Tas it nemaz nav tik foršs dzīvesveids kā citiem liekas.
Tas it nemaz nav tik foršs dzīvesveids kā citiem liekas.
Krāsa nonāk visur.
Tā ir pat uz drēbēm.
Labu cimdu dēļ, naudu žēlot nedrīkst.
Neviens pirmajā dienā no salona neiziet ārā ar notetovētu visu roku. Tas nav vienas dienas darbs.
Parasti klienti, kuri neklausās tajā, kā pareizi ir jākopj tetovējums, ir tie, kuri sūdzas par tā kvalitāti.
Piepampuši un stīvi pirksti ir daļa no darba.
Muguras sāpes ir ļoti biežs viesis, jo regulāri nākas sēdēt ne visai ērtās pozās.
Neviens mākslinieks nevar tā uzreiz izdomāt un pateikt, ko tev vajag uztetovēt. Tavs ķermenis, tavas idejas.
Un arī tad, kad klients zina, ko viņš grib, ne vienmēr var uzreiz saprast.
Neviens mākslinieks nesāks zīmēt, kamēr nebūs iemaksāta drošības nauda. Laiks ir nauda, naudas nav, ejam tālāk.
Pie trim māksliniekiem man neviens nav prasījis drošības naudu un no paziņām arī nekas tāds nav dzirdēts. Tas laikam uz amīšiem attiecas.
Tad, kāpēc runāt par viņu problēma, ja izvēlējas šo profesiju? Ja tev tas darbs dod patiku un kaislību, tad neviena problēma neapturēs!
Kad es taisīju tetovējumus, par sāpēm gluži nesūdzējos, sajūta drīzāk bija kaitinoša nevis sāpīga
Loģiski ka tetovētājiem jārēķinas ar to, ka kāds noteikti gribēs tetovējumus uz intīmām ķermeņa daļām...
Kas tas par mēslu? Kurš tetovētājs neteiks, ka tetovējumi sāp? Tieši otrādāk pateiks, pat kurās vietās vairāk sāp. Tas, kas šo taisīja vispār zin, kā strādā tetovētāji? vai vismaz ir pats taisījis tetovējumu? Jo izklausās, ka nav.
Skiet, ka raksta autoram nav nekadas saprasanas par so temu. Jo vairak lasu, jo stulbak paliek, tiku lidz pusei un pietika