Kā esat pamanījuši cilvēki atšķīras un lielu daļu dzīves mums ir grūti saprast citu cilvēku rīcību mērķus jeb - kāpēc cilvēks dara tā un ne citādi.
(interesentiem atstāju testu avotā)
Kā esat pamanījuši cilvēki atšķīras un lielu daļu dzīves mums ir grūti saprast citu cilvēku rīcību mērķus jeb - kāpēc cilvēks dara tā un ne citādi.
(interesentiem atstāju testu avotā)
Tikai galvenā problēma ir pamanīt, ar kādu cilvēku mums ir darīšana.
Viens no galvenajiem kritērijiem ir visiem labi dzirdētā introversija/ekstraversija.
Taču atšķirt introvertu no ekstraverta nemaz nav tik viegli kā varētu likties, proti - nevienmēr kautrīgs cilvēks ir introverts un runīgs cilvēks - ekstraverts.
Pirmkārt, cilvēks nekad nevar būt simtprocentīgs introverts. Tādā gadījumā-runa ir par cilvēku ar autismu. Komunikācija ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, komunicē visi-neatkarīgi no cilvēka tipa.
Galvenā atšķirība ir enerģijā - ja cilvēks lielākoties nogurst atrodoties vienā telpā ar daudz cilvēkiem, tad darīšana ir lielākoties ar introvertu. Nevajag to jaukt ar nevēlēšanos vai vēlēšanos atrasties kopā ar pārējiem. Introvertam var arī patikt ballītes, var patikt daudz draugu, var patikt iet uz lieliem sabiedriskiem pasākumiem, taču viņš nevar fiziski visu laiku sarunāties ar cilvēkiem. Viņu nebiedē ilgi klusuma brīži - kas varētu nepatikt ekstravertam. Protams, introvertam ir iemācīts, ka nevajag ilgi klusēt, jo tas nav pieklājīgi, taču šī kominikācija nenāks viegli. Uzlādēt baterijas ir introverta nepieciešamība. Arī ekstravertam ir šī pati nepieciešamība, taču viņu tieši ''uzlādē'' apkārtējie cilvēki.
Tātad var teikt, ka introverts ''uzlādējas'' no savām iekšējām rezervēm, savām iekšējām jūtām, domu atspoguļojuma. Ektraverts- pārspriežot lietas ar citiem, gūst enerģiju no apkārtējiem cilvēkiem. Vienatne un klusums viņu drīzāk biedēs.
Ekstraversija - nenozīmē, ka cilvēks grib nemitīgi atrasties cilvēkos un ir drošs. Viņiem ir vairāk nepieciešams, lai kāds no malas reflektētu(atspoguļotu) viņu darbības, jo ekstraverts reti vēlas iedziļināties sevī. Ektravertiem arī ir lampu drudzis. Lai cik neticami daudziem liktos.
Es teiktu - ekstraverti ir enerģiskāki un pilnīgi neatsverami kā darbu darītāji, viņi ir krietni aktīvāki, jo viņu enerģija ir vērsta uz ārpusi līdz ar to arī visas darbības ir ārpusē. Taču vājais punkts ir emocionāla ievainojamība. Jā, jā, nepārklausījies. Tā kā ekstarverts koncentrējas darbam ārpusē, viņš nepievērš uzmanību savām emocijām vai lietām, kas to nomoka, tādēļ sevi bieži pārmocīs, lai novērstu domas no nepatīkamā.
Par nākamajām kategorijām gan jau ir dzirdējuši mazāka daļa cilvēku.
INTUĪTS/ SENSORIĶIS
Cilvēku uztvere ir tik unikāla,ka to nevar iedalīt tikai introversijā un ekstraversijā. Cilvēki domā arī ar dažādiem tēliem, proti, cilvēki domā gan kategorijā ''šeit un tagad'', gan arī ideju un tēlu līmenī.
Tu nekad dzīvē neesi sapratis, kāpēc tavs draugs nespēj atcerēties, kur ir nolicis lietas, vai nesaprot kā salabot krānu, lai gan tas ir tik elementāri?
Vai arī tu nesaproti kā cilvēki var neredzēt iespējas, kas ir tiem visapkārt, kā tie neparedz citu cilvēku darbības vai arī likumsakarīgus notikumus?
Lūk, arī vēl vēl viena atšķirība.
