Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
425

Tā ir sagadījies, ka esmu 90’to gadu bērns. Dienas kad nebija viedtelefonu, jaudīgu datoru, laba interneta. Līdz ar to vajadzēja pašam meklēt izklaides. Nejau tur klarnetes pūšanu vai tautas dejas. Man prātā bija bija daudz kas jaudīgāks, par to arī pastāstīšu.

Atceraties bija tādas lietas... Autors: Panzer Bērnības rotaļas, par kurām varēja dabūt zilu aci un jēlu pēcpusi
1.

Atceraties bija tādas lietas kā bombenes? Jā? Nu man apnika tās mētāt tā pat vien, tādēļ sāku tās bāzt visādos caurumos, ne savējā, protams. Stikla pudeles BOOM! Vardes BOOM! Kurmja alas BOOM! Utt.

Tomēr, viens gadījums izvērtās daudz trakāks. Tā kā dzīvoju daudzstāvenē, mums pie kāpņu telpas ir mistkastes truba, kurā met musaru. Tā nu es iedomājos tur nolaist bombenes, ne vienu, ne divas, ne trīs, bet desmit sasietas kopā. Aizdedzinu, iemetu un gaidu. BOOM! Jā, blīkšķis iespaidīgs, bet tas nebija kas mani pārsteidza. Dīvaini sāka likties dūmu un dīvainas smakas parādīšanās. Ouh well, neko darīt...

Bet pēc 20 minutēm, mājas pagalmā ugundzēsēji dzēš kūpošu un pusizkusušu mistkasti. Šoreiz tiku sveikā cauri, kā nekā līdz nākamajam rītam nekustīgs gulēju gultā   

Laukos bija pamesta rūpnīca... Autors: Panzer Bērnības rotaļas, par kurām varēja dabūt zilu aci un jēlu pēcpusi
2.

Laukos bija pamesta rūpnīca, laba spēļu vieta. Tomēr arī tur palika garlaicīgi, līdz ieraudzīju lielo lērumu stikla logu. Tā un uzsāku demolāciju, šķaidot logus ar akmeņiem. Diemžēl savā asinskārajā neprātā neievēroju lielo skaļumu, kuru radīja šķaidīšana. Kā arī to, ka skaņa bija aizgajusi līdz kaimiņmājai, kur ausīgā babene Solveiga bija to uztvērusi, un metusies uz rūpnīcas pusi. Man nācās bēgt, jo laikus pamanīju viņu veļamies uz rūpnīcas pusi. Paslēpos kūti. Tomēr, babene bija mani izsekojusi, un visu pastāstīja vecmammai. Tā nu mani nopēra ar nātru saišķi, kas lika manam dupsim niezēt turpmākās 2 dienas.

Mācoties skolā... Autors: Panzer Bērnības rotaļas, par kurām varēja dabūt zilu aci un jēlu pēcpusi
3.

Mācoties skolā apcelšana bija viena no izklaidēm. Arī es, par nožēlu, tajā iesaistījos. Bet viens gadījums man lika to pārstāt, jo redziet vecākajā klasē mācījas tāds puika ar uzvārdu Oliņš. Manā prāta, protams, līdz ko uzzināju viņa uzvārdu, izdomāju joku. Kad ģērbtuvē biju netālu no viņa sāku dziedāt: ‘’Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ!’’ Pēc burtiski 10 sekundēm man tik tiešām bija boliņ labajā acē no paša Oliņa. Ace uzpampa. Es raudāju. Un kopš tā laika turēju muti.

0
425

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [16]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Zenons avatars
Medaļa BakalaursMedaļa SpoksMedaļa Maģistrants
  Zenons 07.11.17 21:14
 
15
0

Kad mācījos trešajā klasē, vien meitene izrādīja man "īpašu" uzmanību. Tas izpaudās tā, ka viņa regulāri zaga man rakstāmlietas no skolas sola un meta ārā pa logu. Piem. es starpbrīdī atstāju zīmuli vai pildspalvu uz galda, ienāku pēc starpbrīža uz stundu un tie vairs nav. Pēc dažam dienām gadījās pabūt skolas pagalmā, kur es kādu no tiem atradu. Izstāstīju šo problēmu vectēvam (viņš bija ķīmijas un fizikas skolotājs citā skolā), viņš man iedeva pulveri, ar ko apkaisīt rakstāmlietas. Šim pasākumam noupurēju 1 skaistu pildspalvu. Kā jau tika gaidīts, pēc kārtējā starpbrīža pildspalva bija pazudusi. Pēc tam izklāstīju problēmu klases audzinātājai un viņa lika visiem bērniem pacelt rokas. Vienai meitenei uz rokām bija nenomazgājami sarkani plankumi (pulverīša iedarbība). Tā arī noķerām vainīgo. Pulverītis bija kaut kāds sārms, ko nevarēja nomazgāt ar ūdeni un ziepēm.

