Pārfrāzējot virsrakstu - vai cilvēce pētu pārdzīvot trešo pasaules karu uz Marsa?
Viens no sabiedrības veiksmīgākajiem un spožākajiem prātiem apgalvo, ka spētu!
Pārfrāzējot virsrakstu - vai cilvēce pētu pārdzīvot trešo pasaules karu uz Marsa?
Viens no sabiedrības veiksmīgākajiem un spožākajiem prātiem apgalvo, ka spētu!
Cilvēku nosūtīšana uz Mars līdz šim ir bijusi vien zinātniskā fantastika. Taču tagad tas ir reāls projekts. Tā mērķis ir nevis vienkārši apmeklēt sarkano planētu, bet gan uz tās izveidot patstāvīgu cilvēku koloniju.
Jeff Bezos projekts "Blue Origin" ir veicis ievērojamu progresu. Richard Branson projekts "Virgin Galactic" arī sper ievērojamus soļus. Un, protams, neaizmirsīsim tehnoloģijas miljardieri Elon Musk un viņa projektu - "SpaceX".
Intervijā ar GQ, Musk apgalvoja, ka Marsa kolonizācija nav kaut kas tāds, ko cilvēcei vajadzētu izdarīt, bet gan kaut kas tāds, kas cilvēcei IR jāizdara, lai tā spētu pārdzīvot savu uz pašiznīcināšanos vērsto dabu.
"Es nedomāju, ka mēs varam izslēgt Trešā pasaules kara iespējamību," viņš teica. "1912. gadā cilvēce pasludināja jaunu miera un labklājības laikmetu, apgalvojot, ka tas ir zelta laikmets, ka karš ir beidzies. Un tad jums bija Pirmais pasaules karš, kam pa pēdām sekoja Otrais pasaules karš un Aukstais karš. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāatzīst, ka pavisam noteikti pastāv Trešā pasaules kara iespējamība un ja tas notiks, tā sekas būs līdz šim visdrausmīgākās."
Musk skatījumā - tā kā cilvēcei ir tik vardarbīga vēsture, ideja kļūt par multi-planetāru sugu ir saskaņā ar veselo saprātu: "Mēs varam dublēt cieto disku .. Varbūt mums vajadzētu tādā pašā veidā parūpēties arī par dzīvību?"
Viņa mērķis ir uz Marsa nodrošināt 1 miljonu lielu cilvēku populāciju. Kā viņs apgalvo, "tas ir kritisks slieksnis priekš mums kā civilizācijas, lai mēs nepievienotos potenciāli lielajam "uz vienas planētas bijušo, taču izmirušo civilizāciju" skaitam."
Musk nav pirmais, kurš apgalvo to, ka, lai pārdzīvotu nākamo pasaules karu, cilvēcei ir jāapgūst jauna zeme ārpus mūsu planētas robežām. 2004. gadā autors Ray Browne par šo tēmu rakstīja: "Man ir aizdomas, ka apsēstība ar kosmosa izpēti ir sava veida zemapziņas bailes no tā, ka lietas šeit lejā varētu kļūt pārāk "karstas", tāpēc tagad ir laiks sākt meklēt to "Shangri-La" [jēdziena skaidrojums - izolēta, skaita, iedomāta vieta, kur dzīvība pastāv tās pilnībā, utopijā]. Un ja mēs nokļūsim tur augšā - daži no mums - izglābsies no visām tām nepatikšanām, kas mums draud te lejā."
Daudzi gluži tā pat kā Musk un Browne atzīst, ka "visas tās nepatikšanas", kas norisinās uz zemes, draud iznīcināt visu cilvēci. Bet vai citas planētas kolonizācija tiešām mūs izglābtu un pasargātu no cilvēcei tik raksturīgā pašiznīcinošā rakstura?
Ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā un Sīrijā, Krievijas un NATO bruņošanos Eiropā, tagadējo Turcijas un Krievijas konfliktu, ISIS krīzi, Ķīnas konfliktēšanu ar ASV par Paraselu salām, Ziemeļkorejas aizdomīgos manevrus, kā arī daudzus citus notikumus, kas ir jo īpaši attīstījušies pēdējos gados, un kam drīzs atrisinājums nav redzams, sāk likties, ka Marss tiešām varētu kļūt par cilvēces pēdējo glābiņu.
