespējas ātrāk doties jūrā un ierasties no vienas ostas otrā, ne kapteinis, ne apkalpe nebija pārliecinājušies, ka aizvērtas priekšgala lūkas dubultdurvis. Kad kuģis atgāja no ostas, tās bija palikušas vaļā. Mazāk kā trīs minūšu laikā pa vaļējo priekšgala lūku ieplūda tik daudz ūdens, ka kuģis apgāzās uz sāniem un daļēji nogrima, būdams tikai 800 metrus no ostas mola. Ja nelaime būtu notikusi dziļākā vietā, upuru skaits būtu vēl lielāks. Bocmanis Marks Stenlijs, kura uzdevums bija aizvērt priekšgala lūkas, gulēja savā kajītē, kamēr pārējā apkalpe pieņēma, ka viņš tās aizvērs vai jau ir to izdarījis. Kapteinis izgāja jūrā, nezinādams vai lūkas aizvērtas, jo nenostrādāja arī signalizācija, kas paziņotu, ka tās nav aizvērtas (tikai tāpēc, ka kompānijai kurai piederēja kuģis, bija žēl iztērēt 5 mārciņas par brīdinājuma sistēmu, kas paziņotu, ka lūkas nav slēgtas).

Halifaksas eksplozija. Pirmā pasaules kara laikā vairākas valstis sūtīja kuģus ar bīstamām kravām, lai steidzami apgādātu savus karaspēkus ar ieročiem un tehniku. Lielās steigas dēļ bieži vien netika ievēroti likumi, kas pasargātu civiliedzīvotājus. 1917.gada 6.decembrī Halifaksas ostā Kanādā, franču kuģis Mont-Blanc, kas veda ļoti sprādzienbīstamu kravu - TNT, pikrīnskābi un benzolu - saskrējās ar norvēģu kuģi SS Imo. Tālāk sekojošais sprādziens joprojām ir postošākais Kanādas vēsturē un lielākais sprādziens pasaulē pirms atomieroču radīšanas. Pavisam tika saskaitīti gandrīz 2000 nāves gadījumi, kamēr 9000 cilvēki guva ievainojumus - daudzi palika akli vai kurli uz visiem laikiem. Papildus paša sprādziena triecienviļņa iznīcinošajam spēkam, sprādziens radīja arī cunami, kas kopā ar sprādzienu, iznīcināja Halifaksas ziemeļu daļu. Kāpēc notika sadursme? Franču kuģim bija dots ceļš, bet Norvēģijas kuģis steidzīgi un neuzmanīgi steidzās atiet no ostas ar piegādi kara vajadzībām. Starptautiskā tiesa atzina, ka Imo kapteinis (kurš gāja bojā sprādzienā) un Mont-Blanc bija vienlīdz vainīgi sadursmē.

