Mūsu dzīvokļa priekšā aiz loga kokā sēdēja kaķis. Kaķis izmisīgi auroja, ap viņu lidoja vārnas, mēginādamas ieknābt, bērni un pagalma babuļi centās pierunāt kaķi nokāpt, bet mana sieva, cenšoties netrāpīt kaķim, biedēja prom vārnas, apmētājot tās ar kartupeļiem. Vardu sakot, festivāls pec pilnas programmas.
Kārtīgi uzjautrinājies par pasākumu, ieteicu sievai aiziet un apsmērēt koka stumbru ar baldriāna pilieniem. Knifs ir tāds, ka baldriāni ož pēc kaķeņu dzimumorgānu sekrēta meklēšanās laikā un - ko tikai nevar paveikt seksa dēļ!
Atsauktie ugunsdzēsēji teica, ka dotajā vietā viņi pie kaķa tikt klāt nevarot un piedāvājās dabūt lejā kaķi ar ūdens strūklu, pret ko kategoriski iebilda sieva un babuļi. Izdomajusi visus variantus, ka varētu uzlīst kokā pati, pašā vakarā sieva sadarbībā ar babuļiem tomēr notriepa koka stumbru ar baldriāna pilieniem.
Naktī ap koku notika kaut kas neaptverams. kautiņi, dvēseli plosoši bļāvieni. Vārdu sakot, pilna mēroga runču karadarbība. Bet no rīta, kad es devos uz darbu, koka sēdēja jau septiņi bļaujoši kaķi. Pat nezināju, ka apkārtnē to ir tik daudz. Pats interesantākais ir tas, ka kaķa - pioniera, kura dēļ izcēlās viss šis cirks, karnevāls un traģēdija vienā iepakojumā, kokā vairs nebija.
Vārdu sakot, ja kādreiz izlemiet dabūt kaķi lejā no koka- ja kaut ko smērēt ar baldriāniem, tad vislabāk tomēr ne koka stumbru, bet kaut ko, ko var aizvākt un utilizēt, nesatraucot lieki apkārtnes pūkaino sabiedrību.
