Līdz ar teroristisko uzbrukumu un tajos bojā gājušo skaita pieaugumu, mēdijos sācis figurēt jauns termins No–go zone. Tā konservatīvie politiķi un mēdiji dēvē atsevišķus Rietumeiropas lielāko pilsētu musulmaņu vairākuma apdzīvotos rajonus, kuros likumīgo valsts iestāžu vietā valdot šariāta likums.
Pretējā liberālajā nometnē šādi apgalvojumi tiek uzskatīti par ksenofobiski un rasistiski motivētiem meliem. Jautājuma pamatā ir Eiropā ienākušo (ne)spēja integrēties modernajā un humānistiskajā Rietumu sabiedrībā, tādēļ nav pārsteigums, ka temats ir stipri politizēts. Abu nometņu skaļākajām balsīm darbojas pēc informācijas kara likumiem, kurā visi līdzekļi ir attaisnoti, abām politisko pārliecību nometnēm vainojot pretējo rasismā, vai Rietumu kultūras iznīcināšanā. Apkopojot informāciju no abu ideoloģisko nometņu avotiem, sevišķu vērību pievēršot ar videomateriāliem un oficiālu statistiku balstītiem apgalvojumiem, veidojas skaidrāka aina par to, kāda dzīve ir bēdīgi slavenajos Rinkebijas, Sevrānas un Molunbekas rajonos.
