Henna - tropu vai subtropu reģionu augs, kas aug kā neliels krūms, un tā lapās veidojas krāsviela lavsons. Lapas izkaltējot un ļoti smalki samaļot, iegūst pulverveida vielu. Tālāk no tās veido pastai līdzīgu masu, ar kuru arī veido mežģīnēm līdzīgos hennas zīmējumus. Hennas dabīgā krāsviela reaģē ar ādas olbaltumvielu keratīnu un iekrāso to dažādas intensitātes oranži brūnā tonī. Šis augs sastopams Indijā, Ziemeļāfrikā, Turcijā, Ķīnā un daudzās citās Vidējo Austrumu zemēs.
Austrumu mežģīnes jeb mendi - rietumu pasaulē ir pazīstami kā hennas zīmējumi vai hennas tetovējumi – īslaicīgi, pagaidu zīmējumi uz ādas. Ar hennas zīmējumiem var droši eksperimentēt, jo tie uz ādas turas 7–14 dienas, tāpēc tā ir laba alternatīva tetovējumiem.
Hennas zīmējumu pirmsākumi meklējami 5000 gadus senā pagātnē. Senajām kultūrām bija ļoti daudz un dažādi, tikai pašiem saprotami, simboli un ornamenti. To mērķis, galvenokārt - aizsargāt un atvairīt ļauno, piesaistīt labo un radīt labvēlīgas enerģijas plūsmu. Sievietēm hennas zīmējumi bija rota un, tajā pat laikā, burvīgs instruments, lai iekārdinātu pretējo dzimumu. Ar hennu apgleznots ķermenis kalpoja kā amulets, piesaistīja un noturēja labos, skaistos notikumus dzīvei.
Tāpat kā mūsu senči, mūsdienu sievietes, aizvien vairāk tic ezoterikai, maģijai un domu spēkam, tāpēc hennas zīmējums ir, ne tikai moderna rota, bet iespēja uzdrošināties radīt sevi kā mākslas darbu un protams, iekustināt enerģiju, lai veicinātu pārmaiņas savā dzīvē.
