Tas brīdis, kad man piedāvāja narkotikas
Marielle savā blogā rakstīja:
"Es gāju pa trotuāru, apstājoties pie katras noparkotas automašīnas, lai paliktu dzērvīti zem logu tīrītājiem. Šad tad parādījās pa kādam garāmgājējam, kam arī iedevu dzērvīti un tā turpināju. Kādu brīdi to darījusi, piefiksēju tuvojošos
vīrieti ar tetovējumiem krekla vietā, kurš bija izvedis pastaigāties milzīgu dusmīga izskata suni. Drīz vien viņš bija vairs tikai pāris soļus no manis, bet es vilcinājos. Vai man vajadzētu iedod dzērvīti arī viņam? Viņš izskatījās diezgan neparedzams. Visa šī ideja kopumā ir jauks plāns, bet ja nu tiešām tā izrādīsies sliktākā ideja manā mūžā un novedīs mani līdz gulēšanai grāvī ar asinīm nosmērētu seju? Es ievilku dziļu elpu un pastiepu dzērvīti pretī viņam. Viņš to paņēma. Es pagāju garām. Izdzīvoju.
Pēc 20 minūtēm
Divus kvartālus tālāk biju nokļuvusi pie stāvlaukuma, kur turpināju savu misiju. Ar acu kaktiņu pamanīju, ka kāds lielā ātrumā tuvojas man ar velosipēdu. Pagriezu galvu un sapratu, ka tas ir tas pats vīrietis. Šoreiz viņš pastiepa man pretī savu roku, kurā bija mazs plastmasas maisiņs ar zaļu augu saturu - marihuānu. Viņš sāka skaidrot, ka viņu ļoti iepriecināju un viņš gribēja piedāvāt kaut ko pretī. Es pateicos, bet pieklājīgi atteicos, kaut gan jutos nedaudz nelāgi par atteikšanos pieņemt nelielo dāvanu, ko viņš ļoti steidzās man atvest. Kurš būtu domājis, ka tas džeks, kuram es gandrīz neiedevu dzērvīti, izrādīsies vispateicīgākais un priecīgākais par to. Pasaule ir pilna ar pārsteigumiem. Un es paliku vēl vienu dzērvīti zem auto vējstikla slotiņas smaidot."
