Nesen norisinājās kārtējās zirgu skriešanās sacīkstes Apvienotajā Karalistē, kur par laimi, vai par nelaimi, bija dāmām tas gods atkal savā starpā sacensties, lai izceltu kaut kādu titulu, kurš vispār neko reāli nenozīmē, bet varbūt tas viņām sniedz tādu pat virtuālā 'pipuka' palielināšanos, kā večiem kaut kāds bembis.
Glamūrs un šausmas: Skaties, kā solīdās anglietes solīdi piedzeras6
179
2
Īsumā viss sākas normāli, kā kaut kāda parasta zaļumballe kaut kādā Ogres apvidū, tikai tā ir Apvienotā Karaliste. Reāli maznozīmīgs fakts.
Dāmas, kuras nekad nav lāga sauli redzējušas, vai vienkārši nepaspēja izstāvēt rindu uz solāriju, laiski pozē kaut kādiem fotogrāfiem, kuri mēģina laikus paspēt norīt mutē sakrājušās siekalas.
Man šķiet,ka ogļračiem ir iedegušākas kājas.
Es tāpat līdz galam nekad arī neesmu sapratis, par ko tad viņas sacenšas? Par neglītāko cepuri, kas uzlīmēta uz parūkas? Par bālāko ādu? Par oranžāko paštonējošo hu.ņu, kuru smērē tikai pa virspusi, bet aizmirst, ka ir arī kājām otra puse?
Vai tas ir vienkārši tups veids kā piedzerties? A dzer tad viņas vismaz uz tās Elizabetes rēķina?
Ja kādam likās, ka alu sievietes dzer tikai Latvijā, tad neesi kļūdījies, jo tā susla, kas ir tajā glāzē, noteikti nekvalificējas kā alus, ja nu vienīgi tas no divlitrenēm. Joprojām neesmu garšojis alu, kas garšo kā alus, ārpus Latvijas robežām.
Tas interesantais mirklis, kad zini, ka rīt būs pohmelis, bet po.uj, jādzer vēl.
Ok, nu tomēr kaut ko labu arī tur var redzēt. Vismaz kaut kāds mierinājums.
Karoč viss ir tik ļoti skaisti un briesmīgi no tiem dāmu pasākumiem, ka man pašam sagribējas dzert. Priekā!
Tev patiks šie raksti
