local-stats-pixel fb-conv-api

Depresija. Cilvēku pieredze.15

316 1

''Daudzi cilvēki, kuri cieš no depresijas, cieš vēl vairāk no tā, ka ir radies iespaids, ka depresija ir viņu vaina un viņu problēma, ar ko viņiem vieniem pašiem jātiek galā. Nemaz nerunājot par to, ka mūsu sabiedrība par jebkādām novirzēm no normas izsakās ļoti neglaimojoši un liek tev justies vēl sliktāk. Bet tā nav jūsu vaina, ka jums ir depresija. Tā nav jūsu vaina.''

316 1 15 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 15

0/2000
Visu laiku likās, ka depresija ir kaut kāds sīkums, kas radies vienkārši tāpēc, ka cilvēks pats uzpūš savas problēmas un pārlieku žēlo sevi. Vēlāk pati piedzīvoju depresiju. Un godīgi tas ir murgs, kuru nenovēlētu pat ienaidniekam. Tās izjūtas ir šausmīgas. Jau 4.gadu ar to cīnos, cenšos nepalikt vienatnē ar savām domām, nodarbināt sevi ar kaut ko, hobijiem. Riebīgākā sajūta tajā visā ir, kad sākas saasinājums. Ja ikdienā to var kontrolēt, tad gadās, ka atkal uzbrūk tās problēmas, piemēram, man tie bija uztraukumi par tuvinieku veselību. Un tad tu sāc domāt, nevari to pārtraukt, liekas, ka problēmas nāk virsū kā melns mākonis un ka, ja ne šodien, tad rīt kaut kas obligāti notiks. Liekas, ka nākotne ir vispār bez krāsām, visam ir beigas. Brīžiem nonāca tik tālu, ka jau sāku aizdomāties, kā būs, kad es palikšu viena. Un tā ir šausmīga sajūta. Šie saasinājumi parasti notika vasarā, tāpēc katru gadu vasara bija murgs, jo atkal tas viss sākās no gala. Pat darbs nelīdzēja. Tu sēdi kā zombijs, grimsti savās domās, neko neēd, nedzer, pat negribi no gultas celties, kaut ko darīt, jo fiziski nav spēka un šķietami jēgas ko sākt. Nelīdzēja pat sabiedrība un kaut kādi hobiji. Katru reizi, kad internetā, radio, televīzijā redzi kaut ko saistītu ar tavu problēmu, tās sajūtas atgriežas ar jaunu sparu. Huh, izrunājos. emotion Laikam izklausos pēc jukušās, bet lai nu. emotion
11 0 atbildēt
Depresija no nekā nerodas. Un pats cilvēks nemaz nevar izprast, vai ir depresija, ja nav speciāli macījies to atpazīt. Katrs dzīves tumšais brīdis, kad gribas sev galu darīt, uzreiz neliecina ka ir depresija. Tas tik pat labi var liecināt par dziļi psiholoģiskām novirzēm un vēlmi piesaistīt uzmanību. Lai nu kā, es ar neesmu eksperts, zinu vien to, ka par depresiju skaļi nerunā, jo sabiedrība to neizprot. Tas būtu tāpat kā veselajam mēģināt izprast slimo - neiespējami.
7 0 atbildēt

Es ciešu no naudas trūkuma organismā. Kaut kas līdzīgs depresijai. emotion

7 0 atbildēt

Depresiju var labi ārstēt ar smagu fizisku darbu!

7 1 atbildēt

Kad statistiski pieauga depresija? Sākot no 1970. gada. Kas pakāpeniski sāka parādīties 1970 gadā? Neoliberāla politika un globalizēcija. Praktiski tā saucamajai depresijas epidēmijai ir divi pieņēmumi: 1. Dēļ pārapdzīvotības ir palielinājusies konkurnce un prasības ir pieaugušas. 2. Politiķi izdomā "ienaidniekus" un piepelnās uz tā rēķina. Tas ko redzam mēs ir atraugas, nokauti pabalsti, samazināta dzīves kvalitāte, nepārtraukti draudi par drošību.

