14.daļa! Lai labi lasās! 
1. Mana inteliģentā māsa, kura zina 3 svešvalodas, savu mūžu nav dabūjusi 8, nevienam nav pateikusi rupju vārdu, iemīlējās gopņikā ar 9 klašu izglītību, kuram nav puse zobu, un ar oficiālo diagnozi ''alkoholisms'' 22 gadu vecumā. Es centos viņu vest pie prāta, bet vecāki teica, lai es neiejaucos viņas dzīvē, un vispār, nevar tā spriest par cilvēku, varbūt viņam ir zelta sirds.
Viņa apprecējās ar viņu. Viņš dzēra, pārdeva lietas no mājas, un sāka pacelt roku pret viņu. Viņa ēda pie vecākiem(mājās parasti nebija ko ēst), zilumus maskēja ar tonālo krēmu un uz visiem maniem piedāvājumiem aiziet no viņa un nemaitāt sev dzīvi, atbildēja, ka mīlot viņu.
Kārtējā strīda laikā viņš atsita viņas galvu pret stūri. Viņa dabūja invaliditāti, sāka slikti dzirdēt un raustīt valodu, bet uz piedāvājumiem aiziet no viņa izmisīgi atbildēja, ka nevar pamest dārgo cilvēku, un ko tādu varot ieteikt tikai cietsirdīga maita.
Rezultātā ''dārgais cilvēks'' nodūra viņu ar nazi un man vairāk nav māsas. Nožēloju, ka neaizvedu viņu ar varu.
2. Es savai mammai piedzimu 16 gadu vecumā. Tētis no mums aizgāja, tāpēc ka mana māte ir staigule. Bieži vien mūs ar mammu pieņem par māsām. Viņa ir diezgan stilīga. Es satikos ar puisi, viņam ir 26, un pa īstam iemīlējos viņā. Mums bija viss- sekss, romantika, mīlestība. Kad iepazīstināju viņu ar savu māti, viņš bija apjucis, bet mammai acis bija kā 5 rubļu monētas. Pēc tam pēc ilgas nopratināšanas viņš atzinās, ka klubā izvālēja manu mammu.
3. Man ir vēzis. Bet tas, lai cik dīvaini neliktos, nav pats traģiskākais. Kad es to pateicu mammai, viņa atbildēja:''Pietiek runāt muļķības, mēs taču teicām, ka mašīnu uz 19 gadiem neuzdāvināsim''. Labākā draudzene pateica:'' LOL, nu tu dod'', bet puisis:''Kādas tik metodes meitenes neatrod, lai neatlaistu no sevis puisi''. Paši tuvākie cilvēki man NENOTICĒJA.
4. Es dzīvoju ar mammu, opīti un omīti. Tēvs maksāja alimentus. Kad man bija 10, mana ģimene gāja bojā. Brauca no vasarnīcas un avarēja. Mani vienmēr ņēma līdzi, bet te mamma atļāva iet uz dzimšanas dienu bez viņas. Ārsti teica, ka vectēvam notika sirdstrieka, un viņš netika galā ar vadību. Bēres. Tad es iepazinos ar tēvu. Bērnu aizbildniecība mani viņam atdeva, kā vienīgajam radiniekam, viņa ļoti pozitīvajā ģimenē ar 3 dēliem, lielu māju un 2 mašīnām. Tagad man ir 15. Man ir parādījusies māsa. Brāļus vadā uz ģimnāziju, bet mani uz parasto skolu. Es viņiem esmu nekas. Man ir istaba sētnieka korpusā ar ar galdu, krēslu, gultu un skapi. Viens no apsargiem man atdeva māsas veco klēpjadatoru, kā noslēpumu pateica wi-fi paroli, lai es varētu internetā atrast mācībām vajadzīgo informāciju. Man maksā nelielu algu par suņu aprūpi. Drēbes pērk second-hand veikalos manas māsas aukle par naudu, kuru reizi sezonā viņai dod mans tēvs. Es ēdu kopā ar sētnieku un apsargiem. ''Ģimene'' nepievērš man uzmanību. Priekš viņiem manis nav. Viņi brīvdienās lidoja uz Dubaiju. Es cenšos mācīties, lai izrautos no šīs elles, nožēloju, ka negāju bojā ar saviem mīļajiem. Nevaru izturēt.
5. Gada laikā biju dažādos konfliktos ar māsu(viņai ir 17). Vienmēr smējos par viņu, teicu, lai viņa iet notievēt un tādā garā. Viņa man atbildēja ar to pašu. Es neiedomājos par to, ka tas viņai varētu sāpēt, un viņa to arī neizrādīja. Vakar mana māsa nokļuva slimnīcā, bulīmijas 3.stadija. Viņa lietoja nesaprotamus preparātus, lai notievētu, pie sava normālā svara 53kg uz 169 garumu. Viņa vemj asinis, iespēja, ka viņa pilnībā atlabs, ir maza. Es redzu, kā šis mazais radījums mirst manā acu priekšā. Šodien mamma atdeva man viņas dienasgrāmatu. Saturs mani satrieca! ''Es tā mīlu savu vecāko brāli. Negribu ar viņu vairāk strīdēties. Viņš visu redz, viņam ir taisnība, man vajag tievēt'''.
6. Man ir 17 gadu. Augu ļoti turīgā ģimenē, personīgajiem tēriņiem man deva diezgan lielas summas. Man bija draudzene, no pirmās klases kopā. Kad mēs ar viņu kaut kur ejam, pa veikaliem vai kafejnīcām, es bieži vien ''izmaksāju''. Nesen uzzināju, ka viņa vēlas sev Ipod Nano, tikai nevar viņu atļauties. Es viņai to uzdāvināju dzimšanas dienā. Pēc tam saslimu, bet aizgāju uz skolu, gribēju uztaisīt pārsteigumu. Un izdzirdēju, kā klasē mana draudzene teica:''Lūk, ko man šī lose uzdāvināja! Vai, ja es zinātu, ka viņu ir tik viegli apvest ap stūri, gribētu Ipad. Uz jauno gadu gribēšu sev Iphone, haha''. Bet es gribēju viņu vasarā paņemt līdzi uz Barselonu.
