local-stats-pixel fb-conv-api

Kāpēc mūsu bērnība bija TIK forša.112

1789 22
1789 22 112 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 112

0/2000
Atceros kā bērnībā skrējām pa lauku ar zariem rokā un spēlējām kariņus, iztēlojāmies, ka esam spiegi, spoku mednieki. Vajadzīga tikai bija iztēle un varēja spēlet visvisādas spēles.
81 1 atbildēt

ir lietas kas vēl mūsdienās ir bet par to ka jaunieši dzer, ieurbjās telefonā un par stiligam uzskata dziesmas par seksu un piedzeršanos - piekritišu.  Pats vakar jelgavas pilsētas pasāžā  biju. Tā pavēroju lielākā daļa jaunieši kas apkārt bija, staigājā ja zombiji skatoties savā sūda viedtālrunī.. emotion Liela daļa mūsdienu jaunieši ir stulbi deģenerāti kas zin kā parazitēt apkārt ar telefoniem, regulāri dzert un meklēt kādu ar ko nopis*ies.. Galīgi neprot izklaidēties bez tā visa. Mana bērnība bija spēlējot spēles, braukājot ar riteņiem un pagalmā smilšukastē taisot ceļus un spēlējoties ar mašinītēm. Tagad 7 gadigajiem tādas rotaļlietas neeksistē, jo viņiem visiem ir datori ar GTA vai CS. Mani jaunibas gadi pagāja arī uzturoties arpus telpām, telefonu vilku ārā tikai un vienīgi tad kad vajadzēja kādu sazvanīt vai kāds zvanija. Izklaides bija ar draugiem, ar motorolleriem pabraukāt pa vasaras saulainajām dienām, ķert piedzivojumus, kad aizbraucām uz savu "tusiņu vietu" mēs prosta runājām  jokojām un aprunājām ko varētu uzlabot pielikt rollerim, nevis aprunājām kurš piedzērās, kuru menti savāca  vai kurš ar kuru ir nolaidis. Tādas lietas pat prātā nenāca. emotion    Arī tagad kad esmu pieaudzis es labāk garažā paskrūvēju autiņu, nekā eju uz klubiem, bāriem vai citiem pasākumiem kas pilni ar mazgadīgām *****ām un dzērušiem swageriem hipsteriem un citiem meiteņpuikām (jo mūsdienās ir stiligi vīriešiem būt sievišķigiem un sievietēm būt mauciskām)   Arī smartphona man nav, un arī es nepirkšu tādu mēslu tik ilgi kamēr veikalos būs pieejami normālie mobilie. Jo man ir dzīve, man  pietiek ar internetu mājās, nah man to vazāt līdz, un ari ja es esmu ārā ar kādu tad es komunicēju ar tiem  ar kuriem esmu ārā, nevis  prosta barā sēžam netā un čatojam tur emotion Pats nesen redzēju ainu picērijā. Pie viena galda sēž 4 jaunieši, Visi acis nemaz nepaceļ no telefoniem un nesarunājās viens ar otru. emotion Nožēlojami emotion Lai vai kā es varu teitk ka man ir bijusi bērnība. Bet vai to pašu var teitk tie 13 gadnieki kas jau dzer un pīpē "zaļo", vai tās 15 gadnieces kuras sestdienu rītos dzer avarijas kontracepciju vai pēc noteikta laika ar bailēm kārto grūtniecības testus?  I don't think so. Tā ir nožēlojama dzīve, nevis labi pavadīta bērnība / jaunība.

70 4 atbildēt
manaa beerniiba bija saldejums "gaizinsh" kursh maksaja 25sant :( manaa berniba, siichi vaaca pudeles peec Janjiem un nodeva, lai sapirktos saldejumu, nevis pielaktos graavii. Un vispar, kvass tad bija garshigaks.
49 0 atbildēt

Man nav e-klase, pie vecomate veljoprojam ir konfektes, vafeles ir kraukšķīgas, bumbu tagad ari var spēlēt līdz vakaram!

Taakaa daudz lietas var darit ari mūsu laikos, ja neesi slinks!

22 0 atbildēt

Mana bērnība bija TIK forša, jo par 2. santīmiem, piemājas viekalā varēji nopirkt 4tras končas :D

Un man bērnība bija tā "visa dzīve vienos priekos, trusikos un gumijniekos"

17 0 atbildēt
Riktigi pārspīlēts ar mūsdienām. Pateicoties dažiem indivīdiem, bet tikpat labi gan jau tavā bērnībā arī spēra alu, vismaz mans brālis tā darīja.
14 0 atbildēt

Atšķirī'ba kurā rajonā tu dzīvoji un JA tu biji pārāk lēns lai aizmuktu no tiem PEDARASTIEM tad man žēl tevis...

14 0 atbildēt
Ne visiem tā ir; man ir 14 un es, piem. McDonaldā esmu bijis mož 4 reizes, savam telefonam pats sakrāju, pa vasaru strādājot, nav laika stundām sēdēt pie kompja, jo mājās jāstrādā, pīpēt arī - pamēģināju, bet nopietni nepīpēju - gan naudas, gan sevis žēl
14 0 atbildēt

Visiem liekas sava bērnība lieliska. !!! To sauc par nostaļģiju....

Nopienti cilvēki....

