Nu sveiki! 
Klāt ir kārtējā FML'u daļa. Izbaudiet 
1. Mana vienīgā meita satikās ar puisi no 10.klases. Pēc skolas pabeigšanas viņi nolēma apprecēties. Viņiem abiem knapi bija palikuši 18 gadi, un mēs ar sievu bijām kategoriski pret to- reti kad agrās laulības noved pie kā laba. Nē, mēs neaizliedzām viņiem satikties, nevedām meitu uz laukiem audzināšanas nolūkos, nekā tamlīdzīga nebija. Mēs pat tēlojām, ka esam ar to samierinājušies. Kaut gan, kad viņa viņu atveda pie mums uz iepazīšanos, es jau zināju, ko darīt, lai novērstu kāzas. Pasaucot viņu uzpīpēt, es sāku visādi nomelnot meitu viņa acīs. Pateicu visu- gan to, ka viņa kādreiz piededzināja biezputru, gan to, ka viņa zaudēja nevainību 16 gados. Teicu, ka viņa nav gatava pieaugušo dzīvei, ''brīdināju'' viņas līgavaini. Protams, pēc maniem vārdiem viņš viņu pameta. Mēs ar sievu svinējām uzvaru. Tagad manai meitai ir 30. Viņa ir bez bērniem un nav precējusies. Un nekad neprecēsies, jo tas gadījums bija viņai smags trieciens. Viņa nodzērās no bēdām un vientulības.
2. Dzīvoju ar mammu un omīti, dzīvoklis noformēts uz omīti. Un te viņa (viņai ir 85 gadi!), atveda pie mums sētnieku, 45 gadi, bez paskaidrojumiem. Puisīša(!) esot žēl, viņam nav kur dzīvot, dzīvoklis mans, daru, ko gribu. Viņš mani ļoti kaitināja. Tagad uz mūsu dzīvokli ir pārvākušies 5 viņa radinieki! Visi vīrieši! Un pats trakākais- omīte nolēma ar viņu apprecēties! Viņa arī dzīvokli taisās pārrakstīt uz viņu, ar paskaidrojumu ''Jūs, maskavieši, izdzīvosiet, bet puišiem nebūs kur dzīvot''. Man 2 no viņiem regulāri uzmācas, un ļoti atklāti- te pa dibenu uzsit, it kā pa jokam, te piespiež pie sevis no aizmugures. Un omīte saka-pievērs viņiem uzmanību, labi puiši. Man ir 15, viņiem 25 laikam.
3. Es baidos no visa. No pelēm, vecuma, kara,HIV infekcijas, nepazīstamiem cilvēkiem, tumsas un spokiem, seksa. Iesauka ''mīzala'' kura pielipa man bērnudārzā, līdz pat šai dienai ir ar mani. Pat kvalificēti psihiatri nepalīdz. Vakar es un 3 ģimenes aizbraucām pie dabas, kamēr tika iekārtota nometne, draugs parādīja man zirnekli, kurš sēdēja uz zara. Mans izmisušais, šausmu pilnais kliedziens gandrīz apdullināja visus 15 cilvēkus, bet nabaga zirneklis laikam beigts nokrita no zara. Man ir 28 gadi, esmu vīrietis.
4. Es kolekcionēju traukus. Tai skaitā-kafijas tasītes. Manā kolekcijā ir veselas 458 tasītes. Starp viņām ir 19.gadsimta tasītes, tasītes, atvestas no Eiropas un citām valstīm, ir nenormāli dārgas.. Patērēju lielu naudu uz šo kolekciju, kuru vācu jau 7 gadus. Priekš viņām man ir atsevišķs liels statīvs, tā viņas tur arī stāv. Tātad, pie manis ciemos atnāca ģimene ar mazu bērnu. Viņiem sagribējās padzert kafiju, un dabiski, ka no manām tasītēm! Manis mājās nebija, citādi es to visu nepieļautu. Mamma ar draudzenēm palūdza bērnam paņemt jebkuras 6 tasītes no mana statīva. Sīkajam iepatikās pašas augšējās- no Ēģiptes un Arābu Emirātiem. Viņš sniedzās pēc tām...Un nogāza visu statīvu. Izdzīvoja tikai 90 tasītes. Pārējās nokrita un sasitās viena pret otru...
5. Vienu dienu pie manis uz ielas pienāca puisis un teica, ka tik skaistu acu kā man, nav vēl redzējis. Iepazināmies, sākām komunicēt. Viņš ir ideāls, jauks- jebkuras meitenes sapnis. Satiekamies jau 2 gadus, nebija diena, kad viņš man nebūtu izteicis komplimentu par manām acīm. Pat nofotografēja tās un uzlika kā ekrāntapeti telefonam. Es ļoti viņu mīlu, par mīlestību no viņa puses nešaubos. Vakar viņš mani bildināja, teica, ka sapņo par to, ka mūsu bērniem būs manas acis. Man ir krāsainās kontaktlēcas.
6. 3 gadus mokos ar ellīgām galvassāpēm, mūžīgo asinstecēšanu no deguna un ģīboņiem. Septembrī pateica diagnozi- labdabīgs smadzeņu audzējs. Domāju, ka nekas, pārdzīvošu. Bet palika daudz sliktāk. Radinieki domā, ka es mirstu. Pēc mēneša man paliek 17, bet viņi domā par to, kurš dzīvos manā istabā, kad manis nebūs.
bet raksts ideāls!