local-stats-pixel fb-conv-api

Mans brutālais bērnudārziņš25

526 4

Deviņdesmito gadu sākuma/vidus bērnudārzi bija īpaši, īsta izdzīvošanas skola, tā teikt burtiski jāizsit sava vieta grupiņas vidū! Mute bija jātur ciet, kad audzinātāja bija blakus, jo varēja dabūt pa pauri! Jā, audzinātājas tad varēja atļauties uzšaut, nejau kā mūsdienās ar visu to Uķi Ķuķi, un tā veidojas mūsdienu jaunatne, kad atļauj darīt visu ko grib! Labi, bet runa ne par to, runa par hardcore laikiem.

526 4 25 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 25

0/2000

'Bija tāds subjekts, kura vecumu varēja noteikt tikai ar DNS parauga palīdzību'  emotion 

20 0 atbildēt

izklausās pēc likteņstāsta

14 0 atbildēt
Atceros savu bērnudrāzu, kur mūs konkrēti DRĀZA. Vismaz mana grupa tagad ciena cilvēkus... Bija viena vecāka grupa, kas sastāvēja no retardiem, kurus tā kārtīgi klapējām. Atceros, kā vienu pa slidkalniņu pagrūdu, kad viņš tur stāvēja. Pēc tam man hana bija.
12 0 atbildēt
Tev vajag uztaisīt 2.dalu. labs raksts.
10 0 atbildēt
audzinatajas bija tik loti pielidzinamas raganam, ka dazhreiz pasham nenojaushot uzrunajot vinu vinja paskatas uz tevi ar jocigu skatienu un tu nesaproti kapec vinja tuvojas ar briesmigu sejas izteiksmi
6 0 atbildēt

3. o jaa, taa tik biezi dariju.... ka pat nokaveeju skolu  emotion 

3 0 atbildēt
Es negāju uz bērnudārzu emotion
2 0 atbildēt

Labs raksts, ļoti dzīvīgi emotion

Man gan par savu 80. gadu bērnudārzu ir samērā ok atmiņas. Gan jau arī tur bija lietas, kuras tagad neuzskatītu par normālām (kaut vai prasība apēst negaršīgo pusdienu ēdienu līdz galam utml.), bet kopumā nevaru sūdzēties, sišanas, pazemošanas vai kā tāda nebija, nopietnus kautiņus neatceros.

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

2. daļu!

2 0 atbildēt
Atceros savu bērnudrāzu, kur mūs konkrēti DRĀZA. Vismaz mana grupa tagad ciena cilvēkus... Bija viena vecāka grupa, kas sastāvēja no retardiem, kurus tā kārtīgi klapējām. Atceros, kā vienu pa slidkalniņu pagrūdu, kad viņš tur stāvēja. Pēc tam man hana bija.
3 1 atbildēt

Ārprāts!!! Tā tiešāmi ir patiesība?

1 0 atbildēt
Bérnudàrzà bieži sitāmies!!! Atceros viens no citas grupas bija pikās salicis akmeņus. Par to viņu piesitāmemotion
1 0 atbildēt

Man skolas laiks bija varen brutāls, bet nekas esmu dzīva un idiotiem neuzticos.

1 0 atbildēt

Labs raksts!

1 0 atbildēt

Nedomāju, ka tagad ir labāk. Mani bērni par dārziņā piedzīvoto stāsta nelabprāt (abi nu jau vairākus gadus kā skolnieki), bet bija gan sišanas, gan podzatiļņiki, gan pazemošanas, gan kliegšanas. Brīžos, kad mēģināju iet pie vadības sūdzēties, mani pataisīja par histērisku mammuci un manus bērnus par meļiem. Tā ir reāla izdzīvošanas skola arī mūsdienās. Bet no otras puses - bērniem tas ir smagi, bet noderīgi. Dzīves skola, ko nekāda universitāte nepārspļaus.

Pašas atmiņas no dārziņa astoņdesmitajos arī nav tās labākās, diemžēl.

0 0 atbildēt

Kreizi..

0 0 atbildēt