Vecākiem maniem 90 algas bija dirsa stradaja smagāk neka jebkad pelnija maz ....  nabadzības limenis šausmigs un man ta pat patika sava berniba kapēc ? Tapēc ka nostaļgija un vecāki slēpa ikdienas problēmas no manīm

13 0 atbildēt

Nesajauci ar manējo bērnību:D

10 0 atbildēt
Nu varbūt tā ir, ja dzīvo bolderājā, bet mēs ar krieviem sitām bumbu nevis kāvāmies. . .
8 0 atbildēt

Es ķip esmu šā gadsimta bērns, un daudzas lietas tagat arī ir tās kuras tu pieminēji.

7 0 atbildēt

Es vienīgais izmantoju, papīra dienasgrāmatu? E-klasē ieeju, lai tikai apskatītos atzīmes.

7 0 atbildēt

Es bieži par šo iedomājos, it īpaši kad no Rīgas aizbraucu uz savu dzimto mazpilsētu. Kad biju maza, tad savu pilsētu atceros kā īstu paradīzi. Skolas zaļajā pagalmā vienmēr spēlējāmies ar fiškām vai lecām gumijas, lielais piedzīvojums bija aiziet uz tuvējo veikalu, jo ja makā bija lats, tad jutos kā bagātniece. Lielie prieki bija čipsu pakās atrast vēl kādu fišku vai košļenēs vēl nebijušu uzlīmi. Atceros cik burvīgs bija pilsētas centrs, kā ar draugiem uz asfalta zīmējām sauli un mākoņus, un vēl nez ko, kā stundām ilgi sēdējām bibliotēkā pētot grāmatas par vietām, kurās sapņojām reiz būt. Kad sākās tīņu gadi, tā vietā lai pie veikaliem diedelētu cigaretes un piektdienās meklētu vietu kur piedzerties, ar draugiem gājām uz tuvējo ezeru, stundām ilgi spēlējām bumbu, braucām uz jūru, lēkājām pa viļņiem, braukājām ar velosipēdiem un beigu beigās izaugām - bez planšetēm, bez viedtālruņiem, bez bieziem makiem, taču ar cilvēcību, ar sapratni par dzīvi, ar cieņu pret veciem cilvēkiem un mīlestību pret dzīvniekiem.

Tagad, iebraucot savā dzimtajā pilsētā, man gribas skriet prom ko kājas nes. Protams, jaunā paaudze ir tāda kāda ir visur, arī Rīgā, taču savā pilsētā, kuru atceros ar siltām atmiņām, mani pārņem vislielākās šausmas. Pa ielām pārvietojas neskaitāmas jaunās māmiņas, kurām knapi gadi 15, bet pie vienas rokas bērns, otrā rokā smēķis. Pie klubiem pārdzēruši jēgu tenterē strīdus un kautiņus meklējoši jaunieši. Pēcpusdienās, kad vēl apkārt ir cilvēki, nav nekāds brīnums, ja kāds tev pieskries, ar kulaku iedos pa seju un atņems naudu un personīgās mantas. Sīkie, kuri knapi izlīduši no autiņbiksīšu vecuma, lamājās, spļaudās, pasūta trīs mājas tālāk vecākus cilvēkus, spīdzina dzīvniekus un sarīko scēnas, ja uz apaļo 10 gadu jubileju nav aizvesti uz McDonaldu un dāvanā nav saņēmuši jaunu datoru. Ir pazudusi cilvēcība, saskarsme vienam ar otru, līdzcietība, tā vietā nākusi nežēlība, necilvēcība, necieņa gan pret citiem cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan, galvenokārt, jau pret sevi pašu.

Nesaku to, ka VISI jaunieši un bērni mūsdienās ir tādi, taču, diemžēl, tie, kuri tādi ir, ir tie, kurus ikdienā visvairāk redz. Skumji, ka tā, taču prieks vismaz par to, ka es piedzimu laikā, kurš mani izaudzināja par labu cilvēku.

7 0 atbildēt

lai arī piedzimu 90-to gadu beigās, pirmos piecus dzīves gadus pavadīju fanojot par pokemoniem, spēlējot fiškas un pat vienreiz izbraucu ar vilcienu. pēc tās reizes pat nav gadījies ar viņu braukt. 

6 0 atbildēt

10. Man arī tagad ir papīra dienasgrāmata. Tiesa, visam paralēli iet arī e-klase, bet pilnībā no papīra formāta dienasgrāmatām skola atteikties nevar, jo visi skolēni nelieto e-klasi..

6 0 atbildēt

Atliek piekrist :)

6 0 atbildēt

Šis viss šajā mājaslapā jau ir 1000x pārmalts. Tukša nostaļģijas dzīšana, kura visiem jau sen ir apnikusi.

6 0 atbildēt
Tikpat labi jau varēja teikt: "mana bērnība bija TIK forša, jo stumdīties nozīmēja grūstīties nevis nodarboties ar seksu".
4 0 atbildēt

Es esmu nieka 98 gads,jeb man ir 16 gadi.

Bet mana bērnība tik tiešām bija aizraujoša,katru dienu gājām arā spelējām futbolu,un visādas spēles kā paslēpes un daudz ko citu.Manos 8-9 gados arī nebija diži telefoni,nevienam draugam nebija.Atceros skolas laikā ap 2 klasi klasesbiedram nopirka telefonu,kuram zvanot sānos gaismiņas deg.Pēc skolas mēs negājām mājās lai spelētu minecraftu,bet domājām,kur aiziet,kur pabraukt ar riteņiem.Atceros to pašu 1 latu,ar kuru tik tiešām varēja justies bagāts.

Īstenībā stulbi redzēt tagad,ka kāds jaunietis pat atnākot uz jaunu skolu,lai tajā mācītos,pat direktorei stāstot,sēž savā stulbajā telefonā un sarakstās whatsapā.

3 0 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »