Īsumā: jā, es ēdu gaļu tāpēc, ka tā man garšo. Ja negaršotu - neēstu.
Ja dikti gribētu, gan jau varētu iztikt arī bez gaļas pavisam, vismaz kādu laiku (tiesa, es esmu ofisa plānā galdiņa urbējs, nevis meža cirtējs; meža cirtēja gadījumā par to iztikšanu nebūtu tik drošs. Vismaz tajās reizēs, kad es esmu darījis ko fiziski smagu, pēc tam gaļas ēdieni ir bijuši ļoti laikā un piemēroti). Vai varētu iztikt bez pārējiem proteīnu saturošajiem produktiem (kas pārsvarā IR nevegāniski, kaut tie paši piena produkti) - neesmu tik drošs. Jā jā, teorētiski tos var aizstāt ar zirņiem un pupām. Ok, pa reizei var, bet uz visiem laikiem? Nē, paldies par kūkām
Otrkārt. Izdari [kaut vai domu] eksperimentu. Apgādā sevi ar instrumentiem un darbarīkiem, kādiem vien vēlies, un aizbrauc uz neapdzīvotu salu. Pamēģini tur izdzīvot. Es gribēšu redzēt, ar kādiem panākumiem vegānismā Tu to dabūsi gatavu. Ok, es pieņemu, ka kādā 3. vai 4. gadā, vai tuvu tam, Tu beidzot varēsi pāriet uz pilnu vegānismu. Varbūt. Bet līdz tam bez dzīvnieku vai zivju slaktēšanas un lietošanas uzturā Tu diez vai iztiksi.
Treškāt. Par bezjēdzīgu vardarbību. Bezjēdzīga vardarbība manā skatījumā ir dzīvnieku nogalināšana vai mocīšana vienkārši tāpat - tipa sadisms. Tas ir neforši, tur diskusiju nav. Bet nogalināt dzīvnieku just for fun nav gluži tas pats, kas nogalināt dzīvnieku gaļas dēļ - jo gaļas gadījumā nogalināšana (vai mocīšana) nav pašmērķis, bet tikai līdzeklis vai nenovēršams ļaunums, lai tiktu pie gaļas (vai citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem). Šādā pašā kontekstā man arī nav nekas iebilstams pret medībām (btw, medījuma gaļas konservi, cik man ir trāpījušies, ir krietni garšīgāki par mājlopu konserviem!) - pat tām, kas notiek ar mērķi regulēt dzīvnieku populāciju.
Ceturtkārt - ja kādā brīdī parādīsies `mākslīgā gaļa` - t.i., speciāli audzēti gaļas audi ārpus/bez dzīvnieka, tad pie nosacījuma, ka tie nebūs īpaši neveselīgāki/negaršīgāki/dārgāki par konvenciālo gaļu, es došu priekšroku tieši tiem. Līdz tam - pardon, turpināšu ēst gaļu. Tāpēc ka garšo.
Piektkārt, par izvarošanām... tas nav gluži tas. Par spīti tam, ka dzīvnieki tipa `jūt`, diez vai būtu pamats viņiem izsniegt kaut kādu `cilvēktiesību analogu`. Jo pat tādā gadījumā tas radīs kognitīvo disonansi vai ētisko dilemmu pašiem vegāniem (pie nosacījuma, ka notiktu brīnums un cilvēce pilnīgi atteiktos no lopkopības) - respektīvi, ko tad iesākt ar visiem tiem ganāmpulkiem? Laist brīvībā neder, jo šie lopi nekad tādā nebūs dzīvojuši, kā rezultātā viņi tāpat neizdzīvos un ātri nomirs nebūt ne foršos apstākļos. Nogenocidēt vienkārši tāpat, tipa `aiz žēlastības`? Ēm, sk. punktu par nogalināšanu just for fun. Tas sanāks tieši tas pats
Sestkārt. Par sirdsapziņas pārmetumiem... nav tādu. Esmu bijis laukos un redzējis, kā kauj vistas, kā tās vēl brītiņu paskraida pa pagalmu jau bez galvām. Esmu pats ķēris un jā, arī nogalinājis (apzināti) zivis. Vai viņas pie manis nāk sapņos un skatās uz mani ar žēlīgām acīm? Nē. Jo tāda ir pasaules/lauku/mežonīgās dabas kārtība. Es esmu plēsējs, vai pareizāk sakot, visēdājs un netaisos no tā kaunēties. Man nebūtu problēma ēst arī suni - pie nosacījuma, ja gaļa svaiga un properly pagatavota. Vai kaķi. Vai whatever ko. Ok, par gliemežiem, tārpiem un kāpuriem es nebūtu drošs, tas tomēr ir pārāk nepierasti. Bet visi pārējie - why not?
Un nobeidzot... paskaties uz sevi. Pirms bļaut par ISIS, ievēro vienu lietu. Neviens no gaļēdājiem te nemēģina Tev aizliegt vegānēt. Tipa - gribi vegānēt? Lieliski, Tava izvēle, mums ir brīva valsts - uz priekšu. Bet kāda šaitāna pēc Tu mēģini visiem pārējiem norādīt, kā viņiem dzīvot? Kādi būs panākumi? Nu labi, Tu iedrošināsi spert izšķirošo soli vegānismā pāris predestinētas personas, kuras jau būs apsvērušas šādu izvēli, tikai nebūs paspējušas pieņemt galīgo lēmumu. Bet miljoniem cilvēku Tevi pasūtīs, ignorēs vai vienkārši pasmiesies par apmātību un reliģisko dedzību, ar kādu Tu sludini savu mācību.
Tas arī apmēram viss, dodos atpakaļ pie iesāktās karbonādes