Intuīti pasauli uztver ar tēliem. Lielākoties tie ir ļoti radoši un mākslinieciska tipa cilvēki, kuri parasti maz uzmanības velta savam izskatam vai apkārtnes izskatam. Var dzīvot pieticīgā vidē, jo visskaistākais viņiem šķiet idejas. Runa nav tikai par grāmatu rakstīšanu vai gleznošanu. Idejas var būt arī reliģiskas, arī balstītas uz matēriju( izgudrojumi, biznesa idejas). Cilvēki dzīvo ideju dēļ, to darbības ir vērsta uz ideju. Un nav jau tā ka viņi iet pretī idejai bez nekāda seguma. Viņiem ir laba iekšējā sajūta par to kā ir jārīkojas - viņi intutīvi jūt kā ir jārīkojas, kā plūst ''laika upe'', kādi laiki ir gaidāmi.Daudzi intuīti, piemēram, jūt intutīvi kā rīkosies cilvēks, tādēļ māk ar to manipulēt , lai tiktu līdz mērķim.
Tajā pašā laikā tapetes dzīvoklī būs aplupušas, mati nemazgāti, mugurā diesviņzin kas.(Protams, ar izņēmumiem un tik traki jau nav, bet ideju jūs sapratāt). Intuīti nav cilvēki, kam prasīt praktisku padomu - viņi labāk pateiks tehnoloģiju kā labāk lieta darāma, bet pašiem viņiem spēka reti pietiks.
Sensoriķi pasauli uztver ar savām piecām maņām. Viņi perfekti jūt lietu materiālu, smaržas(tas ir viens no veidiem, kā noteikt sensoriķi-viņš apspriedīs smaržu un liks to izbaudīt arī citiem, liekot pasmaržot), sevi būs ielenkuši ar komfortablām lietām, lielisku ēdienu(ja nav naudas grūtības). Tā kā jūt materiālu - ir neaizstājami sava darba meistari, apģērbs ir komfortabls, tīrs.
Svarīgi ir arī just savu ietekmi uz notikumiem, jābūt valdniekam pār situāciju, centīsies strukturēt lietas - plānot, jo ir bailes nepaspēt lietas izdarīt laikā. Un principā vienmēr arī iesākto izdarīs līdz galam, jo sensoriķiem ir spēcīga griba. Necieš haosu, ir svarīga noteiktība lietās.
Ja tev ir grūtības noteikt - kas esi vairāk no šiem abiem- tad vislabākais, kā notiekt ir skatoties uz šo abu parametru negatīvajiem patrametriem.
Cilvēkiem piemīt gan sensoritāte, gan intuīcija, tikai atšķirība ir tajā kas dominē.
Ja dominē intuīcija- cilvēks liekas apmaldījies nonākot reālos apstākļos - nezina, kā rīkoties ar darbarīkiem, tāpat nepievērš uzmanību smaržām, neredz traipus- nevis izliekas, ka neredz un nejūt, bet patiešām nepamana. Tāpat arī intuīti ir izklaidīgi, lido mākoņos- tāpēc var saplēst priekšmetus, tos pazaudēt - galu galā traumēt sevi.
Sensoriķiem toties ir negatīvā intuīcija- bieži uztraucas par nenoteiktām briesmām, baidās no ārējiem apstākļiem, kas ir nelabvēlīgi. Neuzticas plūšanai pa dzīvi, grib kontrolēt nekontrolējamas lietas, piemēram citu cilvēku rīcības, laikapstākļus un tamlīdzīgi. Grūti pacieš atkāpes no ieplānotā un neparedzamas situācijas.
Loģika un Emocijas
Kas ir svarīgāk un kas ir galvenais dzīvē? Abi, jo tas ir vēlviens komponents cilvēka psihē.
Nevajag nodalīt pa dzimumiem - protams, emocionālo(ētisko) tipu vairāk ir vērojams starp sievietēm un loģisko starp vīriešiem, taču šīs lietas noteiktā proporcijā ir atrodamas visos.
Loģika.
Loģisks cilvēks no ētiska neatšķiras ar to, ka vienam strādā galva, bet citam nē. Loģiskais tips cenšas būt objektīvs, savus spriedumus par šo pasauli rada no iegūtās informācijas, kas ir uzticama, tāpat arī mēģina strukturēt šo pasauli. Nevajag jaukt ar sensoriku - strukturēt loģiskajam nenozīmē rakstīt plānus, tas nozīmē radīt sev saprotamas iekšējas shēmas, lai izprastu pasaules darbību. Strukturē lietas sistēmās un kategorijās. Lieliski atceras faktus, jo tie ir nepieciešami, lai argumentētu un sarunātos ar cilvēkiem.
Izcili!
Šis raksts man palīdzēja ne tikai saprast citus cilvēkus, bet arī pašam sevi.