Anonīms
Anonīms 07.11.17 17:05
 
12
0

Tik labi stāsti, paldies kā izstastīji par savu bernību. izklausas varena un forša.

vemejs avatars
Medaļa BakalaursMedaļa Dienas domaMedaļa Jubilārs
  vemejs 07.11.17 19:02  
 
11
0
Nu sīks būdams arī vārīju sūdus. Un diezgan daudz, jo citu īsti nebija ko darīt. Pa vasaru uz laukiem un nez cik tur reizes biju ar naātrēm dabūjis pa pakaļu. Bet nenoliegšu, ka jautrs laiks bija. Jo ir viena lieta, ko toreiz nenovērtēju, bet tagad pēc tā tiecos, tas ir lauku dzīve. Es vairs nevaru to smirdīgo pilsētas dzīvi izturēt. p.s. un par stikliem, vienreiz karma nostrādāja. Sīki būdami arī dauzījām stiklus, bet vienreiz dauzot stiklu man kājā ielidoja liels stikla gabals. Vēl jo projām uz kājas man ir tā rēta. Bet kā jau saka, rētas izdaiļo vīrieti.

Juris1604 avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa NastijsMedaļa Dienas doma
  Juris1604 12.11.17 17:47
 
4
0

Par bombenēm, man gāja trakāk, uzpridzināju vienu iekšpagalmā, visi stikli notrīcēja, mēbeles nolīgojās, pilns pagalms saskrēja ar iedzīvotājiem, paldies Dievam, mani neatšifrēja, bet mācību guvu, pārtraucu eksperementus.

P.S. Nitroglicerīnu piesūcināju cukurgraudiņā, Tikai tagad saprotu, cik tas bija bīstami.

govskauli avatars
Medaļa TulpīteMedaļa Mazā, spoki Tevi mīl!Medaļa Dienas doma
  govskauli 09.11.17 21:03
 
5
1

Plusu ieliku, izlasot tikai ievadu. Un tad lasiju pārējo. Par to, ka arī es esmu 90to gadu bērns Un tie bija labākie laiki, jo mēs nesēdējām pie televizora vai nebijām piekalti telefonam vai planšetei. Izklaides bija oriģinālas un pilnas adrenalīna... Tie tik bija laiki! Paldies, ka devi iespēju pakavēties atmiņās!!!

VitalyG avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa SviestmaizeMedaļa Vampīru klana biedrs
  VitalyG 11.11.17 13:14  
 
3
0

Laukos ūdenī izšķīdinājām augsnes slāpekļa granulas, tad šķidrumā mērcējām avīzes, un kad tas viss izžuva, aizdedzinājām, likām pudelēs un bēgām prom. Gan jau šeit ir vēl kāds, kas ir to darījis.   

mazais28 avatars
Medaļa VienotībaMedaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa Vampīru klana biedrs
  mazais28 09.11.17 06:17
 
3
0

    

Tuptūuzis avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa TeamworkMedaļa Vilkaču klana biedrs
  Tuptūuzis 08.11.17 23:11
 
3
0

atbildot uz Anonīms komentāru " kad es biju sīks viens bomzis katru die... "

Un Tu sīkais būdams regulāri pīpēji?

Torators avatars
Medaļa UNISEXMedaļa NostradamsMedaļa Testu veidotājs
  Torators 16.06.18 00:41  
 
1
0
Njā. A, šī trakā bērnība. Atceros, kad ar savu draugu vienu dien nebija ko darīt. Tā sagadījās, ka pie viņa bija atbraucis viņa onkulis ar pavisam jaunu mašīnu. Tā, sagadījās, ka pie drauga mājas bija atvesta smilšu kaudze. Nu mēs abi gudrīši izdomājām mašīnu apbērt ar smiltīm. Kad par to uzzināja drauga onkulis, abi dabūjām trūkties. Tad man bija kādi 5 gadi.

KerCiet avatars
Medaļa PandaMedaļa Sponsora favorītsMedaļa Namejs
  KerCiet 15.06.18 15:39  
 
1
0
Super +

Drakonvīrs avatars
Medaļa RainisMedaļa RecidīvistsMedaļa Dienas doma
  Drakonvīrs 10.11.17 11:14  
 
1
0

Nu bērnībā esi bijis baigais terorists  , kā tagad? Ķer treknu +  

kartupelis ar mugurkaulu  avatars
Medaļa Senču olaMedaļa Supermena olaMedaļa Zeltrocis
  kartupelis ar mugurkaulu 09.11.17 21:58  
 
2
1
Man agrāk patika no plastmasas lineāliem taisīt tā saucamās dūmu bumbas(dimene)un mest viņas iekšā meiteņu tualetēs!!!Tas notika debīlajā Ādažu vidusskolā!!!

Anonīms
niks 16.06.18 08:30
 
0
0

nu deviņdesmitajos viss jau bija. play station kapāts caurām naktīm, satelīts, pc, tas tu tāds atpalicis.

gelandewagen avatars
Medaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa Vilkaču klana biedrs
  gelandewagen 15.06.18 17:26
 
1
1

lasu komentarus un redzu, ka neviens nav neko sliktu darijis, tikai mazus nedarbus.

 

leons kimmelis avatars
Medaļa TrumpeMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  leons kimmelis 10.11.17 23:54
 
0
0

Mēs dūmu raķetes izgatavojām no fotofilmām,efekts pa pirmo,protams ne jau sabiedriskās vietās,jo ja pieķertu,beigas varēja būt ļoti bēdīgas. 

rocheese9 avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa BakalaursMedaļa Maģistrants
  rocheese9 10.11.17 20:48
 
0
0

Man arī šis tas labs bija gadījies  Atgadījumi no manas bērnības