Šovakar aizvadītajā basketbola mačā starp Latviju un Serbija, bija skaidrs, ka Latvijas U-18 vīriešu izlase sasniegs sev nebijušus augstumus -sudraba vai zelta medaļu. Sīvā cīņā Latvijai nācās piekāpties ar rezultātu 90:99.
Bronzas spēlē Francija pārspēja Krieviju (79:70), iegūstot bronzas medaļas.
Savukārt, par Latvijas ceļu pēc medaļām. Turnīrs sākās ar zaudējumu horvātiem sīvā cīņā (73:77). Otrajā mačā arī sīva cīņa bet uzvara pār Grieķiju (80:74). Starp citu, tieši Grieķija ir komanda, kura pametīs U-18 eliti. Pirms pēdējā grupu turnīra mača situācija bija vienkārša - uzvara un 1. vieta grupa, kas nozīmē teorētiski vājāku pretinieku astotdaļfinālā. Zaudējums un pēdējā vieta grupā un teorētiski spēcīgāks pretinieks nakamajā kārta. Latvija pārliecinoši uzvarēja Itāliju (90:68) un varēja sagaidīt pretiniekus nākamajai kārtai -turkus. Jāsaka spēlē ar Turciju ļoti paveicās, jo tipiski jauniešu basketbolam netrūka svārstību un brīziem šķita, ka puisi ir pārbijušies, jo pilnīgi neklausījās tajā ko minūtes pārtraukumos saka galvenais treneris Visockis - Rubenis, taču uzvara paliek uzvara (62:61), turklāt pēdejā uzbrukuma iespējas bija tieši turkiem, kas paši neizmantoja to, ka tiesneši ļāva brīvi cīnīties par bumbu un trīs reizes neiemeta no groza apakšas. Ceturdaļfinālā smags pirmais puslaiks, bet viegla cīņa ar britiem (76:51). Cīņa par finālu tikamies ar nelielo pārsteigumu sagādājušo Krieviju (ceturtdaļfinālā izslēdza Lietuvu) un sīvā cīņā izcīnījam uzvaru (91:80). Arī šajā mačā ļoti daudz svārstību - ja spēles sākumā, Latvija ieguva 8 punktu pārsvaru, tad vēlāk padsmit punktus priekšā jau Krievija. Tomēr pateicoties komandas, jo īpaši Artūra Žagara pūlēm (35 punkti, 3 atlēkušas bumbas, 2 "stīli" un 7 rezultatīvas piespēles) izdevās izcīnīt uzvaru un šī vecumai komandai pirmo reizi nokļūt finālā.
Sākums fināla padevās ļoti smags. Pēc starta 3:13, vairākārt Serbija atradās vadībā ar vairāk kā 10 punktu pārsvaru un pa lielam tikai Žagara meistarība un aukstasinība turēja Latviju spēlē. Pēc pirmās ceturtdaļas spēle kļuva daudz līdzīgāka, otrajā puslaikā vairākas reizes tiekot līdz 2 metienu starpībai, taču pirmajā ceturtdaļā izlieto ūdeni neizdevās sasmelt. Jāsaka kā ir serbi bija viena no neērtākajām komandām ko dabūt finālā dēļ viņu garā gala par ko liecina arī tas, ka pirms pēdējām minūtēm serbu pārsvars atlēkušajās bumbās bija 52:22, līdz mača beigām kardināli nemainoties šai statistikai. Tieši garā gala nospiedošais pārsvars, kas lika mūsējiem mest sarežģītākus metienus,vairāk kļūdīties un prata tikt pie daudz otrajām iespējām arī ir galvenais iemesls kāpēc zelts tika serbiem. Taču nekādā gadījumā mūsu jaunajiem puišiem nevar pārmest - puiši cīnījās un sasniedza šai vecumu grupai nebijušu sasniegumu -sudraba medaļas. To ir jānovērtē un jāciena.
Ja jārunā par potenciālu šiem u-18 puišiem, tad, protams, 1. sarakstā ir tieši Artūrs Žagars. Puisis šajā turnīrā rāda to pašu, ko pirms dažiem gadiem U vecumos demonstrēja divi mūsu garie - Anžejs Pasečņiks un Kristaps Porziņģis. Žagars demonstrē nobrieduša spēlētāja spēli un viņa vecumā viņu praktiski nereāli apturēt. Līdzīgi bija ar šiem garajiem jeb kā viņus nodēvēja, kad kopā spēlēja izlasē - Latvijas dvīņu torņiem. Protams, ka reāli salīdiznāt viņus nevar pzoīciju un auguma atšķirību dēļ, taču talanta u npotenciāla ziņā noteikti šie puisi ir vienā kategorijā. Ļoti gribētos, lai Žagars seko Porziņģa pēdās. Bez Žagara gribētos atzīmēt arī Artūru Kurucu, kurš izrāda daudz lielāku tehnisko arsenālu kā viņa šovasar draftētais vecākais brālis Rodions, Ķilpu un viņa cīņassparu un Vēveri, kurš, lai arī reizēm met par daudz, tomēr ir ar labām "šūtera" dotībām, tāpat arī Šnipki un Mišku, kas prata īslaicīgi aizvietot līderus un centās cik varēja cīņas ar pretinieku garajiem. Cerams, ka gan šie puiši, gan citi viņu cīņu biedri arī turpmāk varēs priecēt Latvijas skatītājus ar skaistu spēli un panākumiem. Tagad atliek gaidīt rudeni, kad galvenās cīņas būs arī pieaugušo izlasēm, paralēli sekojot atlikušajām U-izlasēm, kuras vēl nav nospēlējušas savus turnīrus..