Japan Airlines reisa 123 katastrofa. Aviokatastrofas jau tā ir pietiekami briesmīgas, kad viena pilota nepareizs lēmums var pazudināt visus uz borta esošos, taču vēl ļaunāk ir tad, ja pēc katastrofas vēl ir dzīvi cilvēki, ko glābt, bet nepareizi pieņemti lēmumi glābšanas operācijas laikā nevajadzīgi palielina upuru skaitu. Japan Airlines reisa 123 katastrofa ar 520 bojāgājušajiem joprojām ir nāvējošākā vienas lidmašīnas katastrofa aviācijas vēsturē. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka katastrofa tiešā veidā saistīta ar incidentu, kas ar šo lidmašīnu atgadījās septiņus gadus iepriekš. 1978.gada jūnijā nosēžoties Osakas lidostā lidmašīna spēcīgi atsita astesdaļu pret skrejceļu, un ievainojumus guva 30 pasažieri. Pēcāk veiktais bojātās astesdaļas remonts tika veikts pavirši. Jaunās un vecās starpsienas sastiprinājumam paredzēto divu kniežu rindu vietā tika izmantota tikai viena kniežu rinda. Paviršā remonta sekas bija tādas, ka starpsienas izturība mazinājās par 30 procentiem un sienā vieglāk varēja rasties spraugas, kas arī radās. Ikmēneša pārbaudēs šīs spraugas neviens nebija pamanījis. Tajā liktenīgajā dienā starpsiena salūza milzīgās gaisa spiediena starpības dēļ pasažieru salonā un lidmašīnas ārpusē. Lidmašīna avarēja kalnainā apvidū netālu no Fudži kalna. Bet to, kas notika tālāk, iezīmēja vēl viens nepareizs lēmums. ASV gaisa spēki ieradās avārijas vietā 20 minūtes pēc lidmašīnas nokrišanas, bet saņēma pavēli vietu atstāt. Japānas valdība izvēlējās noraidīt ASV Gaisa spēku palīdzību, apgalvojot, ka Japānas nacionālie pašaizsardzības spēki ar glābšanas operāciju tiks galā paši. Pēc šokējošas 14 stundu ilgas kavēšanās japāņu spēki beidzot sasniedza avārijas vietu. Pēc apkārtnes pārmeklēšanas glābēji atrada kopumā 4 izdzīvojušos. Traģiski, bet pēc bojāgājušo sekcijas varēja secināt, būtu bijis iespējams glābt vēl vairāk dzīvību, ja glābēji būtu ieradušies ātrāk. To apstiprina arī izdzīvojušās stjuartes Jumi Ošiaji, vēlāk, no slimnīcas gultas stāstītais, ka pēc avārijas viņa vēl ilgi dzirdējusi citu izdzīvojušo pasažieru kliedzienus un vaidus, kas pakāpeniski apsīka nakts gaitā. Kas to lai zin, cik pavisam cilvēkus todien būtu izdevies nocelt no kalna dzīvus, ja vien japāņi nebūtu atteikušies no amerikāņu palīdzības.

Universālveikala "Sampoong" sabrukšana. Lī Jūns 1989.gadā uzbūvēja Sampūngas universālveikalu bijušās atkritumu izgāztuves vietā. Ēkai bija paredzēti pieci stāvi, bet celtniecības vidū Jūns uzstāja, ka jāpievieno papildus stāvs ar milzīgu peldbaseinu. Vairāki inženieri, kas strādāja pie projekta, brīdināja Jūnu, ka šīs izmaiņas būs bīstamas, tomēr tā vietā, lai uzklausītu viņu padomu, Jūns viņus atlaida. Valdības drošības inspektori, kas pārraudzīja būvniecības projektu, tika piekukuļoti, lai noklusētu dizaina izmaiņas, un ignorētu faktu, ka Jūna darbuzņēmēji neizmantoja pietiekami daudz tērauda stieņu atbalstam un, lai ietaupītu naudu izmantoja nekvalitatīvu betonu. Līdz 1995.gadam, veikals darbojās ļoti veiksmīgi, katru dienu pa tā durvīm izgāja apmēram 40 000 klientu. Tā gada 27.jūnijā tika ziņots par gāzes noplūdi, tomēr Jūns atteicās veikalu slēgt. Divas dienas vēlāk, piektā stāvā griesti ieliecās, liecinot par gaidāmo sabrukšanu. Nekas netika darīts, vienīgi darbiniekiem tika atļauts beigt darbu atrāk. 29.jūnija pēcpusdienā piektā stāva griesti sabruka un izraisīja arī visu pārējo stāvu sabrukšanu. Visā konstrukcijā izcēlās ugunsgrēki, dažus no tiem veicināja benzīns no automašīnām, kas bija novietotas veikala garāžā. Glābšanas darbi turpinājās vairākas nedēļas, un, neticami, viens izdzīvojušais tika izvilkts 16 dienas pēc sabrukšanas. Lielākai daļai cilvēku tā nepaveicās- vairāk nekā 500 gāja bojā un vēl 900 guva smagus ievainojumus. Divdesmit pieci cilvēki stājās tiesas priekšā par apsūdzībām saistībā ar katastrofu. Lī Jūns tika notiesāts par kriminālo nolaidību un saņēma septiņus ar pusi gadus cietumā.