Taču arī šajā gadījumā uzpeld daudz būtisku jautājumu, kā piemēram, vai mēs spēsim pietiekami ātri apgūt šo nedraudzīgo un svešo zemi? Vai cilvēce spēs pietiekami pielāgoties dzīvei uz svešās planētas, lai turpinātu attīstību, tādējādi nodrošinot izdzīvošanu? Vai tas ilgtermiņā maz nesīs kādu labumu? - ņemot vērā cilvēku dabu, citu planētu apgūšana varētu tikai vairot postu visumā.
Kāds ir tavs viedoklis šajā jautājumā?
Un vispār, ja cilvēks pārcelsiesno mūsu sadirstās Zemes uz Marsu un kolonizēs to, viņš to vēlāk tāpat pārvērtīs par velvienu miskasti, un viņa apdzīvotības līmenis atkal būs tāds pats, pirms mēs ieradāmies. Un pēc tam muļķi atkal sāks gudrot, kurp doties? Varbūt aizsperties atpakaļ uz mēnesi, un piedirst arī to?
Un vispār, cilvēks pats arī ir tikai dabas sastāvdaļa, kura iedomājas, ka viņa var valdīt par to visu un iznīcina to. Šitais ir viens riktīgs egoisms un uzpūtība...
Kamer cilveks neiemacisies uzvesties civilizeti,nekas neiznaks.Tikai staipis lidzi savas problemas un turpinas piedirst ari citas planetas.
Zemes problēma ir cilvēki. Pareizāk cilvēku stulbā domāšana!
Nu aizlidos uz marsu iedzīvosies un ko tālāk? Atradīs ko vērtīgu un lielās korporācijas visu sagrābs un būs atkal vis sa*irsts
Kā teica filozofs Daniels Dennetts: Dzīvība pati par sevi ir tikai plāna krāsas kārta uz zemes un mēs turam otiņu.
Esam evolucionējuši tik tālu, ka spējam mainīt zemes virsmu, ietekmēt apkārtni dažkārt pat ar prātam neaptveramu effektivitāti. Es nepiekrītu populārai idejai, ka mēs iznīcinam dabu, nē mēs tikai lēnām nogalinam sevi. Ja uzvāra ūdeni un tanī iemet vardi tā izleks ārā, bet ja ieliek to aukstā ūdenī un uzvāra tā tur sēdēs neskatoties uz temperatūras palielināšanos un nomirs. Tas pats arī notiek ar mums. Zeme ir pārcietusi 5 massveida izmirumus pēdējo 500 millionu gadu laikā. Tā pārcietīs arī cilvēkus.
Domāju, ka 3. pasaules karš nav tik reāls, kā tas varētu likties. Konflikti ir bijuši vienmēr pa visu pasauli sākot no kautiņa skolā beidzot ar terrora aktu/ ideoloģiju cīņu pār kontroli. Problēma tāda, ka mēs vēlamies salīdzināt 3. pasaules karu ar iepriekšējiem 2 un tas nestrādā. Galvenais iemesls ir savienotība kuru esam izveidojuši ar visu pasauli, jebšu globalizējušies ekonomiski, sociāli, kūlturāli un protams politiski. Ja sākas karš, ko iesākt tiem uzņēmumiem kuri ir atkarīgi no citām valstīm? ASV visas ražošanas rūpnīcas ir pārcēluši uz ķīnu, ja sākas karš viņi tos pazaudē, valstī kurā jau ir liels ieroču skaits iedzīvotājiem un maz usticības valdībai tas varētu progresēt līdz vēl vienam pilsoņu karam. Ķīnai pazūd eksports, ekonomika sabrūk, fabrikas slēdz ciet, sākas nemieri.
Mūsu globālisms ir izveidojis ļoti delekātu kāršu namu kurš nepastāvēja 70+ gadus atpakaļ. Tas ir līdzīgi kā konflikts starp Indiju un Pakistānu abiem ir ātom ieroči, abi ar tiem vicinās kā ar saviem galīšiem, abi saka, ja tu palaidīsi savējos tad es arī, bet reāli tālāk tas nevar progresēt, jo ja pat Indijai izdotos būt pirmajiem kuri palaiž savus ieročus cieš visa pasaule.
Vinnētāju nav ir tikai zaudētāji.
Nu varbūt pasaules 1% cietīs salīdzinoši mazāk, bet ironiskā kārtā bez tiem 99% viņi arī nav nekas.
Manuprāt Marss ir jau iznīcināta planēta, no kuras cilvēce ir pārcēlusies uz šejieni...
