Tieši tā - daudzas atbildes, kuras tiek iestāstītas jau no mazotnes, ir meli! 
Tu varbūt jautāsi, kāpēc mums māca aplamības? Pavisam vienkārši - tie ir ar speciālu nolūku izdomāti, lai apkārtējo pasauli padarītu vienkāršāku un garlaicīgāku. Jo kā gan citādāk apkārtējie spētu samazināt jautājumu skaitu no bērniem, kas šajā laika posmā ir tik raksturīgi? Nav brīnums, ka šī iemācītā aplamā informācija arī tiek nodota no paaudzes paaudzē. Šo izdarību dēļ, iespējams, arī tu joprojām tici iestāstītajiem meliem, tāpēc apskatīšu vairākus no tiem un atklāšu par tiem patiesību. 
Bērnībā iemācītie meli par mūsu ķermeni223
4541
74
1. MELI. Asinis, kas nav piesātinātas ar skābekli, ir zilas. Iepazīstot anatomijas pamatus, mēs uzzinam šādu faktu - asinis ir sarkanas, kad tās ir bagātas ar skābekli, bet zilas, kad tās trūkst. Un mēs nekad neasiņojam zilas krāsas asinis, jo tās acumirklī paliek sarkanīgā krāsā saskarē ar gaisā esošo skābekli. Vēl jo vairāk mēs laika gaitā iegūstam vēl vairāk pierādījumu tam, it īpaši skatoties filmas. Piemēram, cilvēki, kuri aiztur elpu vai pamazām nosmok, viņu āda iegūst purpurzilganu nokrāsu, jo viņi taču nespēj ieelpot skābekli!
PATIESĪBA. Vēnas un asinis, kas tajās rit, nav zilā krāsā. Bet kāpēc mēs redzam vēnas tieši šādas? Tas izskaidrojams ar to, ka gaismas stari specifiski atstaro toņus, rezultātā veidojas redzamā zilā krāsa. Toties asinis, kuras rit pa vēnām, ir tumši sarkanā krāsā (salīdzināšanai - bildē pa kreisi redzamas ar O2 bagātas asinis, bet pa labi asinis ar mazu O2 daudzumu tajās).
2. MELI. Mums ir 5 maņas - redze, dzirde, oža, tauste, garša. Šo oriģinālo klasifikāciju ir ieviesis Aristotelis, tātad, ja kāds iebilst, ka cilvēkiem piemīt vairāk nekā 5, tad viņš būtībā apstrīd vēsturiski pazīstamu, inteliģentu personību.
PATIESĪBA. Zinātnieki joprojām nav pilnīgi pārliecināti, cik tad vispār maņu mums piemīt, bet, paļaujoties uz to, kā viņi skaita, pašlaik ir iegūtas no 14 līdz pat 20 (!) maņas. Pirmās 5 maņas jau ir acīmredzamas un tās jau varētu agrāk vai vēlāk saprast katrs no mums. Tiek iedalītas arī tādas maņas kā temperatūras izmaiņu un sāpju sajušana, kā arī balanss, toties pārējās maņas ir daudz vairāk interesantākas (zemāk tiks apskatītas 2 no tām).
Pirmkārt, piemēram, aiztaisi acis un pieskaries degunam ar savu rādītājpirkstu. Kā tu zināji, kurš no visiem pirkstiem ir tieši rādītājpirksts, neskatoties uz to? Kā tu zināji, kur atradās tavs deguns? Vai tu sasmaržoji savu pirkstu līdz degunam? Vai tava tauste sajuta degunu caur gaisa molekulām, ar kurām radās sadursme? Ir pamatots, ka tavs ķermenis apzinās, kur tas ir.
