Viens nokomentēja man citus rakstus, kapēc es visu laiku par meitenēm. Nu lūdzu būs raksts par puišiem ;) Ieskats no kāda puiša dzīves. Domāju būs interesanti lasīt ;) Īstenībā varētu būt fakti no dzīves ;)
Kā dzīvo īsti mužiki :D14
Dzīvoju es Rēzeknē. Esmu ļoti draudzīgs cilvēks. Dzīvoju kopā ar draugu, jo vienam pašam nepietiek naudas dzīvošanai. Abi ar draugu pārvācāmies no citas pilsētas. Reizi dzīvokļa īpašniece pacēla īri. Nu mēs neapjukām un pacēlām īrnieku skaitu :) Vienreiz saimniece pamanīja, ka kaut kas nav kārtībā. Viņa man pazvanīja un pajautāja: Cik jūsu tur dzīvo? Es atbildēju: 10. Viņa man atbild: zinu tevi ar taviem jokiem. Nopietni, cik jūsu tur ir? Mēs neko nerunājām, ka jūsu būs vairāk. Es viņai atbildēju,
ka septiņi. Beigu beigās nonācām līdz ciparam trīs un viņa atviegloti nopūtās. Tādā veidā jūs variet panākt, ka saimniece ir priecīga par jaunu cilvēku ievākšanos nevis pretēji ;) Labāk trīs nekā septiņi.
Mēs tagad dzīvojam trijatā un dzīvojam ļoti draudzīgi. Mums nav nekāda grafika, kurš uzkops dzīvokli. Dzīvokli uzkopj tas, kuram pirmajam sāk likties, ka dzīvoklis ir aizmēslots. Man personīgi nekad nelikās, ka dzīvoklis būtu aizmēslots. Bet vienu dienu draugi neizturēja un pienāca man klāt un teica: Klausies Aigar. Pienācis tavs laiks, lai tev liktos, ka dzīvoklis ir aizmēslots. Es viņiem atbildēju: A kas dzīvoklis pied**sts? Viņi: Jā. Es viņiem: Nu jūs pamanījāt un jūs arī tīriet. Pēc tam, kad ar seju pamodos netīro zeķu kaudzē, tad man arī sāka likties, ka nav pārāk tīrs dzīvoklī.
Mēs kad ievācāmies dzīvoklī tur nekā nebija. Pat aizkaru nebija. Es kad apciemoju vecmammu paprasīju, vai nevar iedot kādus aizkarus. Viņa man uzreiz: tā, pagaidi. Un atgriezās ar aizkariem. Iedeva man vienu aizkaru komplektu un teica: kad šie paliks netīri, tu man tik pasaki un iedošu jaunu komplektu. Es nesapratu kapēc nevarēja iedot uzreiz divus. Viņa man paskaidroja: ja skolā pazudīs viena komplekta vietā divi, tad tas būs pārāk aizdomīgi.
Mani draugi bieži brauc uz mājām pie vecākiem un vadā dažādus produktus un visādu ēdamo. Man par to tik prieks. Es arī vadāju bet tikai nevis uz dzīvokli, bet no dzīvokļa uz vecāku mājām. Kad sāka tas apnikt es vienkārši paprasīju draugiem uzreiz pa tiešo iedot maniem vecākiem
Netālu no mūsu mājām atrodas kinozāle. Bet mēs uz turieni neejam, jo kino skatamies mājās internetā. Vienkārši biļete uz kino maksā 15 eiro un internets mājās maksā 15 eiro. Uz kino aiziesi tikai vienu reizi, bet mājās internets ir visu mēnesi. Un par vienu biļeti trijatā uz kino neaiziesi. Atšķirībā no trenažieru zāles. Mēs visi staigājam uz viena abonementa. Neskatoties, ka tas abonements ir ceturtā drauga. Draugs tāds nokačājies un kartiņā izskatās daudz lielāks. Bet viņš teica lai neuztraucamies. Ja kādam par to ir šaubas, ka tā ir mūsu kartiņa, tad viņš piebrauks un ieskaidros, ka tā ir mūsu. Tā nu mēs visi trīs sēžam nokačājušies un skatamies mājās kino.
Citi saka, ka kinoteātrī labāk skatīties filmas, jo lielāks ekrāns. Mājās vienkārši piebīdi ekrānu tuvāk un arī būs lielāks ekrāns. Kino var ēst popkornu. Mājās var ēst popkornu, var ēst siļķīti, var ēst salātus. Visu ko draugi ir atveduši no mājām un es neesmu aizsūtījis saviem vecākiem. Kino ir labāka skaņa. Nu es ēdu tik skaļi, ka man vienalga kāda skaņa. Praktiski tāpat neko nedzirdu. It īpaši kad man saka lai padalos, tad vispār neko nedzirdu.
Kino nevar skatīties filmas sēžot tikai apenēs. Mājās to var. Mājās to var darīt pat bez apenēm. Skatoties kas skatās un kādu filmu skatās. Kino nevari uzlikt filmu uz pauzes ejot uz tualeti. Mājās to var. Mājās var pat paņemt filmu līdzi uz tualeti un atstāt draugus uz pauzes. Un pēc tam atkal pamosties ar seju netīro zeķu kaudzē un konstatēt, ka dzīvoklis jāiztīra.
Dzīvoklim ir arī balkons. Vienreiz dzirdēju, ka šauj salūtu. Izgāju uz balkona paskatīties. Jo tas ir skaisti un bezmaksas. Salūtu neredzēju, toties redzēju, kā divi lejā kaujas. Tas nav salūts, bet tāpat interesanti. Kauja sāka iekarst un izplēsties. Viens pasauca savējos. Otrs pasauca savējos. Nu ko ta es. Es arī pasaucu savējos. Stāvam trijatā vērojam kautiņu. Piedalīties kautiņā no balkona ir pats labākais variants. Tu vari teikt visu ko vēlies, bet viņi līdz tevīm netiks. Galvenais lai balkons ir augstāk par kautiņu. Ja balkons ir kautiņa augstumā, tad kautiņš jāvēro klusītēm un jātēlo neredzamo. Ja pēc salūta parasti saka, ka sūdīgs, tad pēc kautiņa nē. Vienmēr būs ko redzēt un ja nebūs ko redzēt, tad būs par ko pasmieties.
Mūsu mājā ir mājas vecākā. Veca vecene ar spalgu balsi. Vispār nesaprotu kapēc tādas ir vajadzīgas. Viņa visu laiku vāc kaut kādu naudu. Viņa atnāk un prasa 2 eiro. Prasu kapēc. Viņa atbild, ka ziemassvētku eglei. Savāks naudu un padjezdā ieliks egli. Es tā padomāju. Mājā ir 150 iedzīvotāju. Par 300 eiro nopirks tik lielu egli, ka padjezdā neielikt. Viņa man atkal saka: tādu naudas summu mēs vācam tikai tapēc, ka rēķinamies ar to, ka būs noteikts skaits iedzīvotāju, kas nesamaksā. Es viņai pateicu, lai mani iekļauj to cilvēku skaitā, kas nesamaksā. Viņa iekļāva. Pateica, ka ir 3 cilvēki, kas nemaksā, un visi no mana dzīvokļa. Es atbildēju, ka mēs par stabilitāti. Nav ko mainīt un svaidīties ar viedokli šurpu turpu :)