Manuprāt, tas būtu loģiski mēģināt kolonizēt citas planētas. Ne jau tāpēc, ka mēs esam idioti, kuri iznīcina paši sevi, bet gan tāpēc, ka Saule nebūs mūžīgi. Vispār , ja mēs tik ilgi izdzīvosim kā civilizācija.
Būtu forši, bet pārtika lielākam cilvēku skaitam tāpat būtu jāpiegādā no Zemes. Kartupeļi uz Marsa diezko labi neaugs
Par kādu kolonizāciju var būt runa, ja būsim spiesti dzīvot zem Marsa virsmas un resursi, mašinērija, lai iegūtu resurus tālākai attīstībai, būvniecībai. Mums tehnoloģijas vēl nav un sazin vai būs, lai Marsu pārveidotu (terraforming) cilvēkam piemērotu.
Tu neesi vienīgais, kurš ir uzdevis šo jautājumu. Ja Tev nav problēmu ar angļu valodu, vari iečekot šo forumu, kur tiek diskutēts tieši par šo jautājumu. Īsumā - Marss ir daudz piemērotāks kolonijas izveidošanai, nekā Mēness.
cilvēki ar savu destruktīvo prātu laika gaitā tā pat iznīcinās sevi, tikai klāt vel paraus citas planētas, kuras varbūt kāda gudrāka dzīvības forma, kas varbūt atrodās kaut kur visumā varētu izmantot.
cilvēki rada ieročus lai iznīcinātu citus cilvēkus, dzīvas radības. mums ir ieroči, ar kuriem varam sevi iznīcināt tūkstošiem reižu. valstu valdības tērē milzīgus līdzekļus militārajām vajadzībām, tās attīstībai, kas ir domāta, lai iznīcinātu, nestu nāvi. tā vietā, lai mēs tos līdzekļus tērētu dzīvībai, mūsu attīstībai, tas aiziet iznīcināšanai. viss dēļ bailēm mūsu galvās.
mums nevajag jaunas planētas pirms neesam sapratuši paši sevi. kamēr tehnoloģijas ies pa priekšu mūsu domāšanai, iznīcība ir neizbēgama.
Uz Marsa ir radiācija pāri normai , kas nozīmē , ka cilvēki tikai īpašos tērpos un bunkuros varētu uzturēties. Uz Marsa arī nav skābeklis , kas mūs uztur pie dzīvības un atmosfēra ir pārāk maza , lai augi utml. lietas izdzīvotu. Kā arī nav ūdens (pietiekami). Domāju , ka nekāda dzīve nesanāks un , kā tie , kas tur aizceļos paši dabūs ūdeni? Nafta iet uz beigām , degvielas nebūs , lai tiem aizsūtītu ūdeni... ... Vēl daudz varētu runāt kapēc nekāda īstā dzīve uz Marsa nesanāktu... Nav neviena planēta kur ir iespējama dzīvība un ir viss vajadzīgais... Nu domāju , ka tuvumā nav kur mēs - cilvēki tiktu klāt. Mēs pat nevarat 1 gaismas gadu pārvarēt... kur vēl 50+
Marss nav cilveces glabinjsh.No pasreizejas ,,cilveces,, glabinja nav. Ar tik stulbu un destruktivu attieksmi mes nevaram ceret ne uz ko. Kamer vien bus kada valsts ,kas megjinas izgudrot iznicinashanas ierochus,,kuriem nav analogu,, ,viss turpinasies ta pat ka lidz shim. Mes neesam radushies nejaushi, kadas tur ,,jevolucijas,, utt. celja, mes esam kadas daudz augstakas un attistitakas civilizacijas produkts,eksperiments.... Nevaram zinat pat vai esam raditi ar labu noluku(prieksh mums) . Kamer mes kasisimies sava starpa un turpinasim piecukot to vienigo vidi ,kura esam spejigi izdzivot, nekadu ceribu nebus.Neglabs ne Marss ne kada cita planeta.Mes vienkarshi parcelsim uz turieni savas problemas un negativismu. Vispirms jatiek skaidriba ar sevi ,tad ari paversies tadas perspektivas ,no kuram elpa aizrausies ! Dievs radija cilveku pec sava gimja un lidzibas... tatad ir potencials.
Varētu , ka būt , ka mars ir cilvēces glabiņš.
Bet zini cilvēce ir tā radita , lai paši iznīcinātu savu zemi.
Jo pienāks tāds brīdis kad mēs būsim pāratīstīti , un mēs izmirsim.
pēc tam zeme pati atjaunosies un sāksies jaun laikmets , kurš ik pa laikam atkārtosies.
tādas ir manas domas par šo rakstu.