Otrkārt, zinātnieki uzskata, ka vissvarīgākā no visām maņām ir laika izjūta, jo tā saista visas pārējās maņas kopā. Piemēram, iedomājies, ka tu skaties uz baltu sienu klusā telpā. Tava maņa, kas atbild par laiku, apgalvo, cik daudz no tavas dzīves pašlaik tiek izniekots. Turklāt šo maņu dažos gadījumos var pielīdzināt kā superspēju, piemēram, ja tu staigā mežā un ja lācis ierūcas krūmos aiz tevis kreisajā pusē, lāča rūcieni sasniedz kreiso ausi miljona sekundes daļā pirms tā sasniedz labo. Toties laika maņa nosaka precīzu lāča atrašanās vietu aiz tevis.
3. MELI. Katrs mēles fragments uztver noteiktu garšu. Būtu jau viss kārtībā, ja vien ar laiku nenovērotu, ka, piemēram, ēdot saldumus, garšu var izjust arī mēles pamatnē vai vēl tālāk (atceramies, ka pieņemtais placis, kas uztver saldu garšu, ir mēles gals). Tad varēja padomāt, vai nu skolotājas nekaunīgi meloja, vai ar pašu nebija kaut kas īsti kārtībā.
PATIESĪBA. Pētnieki zinājuši jau gadiem, ka visa mēles virsma spēj vienādi uztvert katras garšas signālus. Šī aplamā informācija ir nākusi no viena vācu zinātnieka, kurš ir veicis eksperimentus un 1901. gadā atklājis, ka vairāki brīvprātīgie sajutuši noteiktas garšas noteiktos mēles rajonos. Pēc 40 gadiem Hārvardas Univerisitātes loceklis nepareizi iztulkoja vāciešu apskatītos rezultātus, pārveidojot neskaidrus un neapstiprinātus pierakstus par precīzu mēles karti, kur ir norādītas tās pašas atbilstošās garšas noteiktajos rajonos.
4. MELI. Cilvēka personība tiek noteikta ar dominējošo labo vai kreiso smadzeņu puslodi. Noteikti ir dzirdēts, ka kreiļi ir emocionāli un talantīgi mākslinieki, bet labroči domā loģiski un ir intelektuāli. Tas viss ir tāpēc, ka labai smadzeņu puslodei (tā kontrolē ķermeņa kreiso pusi) padodas domāt kreatīvi, kamēr kreisai - loģiski.
PATIESĪBA. Patiešām smadzenēm ir vairākas speciālas vietas, kas pilda noteiktas funkcijas, bet doma, ka tās sakopojas pretēji abām smadzeņu puslodēm, ir smieklīga. Piemēram, kamēr kreisā puslode ir atbildīga par gramatiku un vārdu izstrādi, intonācija un uzsvari tiek apstrādāti labajā smadzeņu puslodē. Tātad jebkurš nevar gūt labus panākumus valodās, ja nav prasmīgs pielietot atbilstošās funkcijas, par kurām atbild abas puslodes.
5. MELI. Cilvēks zaudē lielāko daļu sava siltuma caur galvu. Iespējams, bērnībā daudzi dzirdējuši no savām mātēm apmēram šādu frāzi: ''Neej ārā bez cepures! Bez tā tu ātri nosalsi.'' Klausījām vai nē, bet mēs uzskatījām, ka viņām ir taisnība..
PATIESĪBA. Realitātē apsedzot kādu ķermeņa daļu ir tāds pats efekts kā pārklājot jebkuru citu. Mīta izcelsmi var meklēt 50tajos gados, kad ASV armija nolēma Arktikas skarbajā aukstumā dot komandas un novērtēt, kādu daudzumu ķermeņa siltuma viņi zaudētu. Tikai pavisam ''neliela'' detaļa: nolaidības dēļ viņiem netika izdalītas cepures. Tātad jau pēc pētījuma, protams, tika secināts, ka lielākā daļa siltuma tiek zaudēta caur galvu (ko tad citu viņi varēja gaidīt? 
). Vismaz zinātniekiem bija galva uz pleciem un vēlāk apstrīdēja šo faktu, sakot, ka caur galvu var zaudēt līdz 10% no ķermeņa siltuma.
Tas arī viss! 
