Pēdējos mēnešos vairākkārtīgi ir nācies saskarties ar ziņām par masalu uzliesmojumu. Veselības speciālisti visi kā viens aicina vakcinēties. Tiek uzsvērta vakcinācijas drošība un nekaitība. Bet, vai viss ir tik vienkārši, lai ietilpinātu pārs teikumos?
Neesmu ārsts (kaut esmu studējis ar to saistītā jomā), bet lasīt protu. Šo brīnumproduktu kastītēs atrodas lapiņas, uz kurām melns uz balta rakstītas neskaitāmas iespējamās komplikācijas. Pat, ja pati aktīvā viela ir nekaitīga, jāatceras, ka tā peld noteiktā šķīdumā, savukārt pats galaprodukts var arī nebūt pilnībā attīrīts no ražošanas procesā esošajiem starpproduktiem. Protams, eksistē pieļaujamās kaitīgo vielu normas, bet tas nenozīmē, ka viss ir ideāli.
Mans mērķis nav pierādīt, ka vakcīnas ir briesmīgas, vienīgi padomāt par apgalvojumam, ka nekas slikts no tām nevar notikt.
1) Spēcīga alerģiskas reakcija - to izraisa imūnsistēmas pārstimulācija. Savlaicīgi nesniegtas palīdzības rezultātā var rasties nenovēršami audu bojājumi.
2)Dzīvsudraba savienojumu izmantošana. Šādi savienojumi ir neirotoksīni, it sevišķi augošā organismā. Tos pievieno vakcīnām, lai novērstu baktēriju un sēņu savairošanos.
3)Formaldehīds - izmanto patogēna novājināšanai, bet ne iznīcināšani. Novājināts patogēns ar augstu varbūtību izraisa imūnatbildi, bet vienlaicīgi tikai retos gadījumos inficē pacientu. Kancorigēns savienojums.
4) Alumīnijs - izmanto imūnatbildes pastiprināšan, līdz ar to nav nepieciešams ievadīt mazāk novājinātā patogēna. Kaitē smadzenēm un kauliem. Kaut arī dabiski alumīnija savienojumi ir sastopami asinīs, vakcīnās esošie būtiski atšķiras un organisms var neprast ar tiem tikt galā.
5) Antibiotikas - tiek izmantotas barotņu, produkcijai nepieciešamu šķidrumu sterealizācijai. Slimības gadījumā samazina iespēju, ka šīs pašas antibiotikas būs efektīvas.
6) imūnsistēmas darbībā joprojām ir daudz neskaidrību. To, cik maz zinām, lieliski ilustrē nespēja saprast, kā veidojas autoimūnās slimības (kad organisms pats uzbrūk savām šūnām). Pirms vakcīnas laišanas tirgū netiek veikti pētījumi par to, kā tā ietekmēs veselību ilgtermiņā vai kādu ietekmi atstās uz pēcnācējiem.
7)Th1/Th2 balanss. Mākslīga pārstimulācija to izjauc. Tas var samazināt organisma spējas atbildēt uz ļaundabīga audzēja rašonas. Tiek pētīta saistība starp šo abu šūnu balansu un autoimūnām slimībām.
8) Smadzeņu iekaisums. Kaut arī lielākoties maznozīmīgs, tomēr, vairākas reizes atkārtojoties, var dot negatīvu kopējo efektu.
9) daudzas citas, retāk sastopamas problēmas.
