Es nezinu kā tagad, 80.gados un 90.gadu sākumā man sencis uz kuģa par ārstu rukāja, tad tāds internets vispar nebija, intelsat telefons vai tikai ostā, bet bija telegrāfs uz katras tupeles, no kuras uz jebkuru pasaules vietu varēja sūtīt.
Alga - krastā 100 - 200 rubļi, a jūrniekiem vismaz 1000$, pie tam, visos krastos uz kuģu kāpa starptautiskās jūrnieku arodbiedrības pārstāvis, lai pārbaudītu, ka ir samaksātas algas, dod ēst, utt. Ja nebija algas samaksātas, kuģi momentāli arestēja, un nelaida tālāk, kamēr alga nebija izmaksāta. Tāpēc jūrniekiem bija valūta, un to psrs un vdk aģenti nu nekādīgi nevarēja savākt kamēr peld pa jūru, bet oficiāli piedāvāja atpirkt pa 4rubļi = 1$ (kaut gan oficiālais kurss bija 64kapeikas par 1$).
sencis brauca uz ledusskapjiem. kad sabruka psrs, kuba nofraktēja veselu kuģi kā ledusskapi visai valstij, jo momentāli sabruka enerģijas apgāde (vairs nepiegādāja naftu), vot tad bija gan tuvu vājprātam, jo rijamais vai nu makaroni vai nu rīsi, tušonka, zivis un dažādi dārzeņi, ko varēja dabūt kubā, un tā 11 mēnešus. Kopš tiem laikiem sencis neēd makaronus, tušonku, rīsus tikai ar suši.
Toties mums bija laba elektronika, bija sony walkman pleijeris gan ar austiņām, gan ar mazām tumbiņām (bet austiņas skanēja labāk) ar lādētāju lai nav jātērē bačas, un daudz kas cits.
Tagad uz kuģa laikam vislabāk būtu vai nu vecākajam vai galvenajam inženierim, vai nu kapteiņa tuvumā, lai normālāka alga, krastā labā kantorī varētu nopelnit to pašu.