Britu uzskats par mūsu svētkiem - vasaras saulgriežiem, jeb Jāņiem.
Rakstu tulkoju no tā orģinālautora ''Damien McGuinness'' pētījuma portālam BBC.
Viņš bija ieradies pie mums, Latvijā, lai dienasgrāmatas veidā paustu savu viedokli par šiem svētkiem un veidu, kā mēs tos atzīmējam.
Ja būs atsaucība, patulkošu vēl ko lasāmu un interesantu.
Latviešu mīļākie svētki nudien nav Ziemassvētki, bet vasaras saulgriežu svinības sauktas par ''Līgo''. Pagānu tradīcija palikt nomodā visīsākajā vasaras naktī, lai no rīta sveiktu austošo sauli. Aptuveni pusstundu pirms saulrieta, saule aiziet aiz mākoņiem un mēs visi priekā lēkājam ap tikko iekurto ugunskuru. Laiks visu dienu bija slikts, taču tas sāk skaidroties, šobrīd smidzina.
Šajā tālajā ziemeļu zemē ziemas ir garas, tumšas un sniegotas. Temperatūra ziemās bieži nokrītot līdz pat -20C, tādēļ saprotu, kapēc vasaras garās dienas tiek sagaidītas tik nacionālistiski-histēriskā veidā.
Šie svētki nav sarežģīti - viss kas tev jādara ir jāizbrauc uz laukiem, jāiekur ugunskurs un jāpaliek augšā līdz saullēktam, tikmēr dzerot daudz alu. Tādēļ arī saprotu kādēļ šie svētki tiek saukti par ''Līgo'', tulkojumā no latviešu valodas tas nozīmē šūpoties.
Sievietes no ziediem pin vainagus, liek tos galvā,kamēr vīrieši izģērbjas kaili un lec tuvākajā ezerā vai upē peldēties.Visi dzied viduslaiku tautasdziesmas, griežas dejās ap ugunskuru, kamēr pāri tiek aicināti iet mežā meklēt mītisku puķes ziedu.
Dēļ šīs tradīcijas latviešu tauta pēc deviņiem mēnešiem - parasti martā piedzīvo pieaugumu. Visas gan šo, gan citu svētku tradīijas ir neatņemama latviešu nācijas sastāvdaļa, ar ko tās iedzīvotāji nenoliedzami lepojas.
Cauri gadsimtiem šajā mazajā valstī ir iebrukuši zviedri, krievi un vācieši ( daži no tiem pat vairākkārt ), kamēr šīs valsts tradīcijas un dziesmas palīdzēja noturēt patriotismu arī tumšos laikos. Padomju savienības laikos latviešu dziesmas un poēmas bija daļa no pretošanās kustības, tās bija aizliegtas. Latviešu tauta pauda savu nostāju pret padomju savienību un par neatkarību caur lieliem masu dziedāšanas svētkiem.
Arī šobrīd šajā jauno tehnoloģiju gadsimtā sēžot Vecrīgas kafejnīcā uz ielām redzu viduslaiku drēbēs pārģērbušos cilvēkus, kas dzied šīs svētku dziesmas un dejo. Nezinu, vai tie ir kādi kultūras darbinieki vai parasti cilvēki, taču tas ir jauki un patiešām iedvesmojoši.
Šī valsts mani patiešām ir uzrunājusi un es saprotu tās stāstus un bēdas, kā arī priekus un laimi.
Secinu, ka arī mums visiem vajadzētu ņemt piemēru no šīs valsts un kaut reizi gadā saliedēties. ''Bye Latvia ! ''
ē, šitas bija reāli kruts raksts, džekiņš zolīdi uzrakstijis, tas priecē )) + thank god, mana dz.d. nav martā :D
Šajā tālajā ziemeļu zemē ziemas ir garas, tumšas un sniegotas. Temperatūra ziemās bieži nokrītot līdz pat -20C, tādēļ saprotu, kapēc vasaras garās dienas tiek sagaidītas tik nacionālistiski-histēriskā veidā. Stulbenis LIGO diena var kartigi piedzerties tapec ta ir tik gaidiga diena 
Ja viņš ierastos pie manis, tad piedzertos tā, ka nafig aizmirstu par to dienasgrāmatu..
Ja godiigi man pohuj ko vini domaa, un jaa komentaars par to martu un miitisko ziedu