Tas ko es gribu teikt: jā, tā nav mūsu vaina. Tomēr, skatoties uz šādiem piemēriem tas nepalīdz saprast depresijas galveno iemeslu. Protams, sava labuma vārdā varam iet mācīties par terapeitiem, kuri nu atrisināt cilvēku problēmas. Varam likt rakstus ar piemēriem, lai kaut uz brīdi nomierinātu sevi, iedziļinoties citu cilvēku problēmās. Bet tie kuri tiešām grib izglābties, daudz noderīgāk ir skatīties uz visu šo cirku no plašāka skata punkta un tad arī ir vieglāk saprast, ka tā depresija kas ir uzklupusi daudziem ir tikai maza daļiņa no daudz globālākas problēmas.

6 0 atbildēt

Nu ja, vecais labais "draugs" depresija. Kas tas ir - to pastāstīt nav vienkārši. Tas ir kā audzējs no kura jātiek pēc iespējas ātrāk vaļā, savādāk agrāk vai vēlāk tas sasniegs savu maksimālo stadiju un vienkārši cilvēks izdarīs kaut ko muļķīgu ar neatgriezeniskām sekām. 

5 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt
Veiksmi! Lai izdodas!
2 0 atbildēt

Man ar bija kadreiz tāda kaite, kad agrāk nācās iet cauri tam, kas daudziem beidzās ar pašnāvību vai skolas apšaušanu. Bet kkād gāja gadi, es sapratu, ja es nemainīšu attieksmi pret lietām un skatījumu pret tā, nekas nemainīsies man apkārt. Es nesaku, ka depresīvie ir tie, kas neko negrib darīt utt. Vnk ir jāiegūst spēks tam pretoties visām domām un pārejam, mēs vairākumā esam smagām lietām cauri gājuši, bet ir cilvēki, kuri ir izgājuši daudz smagākām lietām nekā mēs, un viņi smaida no sirds, viņi neļāva tam sevi pazaudēt. Viņi saglabāja sevi. Ceru, ak šis teksts neizraisīs nosodīšanu, vnk ceru, ka motivēs pārdomāt kaut ko savā dzīvē.

3 1 atbildēt
Vēlētos , lai jūs kāds šo izlasītu , ja tomēr es izlemšu aiziet no šīs dzīves . Stāsts ir vienkāršs - esmu ar novirzēm - narciss , sociopāts un emocionālais vampīrs - trīs vienā . Bija man meitene , labsirdīga , ar tādiem pašiem radiniekiem un daudz draugiem . Bijām kopā vairāk kā 10 gadus . Viņai bija grūti , man labi . Viņa gribēja daudzas reizes aiziet , bet es vienmēr tiku atpakaļ . Līdz beidzot viņa aizgāja . No sākuma man bija vienalga , bet tagad es saprotu , ka bez viņas nekādi . Man bail nomirt vientulībā , bail dzīvot sev . Nemāku . Patreiz es viens esmu , jau daudzas dienas domāju par pašnāvību . Pārāk skaista bija mana dzīve , lai tagad dzīvotu pelēcīgi . Man nav drosmes to izdarīt . Bet nav arī drosmes dzīvot pelēcīgi . Es vēl šaubos .
0 0 atbildēt

Ja cilvēks mīl dzīvi, tad mīl to visās tās izpausmēs, pieņem un mīl nāvi, depresijas, ciešanas, slimības, nabadzību. Dzīve ir kā skaista torte, bet, ja mēs ņemam no tās tikai to, kas patīk un garšo, piemēram, ogas, tad pāri paliek tikai sabakstīts cepums, un mēs apzogam sevi, neļaujot izbaudīt visas tortes garšas nianses.

0 0 atbildēt